Jaunākais izdevums

Ogres rajona tiesas tiesnesis Dainis Plaudis atstatījis sevi no Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas izskatīšanas, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš DB paskaidroja, ka divas dienas atpakaļ tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēmis lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Tiesnesis arī piebilda, ka patlaban G.Ķirsona lieta ir nodota Ogres rajona tiesas tiesnesim Arnim Naglim.

Jāatgādina, ka Ogres rajona tiesa šodien, 8.decembrī, bija paredzējusi skatīt G.Ķirsona maksātnespējas lietu. Taču tiesas sēde nenotika. Uzņēmēja maksātnespējas administrators Normunds Uļjanskis norādīja, ka lēmumu par tiesneša atstatīšanu vēl neesot saņēmis, bet vakar viņam šis fakts esot paziņots. Tagad Ogres rajona tiesai būs jāieceļ jauns tiesnesis, kuram arī būs jāiepazīstas ar lietas materiāliem, tāpēc, kad lieta varētu tikt skatīta N.Uļjanskis prognozēt nevarēja.

DB jau rakstīja, ka G.Ķirsona maksātnespējas lietas tiesnesis D.Plaudis vairākkārt pieņēmis fiziskām personām labvēlīgus lēmumus maksātnespējas lietās. Kā arī Ogres rajona tiesa izceļoties ar īpaši pielaidīgu attieksmi pret finansiālās grūtībās nonākušām privātpersonām. Maksātnespējas administrācijas apkopotā informācija liecina, ka no 223 aktīvajām, tas ir, ierosinātajām vai pasludinātajām fizisko personu maksātnespējas procesa lietām teju trešdaļa, proti, 68 lietas atrodas Ogres rajona tiesas lietvedībā.

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka bijuši gadījumi, kad citas tiesas fizisko personu maksātnespējas pieteikumus noraidījuši, bet Ogres rajona tiesa tos pasludinājusi. Jāatgādina, ka G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Plaudis: Nerezidenti no Latvijas īpašumu tirgus ir pazuduši

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis.

Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots, sacīja Plaudis.

Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.

Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji, stāstīja Plaudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Plaudis: Būvnieki un attīstītāji spiesti ekonomēt tur, kur nedrīkst ekonomēt

LETA, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir vēlme pirkt īpašumus, taču klienti pārsvarā izvēlas ekonomiskās klases dzīvokļus, kuriem gala cena ir tik ļoti minimalizēta, ka tā vienkārši nevar neietekmēt būvniecības kvalitāti. Patlaban ekonomiskās klases dzīvokļu būvniecība nelielos apjomos nav izdevīga, sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis.

«Cīnoties par kvadrātmetra gala izmaksām, būvnieki un attīstītāji spiesti ekonomēt tur, kur nedrīkst ekonomēt. Tie ir gan vienkāršāki materiāli, gan nekvalitatīvāka apdare, lūgums nejaukt ar lētāku. Tāpat nav noslēpums, ka būvniecībā, lai optimizētu izmaksas un saņemtu lētāku gala produktu, izmanto nodokļu apiešanu,» sacīja Plaudis.

Viņš uzskata, ka, būvējot dzīvokļus, kuru pārdošanas cena ir līdz 1200 eiro kvadrātmetrā, kaut cik labu rezultātu var panākt tad, ja tiek būvēti lieli apjomi, taču esot arī negatīvi piemēri.

«Attīstītājam ir jānopērk zemesgabals, jāsamaksā arhitektam, projektētājam, jāmaksā algas projekta vadītājiem, jāsamaksā par komunikāciju pieslēgumiem, jāmaksā bankai procenti, komisijas nauda tiem, kas dzīvokli pārdos - ar visām šīm izmaksām ir gandrīz neiespējami iekļauties dzīvokļa pārdošanas cenā līdz 1200 eiro par kvadrātmetru,» skaidroja Plaudis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītāju ievēlēts "Citadele līzings un faktorings" vadītājs Pēteris Plaudis.

