Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek

Maijā Latvijā turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence palielināties no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaram un mazināties fosilo resursu ietekmei.

Jau aprīlī Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika saražoti 76% no visa Latvijā ģenerētā apjoma, bet maijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 80%, neskatoties uz HES ražošanas kritumu absolūtajos skaitļos, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

HES īpatsvara pieaugums ir galvenokārt uz lielo koģenerācijas staciju (TEC) apjoma samazināšanos – to devums bija vien 2,2% no maijā Latvijā saražotā jeb TEC maijā tika saražots 4 reizes mazāk nekā aprīlī un 17 reizes mazāk nekā martā. Maijā lielās koģenerācijas stacijas ar vērā ņemamu jaudu strādājušas vien dažas stundas, liecina AST interneta lapā aplūkojamās operatīvās informācijas par ģenerācijas veidiem arhīvs.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

ES valstu līderi gaidāmajā G20 valstu sanāksmē Pitsburgā rosinās neatteikties no atbalsta sniegšanas ekonomikai, liecina ES dokumenta projekts.

Saskaņā ar ES viedokli ekonomikas stimulēšanai nepieciešamie līdzekļi būtu jāsamazina tikai pēc tam, kad ir pilna pārliecība par pasaules ekonomikas atveseļošanos. Pagaidām būtu jāizstrādā detalizēts antikrīzes pasākumu atcelšanas plāns, vēsta slon.ru.

ES 27 valstu vadītāji arī stingri aicinās G20 piešķirt Starptautiskajam valūtas fondam galveno lomu pasaules antikrīzes politikas koordinēšanā un solīs papildināt SVF kasi ar 125 miljardiem eiro. Agrāk šiem mērķiem tika solīti 75 miljardi eiro.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

2017. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,08 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11% vairāk nekā 2016. gada maijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,2% un importa vērtība – par 12,5% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 936,9 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,15 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,0 % (2016. gada maijā – 45,7%).

CSP informē, ka šī gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,78 miljardus eiro – par 876,3 milj. eiro jeb 9,8% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,4 miljardus eiro (palielinājums par 332,4 milj. eiro jeb 8,2%), bet importa – 5,37 miljardu eiro (pieaugums par 543,8 milj. eiro jeb 11,3%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju:

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Šī gada maijā salīdzinot ar aprīli, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 2,4 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas preču apgrozījums pieaudzis tikai par 0,2 %, savukārt nepārtikas preces pārdotas par 3,8 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Kritums bijis gandrīz visās nepārtikas preču grupas nozarēs.

Salīdzinot šī gada maija ar iepriekšējā gada maija rādītājiem, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 5,1 %. Vairāk samazinājusies pārtikas preču tirdzniecība – par 5,8%. Nepārtikas preču grupā apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju veidoja 4,6 %.

CSP dati liecina, ka ir atsevišķas preču grupas, kuras nav skāris tirdzniecības apjomu kritums - šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, par 4,8 % ir pieaugusi mēbeļu, apgaismes ierīču, mājsaimniecības priekšmetu mazumtirdzniecība, par 4,5 % - kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība, par 2,5 % - sadzīves elektroiekārtu un elektropreču, kā arī metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi līdz šī gada jūlijam valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456.18 miljoni latu, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263.79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282.35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18.56 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104.15 miljonus latu, izdevumi – 146.56 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 42.41 miljoni latu. Tādējādi kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60.97 milj. latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par – 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5 miljoniem latu mazāk. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.

Reklāmas apjoms televīzijā un radio maijā, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis, kamēr presē – sarucis, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus apjomus. Maijā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar aprīli, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē - nelies kritums.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā maijā, salīdzinot ar aprīli, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 2 %. Aprīlī televīzijā noraidītas 37 387 minūtes, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada maijā bija 97 222 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada maiju, kad tika reģistrēts 125 191 reklāmas gadījums, ir par 22 % mazāk.

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Neskatoties uz to, ka cenu kāpums gada skatījumā jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir pierimis, tomēr pārliekam optimismam ir par agru, jo 12 mēnešu inflācija 17.7% aizvien ir ļoti augsta, kā arī mēneša inflācija 0.7% pret maiju nav nemaz tik maza, norāda GE Money Bank analītiķis Jānis Cīrulis.

Vasaras sezonā, kā jau ierasts, nepārtikas preču grupas cenu līmeņa pieaugums salīdzinoši ir daudz mazāks –, salīdzinot ar maiju, vien par 0.2%, galvenokārt apģērbu un apavu sezonālas cenu samazināšanās dēļ (salīdzinot ar maiju, apģērbu un apavu cenas samazinājušās par 1.8%).

„Lai arī mēneša skaitļiem ir sezonāls raksturs, 12 mēnešu cenu kāpums apaviem un apģērbiem bijis vien 1.0%, tas norāda uz konkurences saasināšanos šajās sfērās. Paredzams, ka sarūkošo mazumtirdzniecības apjomu dēļ arī citiem mazumtirgotājiem jau tuvā nākotnē būs aizvien grūtāk kompensēt pieaugošās izmaksas, tādēļ būs jāmeklē vai nu jauni veidi, kā uzrunāt klientu un veicināt kvalitātes un procesu uzlabošanu, vai arī jāmēģina izdzīvot uz ienesīguma vai uzkrāto rezervju rēķina,” secina J.Cīrulis.

