Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

Sociālo tīklu apkalpošana Latvijā dažiem uzņēmumiem ir patstāvīgs bizness, bet citiem viens no papildpakalpojumiem, ko piedāvāt saviem klientiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumi izvēlas dažādus ceļus – algot savus darbiniekus zīmola komunikācijai sociālajos tīklos vai arī sadarboties ar aģentūru, kam tas ir ikdienas darbs. Artūrs Mednis, Inspired Digital valdes loceklis, stāsta: «Satura mārketingā komunikācija sociālajos tīklos ir viena no biežāk izmantotajām taktikām un var būt patstāvīgs bizness arī aģentūrai. Inspired Digital ir tam pierādījums. Mēs darbību sākām 2009. gadā ar vienu cilvēku, bet tagad Rīgas birojā strādā jau vairāk nekā 30 cilvēku un pa pieciem Tallinā un Viļņā. Mūsu apgrozījums jau vairākus gadus ir virs viena miljona eiro. Diemžēl kā bizness tas nav ļoti ienesīgs – pelņa ir tikai daži procenti. Uzņēmumi Latvijā nav gatavi par šo pakalpojumu maksāt tūkstošiem eiro ik mēnesi.» Tāpēc arī cilvēki, kuri šajā jomā strādā, lielākoties ir savas nozares fanātiķi, viņiem tas ir dzīvesstils un hobijs. Taču sabiedrisko attiecību uzņēmumi, eksperta skatījumā, vienmēr būs vairāk kompetenti, tieši sniedzot tradicionālos sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Sociālie mediji nav to prioritāte, tāpēc sabiedrisko attiecību uzņēmumu pakalpojumu portfelī šis pakalpojums nav būtisks un veido niecīgu apgrozījuma daļu. «Tik mazā tirgū kā Latvija gandrīz katrā industrijā uzņēmumu skaits ir proporcionāli lielāks, nekā citās lielajās Eiropas valstīs. Sociālo mediju kontu apkalpošana ir neliels izņēmums. Iespējams, visu laiku pastāvīgi mainīgās vides dēļ, iespējams – ne pārāk rentablā biznesa dēļ tirgū faktiski nav citu aģentūru, kas izstrādā saturu ar izteiktu fokusu tikai uz digitālo vidi un sociālajiem medijiem. Citas līdzīgas aģentūras ir paplašinājušas fokusu, izstrādājot arī vides un interneta reklāmu maketus vai meklējot citas peļņas iespējas. Šī joma joprojām aug, un, domājams, tā nekad nebūs nostabilizējusies, jo vide visu laiku mainās tik strauji, ka tu vienkārši nedrīksti stāvēt uz vietas,» uzskata A. Mednis. Arī radošās aģentūras Click vadītājs Māris Reliņš teic, ka vairumam dažādu aģentūru sociālo mediju pakalpojums ir kā bonuss, lai klientam nebūtu iespēja strādāt ar citu aģentūru, bet tas nav šo uzņēmumu pamatbizness. «Šī iemesla dēļ mēs nereti vēl redzam sociālajos tīklos muļķīgus «like and share» konkursus, gramatiski nepareizus tekstus, bildes, kas paņemtas no pirmajiem Google attēlu rezultātiem. Mēs ejam nedaudz citu ceļu – sociālie mediji ir un būs svarīga uzņēmuma daļa, no tā esam cēlušies, taču esam uzaudzējuši muskuļus arī citās nozarēs,» teic M. Reliņš.

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Šodien vairs nevar publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteiksies – darba devējiem pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki

Tā intervijā DB atklāj Sanita Kuzmina, GMG koncerna (SIA Furors, SIA Furors Cafe, SIA GMG Catering, SIA GMG, SIA GMG Demetra, SIA Furors BF) personāla vadītāja. Plašākai publikai no koncerna pārstāvētajām jomām labāk zināmas atpūtas un izklaides vietas Klondaika un restorāni Tex-Mex. «Personālvadība ir nozare, kas nemitīgi mainās, jo tendences darba tirgū nestāv uz vietas. Darbinieku piesaiste šodien un pirms pieciem gadiem vai pat pirms gada ir atšķirīga,» viņa teic. Šodien komunikācijā ar potenciālajiem darbiniekiem galveno lomu spēlē sociālie tīkli. Reģionā ap Rīgu populārākie sociālie tīkli ir Facebook, Instagram un Twitter, bet atsevišķos reģionos kompānija izmanto arī draugiem.lv, piemēram, Valmierā un Alūksnē tas ir populārs. Jaunu darbinieku piesaistē kompānija aktīvi izmanto jau esošo darbinieku ieteikumus, par kuriem viņi saņem bonusu, ja ieteiktais cilvēks uzsāk darbu uzņēmumā. «Svarīgi ir arī atraktīvi sludinājumi. Vairs nepietiek uzskaitīt, ko mēs sagaidām un kādi būs darbiniekam pienākumi, bet atraktīvā veidā uzsveram svarīgāko, ar ko darbā būs jāsaskaras. Šobrīd pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki – vairs nepietiek publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteikties,» saka S. Kuzmina. Vēl viena šodienas iezīme – atlase notiek ātri un nesarežģīti, nevar atļauties ilgi nepaziņot rezultātus, jo tajā laikā potenciālo darbinieku var paspēt «pārķert» cits darba devējs.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns. «Mērniecības un teritoriālās attīstības plānošanas uzņēmums Metrum darbojas arī ārpus Latvijas – esam snieguši pakalpojumus no Kazahstānas līdz Kanāriju salām. Otrs svarīgs fakts ir mūsu ieguldījums zinātnes attīstībā – pat pēc pieticīgām aplēsēm esam ieguldījuši apmēram 2,5 miljonus eiro, investīcijas veicot meža inventarizācijas tehnoloģiju izpētē un attīstībā ar tālizpētes metodēm,» norāda M. Trukšāns.