"Esmu pagodināts, ka nozares pārstāvji, LLDA biedri, ir novērtējuši manas kompetences un profesionālo attieksmi šo gadu laikā, uzticot man veikt asociācijas vadītāja funkcijas. Tas ir liels izaicinājums un atbildība, īpaši laikā, kad kopējo ekonomiku satricinājis Covid-19 vīruss un arī līzinga nozarei esot liela izaicinājuma priekšā," norāda jaunais LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Pēteris Plaudis "Citadele līzings un faktorings" ir atbildīgs par līzinga biznesa attīstību un vadību Latvijā un Igaunijā. Citadele grupai viņš pievienojās 2013. gada augustā un kopš tā laika ir SIA "Citadele līzings un faktorings" valdes priekšsēdētājs.

Pēterim ir vairāk nekā 17 gadu pieredze banku darbības jomā, kur, piecus no tiem, tieši banku korporatīvo klientu apkalpošanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēja, Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas sevi atstatījusi arī tiesnese Zeltīte Kusiņa.

Tiesnese Mārīte Vesele, kura patlaban ir arī Ogres rajona tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja, apstiprināja, ka visi trīs tiesneši ir atstatījuši sevi no lietas un pašreiz lēmums ir jāpieņem viņai, kad, iespējams, lēmums tiks pieņemts, viņa pateikt nevarēja.

DB jau rakstīja, ka trešdien, 8.decembrī uz lietas izskatīšanu bija nozīmēts Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, vēlāk portālā tiesas.lv parādījās ieraksts, ka lieta nodota tālāk tiesnesei Z.Kusiņai.

DB jau rakstīja, ka sevi no G.Ķirsona maksātnespējas lietas atstatīja arī tiesnesis Dainis Plaudis. Pēc viņa teiktā šāds lēmums pieņemts, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Ķirsona lietas atteicies jau otrais tiesnesis

Elīna Pankovska, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas skatīšanas atteicies jau otrais tiesnesis, liecina ieraksts Latvijas tiesu interneta portālā.

Trešdien, 8.decembrī uz lietas izskatīšanu bija nozīmēts Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, taču šā brīža ieraksts vēsta, ka lieta nodota tālāk tiesnesei Zeltītei Kusiņai.

DB jau rakstīja, ka sevi no G.Ķirsona maksātnespējas lietas atstatīja tiesnesis Dainis Plaudis. Pēc viņa teiktā šāds lēmums pieņemts, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēmis lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ogres trikotāžai parādā arī pazīstami zīmoli

Vēsma Lēvalde, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnesis Plaudis atstatījis sevi no Ķirsona maksātnespējas lietas

Elīna Pankovska, 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres rajona tiesas tiesnesis Dainis Plaudis sevi atstatījis no Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas, DB apstiprināja uzņēmēja maksātnespējas administrators Normunds Uļjanskis.

Viņš pastāstīja, ka lēmumu vēl neesot saņēmis, bet vakar viņam šis fakts esot paziņots. Tagad Ogres rajona tiesai būs jāieceļ jauns tiesnesis, kuram arī būs jāiepazīstas ar lietas materiāliem, tāpēc, kad lieta varētu tikt skatīta N.Uļjanskis prognozēt nevarēja. Administrators pieļauj iespēju, ka atstatīšanas iemesls, iespējams, varētu būt saistīts ar publiski izskanējušo informāciju saistībā ar Ogres tiesas un paša tiesneša darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Lielbritānijas Debenhams problēmas Latvijas veikalu neietekmēs

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielveikalu tīkla Debenhams problēmas Latvijas uzņēmumu neietekmē un veikals turpina strādāt, portālam DB pastāstīja Debenhams Baltics zīmola menedžeris Ivars Plaudis – Lasmanis.