"Uzsāktā Ekonomikas ministrijas akcija, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par darbadienu, kas iekrīt starp svētku un brīvdienām, pārcelšanu, ir pretrunā ar ekonomisko situāciju valstī," akcentē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

"Laikā, kad jādomā par konkurētspējas palielināšanu un produktivitātes kāpināšanu, lai izvairītos no ekonomikas lejupslīdes un uzņēmumu slēgšanas, par būtiskāku jautājumu EM izvirza diskusiju par darbadienu pārcelšanu, bet ne elastīgumu darba tiesiskajās attiecībās vai uzņēmēju atbrīvošanu no birokrātijas nastas," norāda LDDK.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Šobrīd, tik izšķirīgā brīdī, nepieciešams koncentrēties uz uzņēmuma un darbinieku konkurētspējas nodrošināšanu un darba efektivitātes kāpināšanu (kas mazinātu arī darbam velīto laiku un ļautu vairāk laika veltīt ģimenes un sabiedriskajai dzīvei), mazināt publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvos šķēršļus, bet ne polemizēt par darba organizāciju apgrūtinošiem priekšlikumiem. Pārsteidzoša ir EM nostāja, ka nacionālā līmenī regulējot darbinieku un darba devēju attiecības neietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmuma rentabilitāti. Tiek ignorētas darbinieka tiesības izvēlēties darbam atbilstošāko laiku, bet darba devējiem radīti ierobežojumi kvalitatīvā sadarbībā ar klientiem un ārvalstu sadarbības partneriem, patērētāju nodrošināšanu ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī risināt administratīvos jautājumus ar pašvaldībām un valsts iestādēm. Latvijā brīvdienu un svētku dienu skaits atbilst vidējiem ES valstu rādītājiem, bet uzņēmēju skaits un darbaspēka produktivitātes rādītāji ierindo mūs atpalikušo dalībvalstu rindās. Pieņemot lēmumu pārcelt brīvdienas, nepieciešams izvērtēt ne tikai tiešo, bet arī netiešo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi."

Mūsdienās aptuveni seši miljoni seno maiju pēcteču dzīvo Gvatemalā, Meksikā un Belizā, kur viņi piedalās protestos, lai aizsargātu savas tiesības, kā arī piekopj reliģiskus rituālus un ģērbjas tradicionālās drēbēs.

Pašlaik lielākā daļa maiju nodarbojas ar lauksaimniecību, un šajā kultūrā vēl joprojām pastāv kulti, kuros par godu dieviem tiek veikti rituāli un pasniegti ziedojumi, piemēram, vistas, sveces un vīraks, raksta criscenzo.com.

Lai arī seno maiju veidotā kalendāra pēdējā diena ir 2012. gada 21. decembris, viens no ietekmīgākajiem mūsdienu maiju garīgajiem līderiem Čans Kins (Chan Kin), kurš mira vairāk nekā simts gadu vecumā deviņdesmito gadu vidū, pareģoja, ka pasaules gals pienāks tad, kad nomirs pēdējais maijs.

Uzziniet vairāk par seno maiju zemi mūsdienās, aplūkojot Reuters izveidoto galeriju augstāk!

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupa aizvadītajā mēnesī pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu maijā. Grupa 2019. gada maijā ir pārvadājusi kopumā 853 309 pasažierus, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2018. gada maijā.

2019. gada maijā grupa ir arī pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu maijā maršrutā starp Latviju – Zviedriju, respektīvi, 76 101 pasažierus, kas ir par 7,6% vairāk nekā tajā pašā periodā aizvadītajā gadā, un sasniegusi augstāko pārvadāto pasažieru skaitu maijā pēdējo 13 gadu laikā maršrutos starp Somiju – Zviedriju, kopumā pārvadājot 230 510 pasažierus, kas ir par 2,2% vairāk, salīdzinot ar 2018. gada maiju.

2019. gada maijā ir pieaudzis arī pārvadāto kravas vienību skaits Latvijas – Zviedrijas un Somijas – Zviedrijas maršrutos ar 1471 pārvadātām kravas vienībām Latvijas – Zviedrijas maršrutā, kas ir pieaugums par 7,8% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju, un 7 116 kravas vienības ir pārvadātas Somijas – Zviedrijas maršrutos, kas ir pieaugums par 4% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Saeimas komisija rosinās par vienu gadu, proti, līdz 2010.gada 1.septembrim, pagarināt termiņu, līdz kuram zemes lietotāji varēs veikt tās kadastrālo uzmērīšanu.

Lai Saeima jau drīzumā varētu lemt par pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas termiņa pagarināšanu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojusies, ka steidzami jāgatavo grozījumi attiecīgajos likumos.

«Gan individuālie zemes lietotāji, gan zemnieku saimniecības ir saskārušās ar objektīvām grūtībām līdz 31.augustam Valsts zemes dienestā iesniegt zemes robežu plānus, tāpēc komisija, tiekoties ar visām iesaistītajām pusēm, vienojās par termiņa pagarināšanu,» skaidro komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

«No vienas puses, privatizācijas termiņu atkārtota pagarināšana nav laba lieta, bet no otras puses, ekonomiskā situācija ir mainījusies tik strauji, ka šajā gadījumā valstij jāpanāk pretī tiem cilvēkiem, kuri apstrādā zemi un vēlas to iegūt savā īpašumā,» uzsver V.A.Krauklis.