Vācu režisors Verners Hercogs, pirmdien Sandensas festivālā, prezentējot savu dokumentālo filmu par internetu, norādīja, ka sociālie tīkli ir vieta stulbumam.

«Kas iespaidīgs ir 100 000 tvītu, 100 000 stulbību, kuras katra ietilpināta 140 zīmēs?» jautāts par Twitter un citu sociālo tīklu nozīmi sabiedrībā, ar pretjautājumu atbildēja Hercogs.

«Kas tur tik fenomenāls? Es nekad neesmu redzējis nevienu tvītu, kas man šķistu kaut mazākajā mērā interesants,» skaidroja režisors. Viņš cer, ka dokumentālā kino darbs Lo and Behold: Reveries of the Connected World, kas stāsta par interneta veidošanos un tā ietekmi, liks cilvēkiem pārdomāt savu atkarību no interneta un «pievērst uzmanību notiekošajam».

Hercogs stāstīja, ka viņā pieauga nepatika pret sociālajiem medijiem un visa veida jaunajām tehnoloģijām, līdz kādā brīdī viņš gadu nebija ieslēdzis savu mobilo telefonu.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmumu grupas Marine Service Group valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Abuzjarovs. Marine Services Group ietver uzņēmumus, kuri nodarbojas ar: apdrošināšanas starpnieka pakalpojumiem - kuģu, jahtu, kravas, loģistikas, gaisa kuģu, ostu un termināļu apdrošināšanu un risku vadību; juridisko pakalpojumu sniegšanu; peldlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas starpniecību; apsekošanu un tehniskās pārbaudes pakalpojumiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īstenībā es visu dzīvi strādāju ar jūras transportu saistītās nozarēs, un nekad to neesmu nožēlojis. Šis bizness ir ļoti dinamisks, tāds, kurš neļauj garlaikoties!

«Ja kādreiz uzņēmumiem patiešām pietika ar šo standarta komplektu – mājas lapa + Facebook.com + Twitter.com + Draugiem.lv, tad tagad situācija ir krietni mainījusies,» uzsver SIA WIT Berry vadītāja, grāmatas Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām autore Linda Kimeiša.

«Atkarībā no tā, kādā nozarē darbojas uzņēmums, kāds no sociālajiem tīkliem var izrādīties vairāk vai mazāk svarīgs,» viņa norāda.

«Ja uzņēmums nodrošina kādu pakalpojumu, iespējams, vajadzīgāks būs konts video vietnē Youtube.com, kur publicēt video pamācības, kā rīkoties dažādās situācijās, savukārt, ja uzņēmums darbojas, piemēram, tūrisma nozarē, daudz nepieciešamāks būs Tripadvisor.com, savukārt dažādu modes un dizaina preču tirgotājiem neaizstājami būs Instagram un Pinterest, bet visiem ir svarīgs Google Business,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa akcentē, ka sociālie tīkli nevar aizstāt mājas lapu. «Mājas lapa ir centrālā vieta, kur izvietot visu nepieciešamo informāciju. Protams, sociālie tīkli ir strauji attīstījušies un mūsdienās piedāvā tādas iespējas, kādu agrāk nebija. Piemēram, Facebook.com iespējams publicēt klientu atsauksmes, aprakstīt pakalpojumus, u.tml. Mājas lapa tomēr sniedz plašākas iespējas parādīt savu identitāti.»

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

#Izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon pārcēlies uz jaunām biroja telpām Barselonā, Spānijā, informē Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

«Barselonā mums jau kādu laiku darbojas Mapon un izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju. Pagaidām tur strādā 5 cilvēki (tai skaitā vadītājs Kristaps Veidmanis no Latvijas) un esam atvēruši vairākas vakances,» atklāj J.Palkavnieks.

Viņš piebilst, ka atverot birojus ārvalstīs, uzņēmums paredz iespēju, ka tās ir attīstīabas «vēstniecības» visiem Draugiem group uzņēmumiem. Jaunā biroja telpas tiek īrētas.

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?