«No Lielbritānijas 9.aprīlī, saņēmām oficiālu informāciju, ka uzņēmumam ir mainījušies īpašnieki. Debenhams PLC, kas līdz šim bija biržā kotēts holdinga uzņēmums, nozīmētie administratori pārdeva uzņēmumu lielāko kreditoru izveidotai grupai – Celine Newco 1 Ltd. Savukārt Debenhams Retail Ltd, kas ir atbildīgs par ikdienas operatīvā darba nodrošināšanu, jauno īpašnieku vadībā turpina strādāt tāpat kā līdz šim. Kā oficiālā vēstulē presei norādīja Debenhams valdes priekšsēdētājs Terijs Dadijs (Terry Duddy), uzņēmumā jaunie īpašnieki ir investējuši papildu līdzekļus, kas ļaus īstenot apgrozījuma plānus un nodrošināt jau iecerētos projektus, kas attiecas uz zīmola attīstību un restrukturizāciju. Vienīgais sarūgtinājums šajā situācijā ir tas, ka līdzšinējie akciju turētāji zaudē savu ieguldīto naudu,» norāda I. Plaudis-Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles rajona tiesa atzinusi Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu par maksātnespējīgu un sākusi viņa bankrota procedūru, DB uzzināja tiesā.

Bankrota procedūras termiņš ir noteikts - pieci gadi. Savukārt pilns tiesas sprieduma teksts būs pieejams no šā gada 7.marta. Jāatgādina, ka tiesa lietu izskatīja 11.februārī, bet iepriekš tās izskatīšana tika atlikta vairākas reizes.

Sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši. G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu Ogres rajona tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Ķirsona mantas izsolēm plānots iegūt 8,5 miljonus latu

Elīna Pankovska, 04.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu atzītā Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona aptuvena kopējās mantas vērtība ir 8,5 milj. Ls.

Savukārt no G. Ķirsona manats izsolēm plānots iegūts 8,2 milj. Ls, liecina informācija Uzņēmumu reģistrā iesniegtais mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Maksātnespējīgais uzņēmējs kreditoriem pirmos parādus sākšot atmaksāt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc maksātnespējas pasludināšanas pēc iepriekš izstrādātā plāna.

Plāns arī parāda, ka izsolē izlikti tādi G. Ķirsona uzņēmumi un īpašumi kā SIA Lido viena daļa par 7,9 milj. Ls, SIA GKVS par 1,02 tūkst. Ls, SIA DEUL akcijas par 1,5 tūkst. Ls, SIA Daugmales projekti 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls, SIA Zaļā zeme Lido 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls un seši zemes gabali Ķeguma novadā par kopējo summu 252,55 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkal atliek Ķirsona maksātnespējas lietas izskatīšanu

Elīna Pankovska, 20.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējo reizi atlikta uzņēmēja, Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas izskatīšana, DB uzzināja Aizkraukles tiesā.

Šoreiz izskatīšanu lūdzis atlikt G.Ķirsona maksātnespējas administrators Normunds Uļjanskis. Nākamās tiesas sēdes datums ir 11.februāris.

Jāatgādina, ka sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spriedums Ķirsona maksātnespējas lietā būs pēc divām nedēļām

Elīna Pankovska, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles rajona tiesa izskatījusi uzņēmēja un Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu. Spriedums šajā lietā būs zināms 24.februārī.

Sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņema, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

DB jau rakstīja, ka G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu Ogres rajona tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa Ķirsona maksātspēju vērtēs šomēnes

Elīna Pankovska, 05.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja, Lidos īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lieta ir saņemta Aizkraukles tiesā un tiks skatīta 20.janvārī, liecina informācija tiesas.lv mājaslapā.

Jāatgādina, ka sākotnēji G.Ķirsona maksātnespējas lietu bija jāskata Ogres rajona tiesai, taču visi tiesneši sevi atstādināja no šīs lietas. Kā DB iepriekš pastāstīja tiesnesis Dainis Plaudis viņš šādu lēmumu pieņemta, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēma lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti. Kopumā atteicās četri Ogres rajona tiesas tiesneši.

G.Ķirsons maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniedza 29.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz izklaides kuģīša Rīgā dzērumā pieķer tā kapteini

LETA, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot standarta pārbaudi uz pasažieru kuģīša Liepāja, policija dzērumā pieķērusi tā kapteini, vēsta LNT raidījums 900 sekundes.

Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 3.rotas komandieris Artūrs Plaudis norāda, ka šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad konkrētā kuģa kapteinis pieķerts reibumā. Katru gadu gan tas bijis cits cilvēks. Cik lielā reibumā kapteinis bijis, policija neatklāj.

Šobrīd šo lietu izskata Krasta apsardzes dienests.

Kopumā kopš sezonas sākuma Ūdens policija noformējusi sešus pārkāpumu protokolus, bet pagājušo sezonu decembrī noslēdza ar 75 protokoliem.

Visvairāk pārkāpumu bijuši saistīti ar aprīkojumu. «Cilvēkiem, visbiežāk, nebija ne glābšanas riņķis uz kuģa, tāpat arī glābšanas vestes ļoti bieži cilvēki neizmanto, un bieži vien arī bērni zem 12 gadu vecuma atrodas uz klāja bez glābšanas vestēm,» skaidro Plaudis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres rajona tiesa šodien, 8.decembrī, paredzējusi skatīt Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu, liecina informācija portālā tiesas.lv.

Ogres rajona tiesa izceļoties ar īpaši pielaidīgu attieksmi pret finansiālās grūtībās nonākušām privātpersonām. Maksātnespējas administrācijas apkopotā informācija liecina, ka no 223 aktīvajām, tas ir, ierosinātajām vai pasludinātajām fizisko personu maksātnespējas procesa lietām teju trešdaļa, proti, 68 lietas atrodas Ogres rajona tiesas lietvedībā.

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka bijuši gadījumi, kad citas tiesas fizisko personu maksātnespējas pieteikumus noraidījuši, bet Ogres rajona tiesa tos pasludinājusi. G.Ķirsona maksātnespējas lietu vērtēs tiesnesis Dainis Plaudis, kurš jau vairākkārt pieņēmis fiziskām personām labvēlīgus lēmumus maksātnespējas lietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plaudi – Rēlingeri atzīst par maksātnespējīgu; Parex grasās vērsties prokuratūrā

Elīna Pankovska, 07.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi uzņēmējas, Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes – Rēlingeres maksātnespēju, sākot no šā gada 29.oktobra, DB uzzināja tiesā. Tikmēr Parex grasās vērsties ģenerālprokuratūrā, jo uzsakata, ka uzņēmēja veikusi aktīvu pārvietošanu, nolūkā izvairīties no saistību izpildes.

«Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

«Uzskatām, ka šodienas tiesas lēmums ir nepamatots un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Parex banka nopietni apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā, lūdzot objektīvi izvērtēt tiesas lēmuma pamatotību un likumību, un izlemt jautājumu par protesta iesniegšanu,» uzsver Parex banka valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķirsons izvēlējies maksātnespējai labvēlīgāko tiesu

Madara Fridrihsone, 26.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres rajona tiesa, kurā pēc nepilnām divām nedēļām tiks skatīta lieta par pazīstamā uzņēmēja Gunāra Ķirsona fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu, izceļas ar īpaši pielaidīgu attieksmi pret finansiālās grūtībās nonākušām privātpersonām.

Maksātnespējas administrācijas apkopotā informācija liecina, ka no 223 aktīvajām, tas ir, ierosinātajām vai pasludinātajām fizisko personu maksātnespējas procesa lietām teju trešdaļa, proti, 68 lietas atrodas Ogres rajona tiesas lietvedībā.

Db. lv rīcībā esošā informācija liecina, ka bijuši gadījumi, kad citas tiesas fizisko personu maksātnespējas pieteikumus noraidījuši, bet Ogres rajona tiesa tos pasludinājusi.

G. Ķirsona maksātnespējas lietu vērtēs tiesnesis Dainis Plaudis, kurš jau vairākkārt pieņēmis fiziskām personām labvēlīgus lēmumus maksātnespējas lietās.

Jau vēstīts, ka G. Ķirsons oktobra beigās ir pieteicis savu maksātnespēju, jo vairāki Lido kreditori, kurus neapmierina Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, nolēmuši vērsties pret G. Ķirsonu kā privātpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rimi projektu Ogrē virzot pa blatam

Lelde Petrāne, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē, visticamāk, ar apkārtnes iedzīvotāju sakāvi jau pavisam drīz beigsies turpat 10 gadus ilgusī cīņa pret veikala būvniecību pilsētas pēdējā zaļajā laukumā – trijstūrī starp Ogres katoļu baznīcu, kultūras centru un represēto piemiņas vietu. Kā jau vairums nosacīti dzīvotspējīgo lokālo projektu arī šī lielveikala ideja izdzīvojusi, vien pateicoties tās virzītāju «galiem» un ietekmei vietējā pašvaldībā, raksta portāls pietiek.com.

Pa blatam par tirdzniecības centram īsti piemērotu vietu pārtapis pavisam neliels, ar represēto piemiņas vietu apgrūtināts zemes pleķītis, ko no kāda Leonīda Samsonova 2001.gada nogalē iegādājās Sergejs Grekovs.

Shēma bijusi vienkārša. 2007.gadā no pleķīša atdalīja apgrūtināto daļu, proti, uzkalniņu ar represēto piemiņas vietu, kopumā 2802 kvadrātmetru platībā, to bez atlīdzības nododot Ogres pašvaldības īpašumā. Pretī pašvaldība tikpat dāsni dāvāja trīs neapgrūtinātus zemesgabalus turpat blakus, kopumā 3805 kvadrātmetru platībā. Un tas viss – pateicoties uzticamiem draugiem, kurus vienoja amati pašvaldībā un SIA Ogres būvmateriālu centrs, skaidro portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ogres televīzijas daļas varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja partneris Krūms

LETA, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno darījumu skaits līzingā šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 14,2 %, veidojot 147,75 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) datiem, šī gada 1. ceturksnī jaunie darījumi komerctransporta segmentā pieauguši par 56,6 %, veidojot 25,7 miljonus eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas segmentā tie pieauguši par 32,1 %, veidojot 43,1 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Neliels kritums jauno darījumu apjomā vērojams auto līzinga segmentā, kur tas pirmajā ceturksnī samazinājies par 1.8 %, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn.

"Iepriecinoši redzēt pozitīvās izmaiņas komerctransporta un industriālā līzinga segmentā, kas demonstrē atveseļošanās pazīmes abos pamata sektoros. Komerctransporta nozarē Covid-19 situācija nospēlējusi par labu, jo būtiski pieaugot pārdošanas apjomiem tiešsaistē, strauji attīstījās piegāžu ķēdes, radot nepieciešamību paplašināt autoparkus. Savukārt, industriālā līzinga sektora attīstību veicinājuši tie projekti, kuru realizācija bija apturēta pagājušajā gadā," tā 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gaiļezera daudzfunkcionālā Operāciju bloka izveidē ieguldīti 18,62 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi ar Lido īpašnieku saistītā uzņēmuma SIA Dizaina Projekti maksātnespēju.

SIA Dizaina Projekti ir Lido meitasuzņēmums, kura iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca. Maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis Dizaina projektu darbinieks, pamatojoties uz to, ka uzņēmums nav pilnībā izmaksājis darba samaksu.

Savukārt Lido tūrisma un atpūtas kompleksa maksātnespēja tiesa vērtēs 9. decembrī.

Šodien, 8.decembrī, bija plānots skatīt arī Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu, taču tā atlikta uz nenoteiktu laiku, jo tiesnesi Dainis Plaudis atstatījis sevi no šīs lietas, DB pastāstīja maksātnespējas administrators Normunds Uļjanskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājs pērn nopelna 64 tūkstošus latu

Gunta Kursiša, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn SIA Vestabalt apsaimniekotā nekustamā īpašuma kopējā platība sasniegusi 103 tūkst. m2, nodrošinot uzņēmumam peļņas kāpumu no 21,9 tūkstošiem 2011. gadā līdz 64,2 tūkstošiem pērn, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedza 2,36 miljonus latu, kas ir par aptuveni 263 tūkstošiem latu vairāk nekā aizpērn.

SIA Vestabalt darbojas kopš 1991. gada, kad uzņēmums tika reģistrēts kā SIA Rīga Vesta-B. Uzņēmuma īpašnieki ir Aldis Plaudis un Līga Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru