Šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols, ziņo Latvijas kuģniecības pārstāvji.

Sīkāka informācija tiks publiskota šodien preses brīfingā.Uzņēmumam zināmos faktus sniegs AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis un Juridiskā dienesta vadītājs Edvīns Bērziņš.

Pēc DB rīcībā esošās informācijas viņš esot "nolecis" no kādas daudzdzīvokļu mājas Rīgā Dignāju ielā piektā stāva kāpnēm. Policija neapstiprināja, ka bojā gājušais Dignāja ielā ir V. Kodols. Taču norādīja, ka nav pierādījumu par to, ka kāds būtu "palīdzējis" bojā gājušai personai pārkrist pār margām.

Kodols bijis LK padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis, un viņa pienākumi bija LK pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana LK piederošo vientipa kuģu kompāniju zaudējumu piedziņā Apvienotajā Karalistē.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Grobiņas pilsdrupu pakājē zem viena jumta apvienojies radošs mikslis – kafija, saldējums un novada atpūtas dzīves kodols jeb informācijas centrs. Tā ir vasaras kafejnīca ICafe, kas piedāvā vairākus «zaķus» uzreiz – gardumus, suvenīrus un tūrisma ziņas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Nosaukuma pirmais burts jāizrunā kā parasts latviešu «i» kā no vārda «informācija»,» iestādes īpašnieks Uģis Ostelis smaidot kliedē Kursas Laika samulsumu par to, kā pareizi izrunāt kafejnīcas nosaukumu. Šāda vieta viņa iecerēs bija radusies jau krietni pirms kafejnīcas reālajām aprisēm. Pagājušajā gadā viņš novērojis, kā pie pilskalna darbojas vasaras kafejnīca, un izprātojis, ka ideja un vieta ir ļoti labas, tikai viņam padomā cits koncepts – līdz ar kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem tirgot veselīgas tējas ar dažādu augu medu un līdz ar šokolādi un citiem kārumiem piedāvāt mazus burkāniņus, bet «čupa čupus» aizstāt ar medus stienīšiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt RRF SIA Tornis un piegādātāju apvienību, kurā ietilpst SIA AD Kodols, SIA Armo plus un SIA Apsardzes dienests ADJ, liecina KP paziņojums.

Šie apsardzes uzņēmumi saskaņojuši dalību publiskā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 9113,62 latu apmērā.

Pārbaudot VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegumu par sakritībām divu apsardzes pakalpojumu iepirkuma pretendentu piedāvājumos, KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, iesniegti vienlaicīgi, un tajos piedāvātā līgumcena atšķīrās vien par sešiem latiem, citādi sakrītot līdz pat santīmiem – 45,2 tūkstoši latu RRF SIA Tornis un 45,2 tūkstoši piegādātāju apvienībai.

Latvijas kuģniecības (LK) padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis Vents Kodols dažas dienas pirms traģiskās bojāejas vairākiem cilvēkiem paudis satraukumu par iespējamu ietekmēšanu no miljonāra Oļega Stepanova puses.

Tā raksta Neatkarīgā. Vairākas vārdā nenosauktas personas Neatkarīgajai pastāstījušas, ka tikušās ar V. Kodolu dažas dienas pirms traģiskā negadījuma – pagājušo otrdien un trešdien. Šo tikšanos laikā V. Kodols pieminējis iespējamu ietekmēšanu no VN padomes priekšsēdētāja vietnieka O. Stepanova puses, neko tuvāk gan nepaskaidrojot. Tomēr viņš nekādā gadījumā nav bijis depresīvā vai nomāktā noskaņojumā, kas varētu liecināt par vēlmi šķirties no dzīves. O. Stepanovs kopā ar četriem saviem tuvākajiem menedžeriem un advokātiem šā gada janvārī kļuva par LK mātes kompānijas – Ventspils nafta (VN) – padomes locekļiem. Uzreiz pēc tam O. Stepanovu ievēlēja arī par VN padomes priekšsēdētāja vietnieku, atgādina laikraksts. Atbilstīgi Rīgas Fondu biržas informācijai, VN ir pieprasījusi sasaukt LK akcionāru ārkārtas pilnsapulci, lai mainītu šīs kuģošanas kompānijas vadību. Līdz ar to, uzskata raksta autori, ir pilnīgi reāla iespēja, ka O. Stepanovs vai viņa pārstāvji drīzumā varētu pārņemt varu LK. Savukārt pats O. Stepanovs un viņa tuvākais menedžeris Valērijs Godunovs pagājušo piektdien ar paziņojumu aģentūrā LETA kategoriski noliedzis versijas par savu saistību ar V. Kodola nāvi. Db jau rakstīja, ka bijušās Latvijas Kuģniecības amatpersonas – Oļegs Stepanovs un Valērijs Godunovs kuģniecības padomes priekšsēdētāja Māra Gaiļa izteikumus saistībā ar kuģniecības pārstāvja Venta Kodola nāves iemesliem nodēvēja par zemiskiem un meliem.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Ventspils opozīcijas deputāts no partijas Jaunais laiks Aivis Landmanis izplatījis atklātu vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību Vienotībai strādāt kopā ar Saskaņas centru (SC).

Viņš norāda, ka Vienotības galvenais mērķis ir cīnīties ar «oligarhu varas un vadonisma ietekmi uz politiku», turklāt programmā neesot norādīts, ka partija nekādā gadījumā nestrādās ar SC.

«Atgādinu, ka valsti dziļā krīzē ievilka nevis SC, bet gan tās saucamās latviešu partijas, kas pieļāva negodīgu valsts pārvaldi, oligarhu varas ietekmi uz to,» teikts vēstulē. Viņš norāda, ka partijas pašlaik nodarbojas ar bezmērķīgu amatu dalīšanu, ka priekšplānā izvirzīti tā saucamie nacionālie jautājumi, nevis ekonomikas attīstību apdraudošie, oligarhu varas ierobežojošie jautājumi. «Atgādinu, ka neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas mūsu tā dēvētie trīs oligarhi paziņoja, ka valdību jāveido pastāvošajai koalīcijai. Vai esam aizdomājušies, kāpēc izskanēja šāds paziņojums? Manuprāt, šie kungi skaidri saredz draudus, kādi viņiem pastāv, ja koalīcijas kodols uz pilntiesīgiem, vēlēšanu rezultātu proporcionāliem principiem, tiek veidots no vēlēšanās uzvarējušo partiju puses. Viņi ļoti labi apzinās, ka šāds koalīcijas kodols ir mazāk satricināms. Iespēja šādu koalīciju saraut gabalos ir stipri mazināta,» uzskata A. Landmanis. Ja Vienotība to neņemšot vērā, pēc gada pie varas būšot cita koalīcija - SC, ZZS un PLL, atstājot šajās vēlēšanās uzvarējušo partiju vēstures mēslainē. Deputāts arī pieļauj jaunas lietussargu revolūcijas organizēšanu pret paša pārstāvēto partiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

«Ugunsgrēka režīmā» tikpat kā no jauna uzbūvētais aizsargdambis no plūdiem pasargās vairākus tūkstošus Ogres iedzīvotāju, taču ilgtermiņā plūdu riskus mazinātu sanesumu izsūknēšana upes lejtecē un mola izbūve pie ietekas Daugavā; pašvaldībai atkal jāsteidz meklēt apjomīgs finansējums.

Dambja pilnīga rekonstrukcija plūdu draudus novērsīs 6000 iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā aizsargdambja teritorijā. Rekonstrukcijas darbi jāpabeidz līdz 31. decembrim. Pašvaldībā atzīst, ka visas problēmas, kas saistītas ar plūdiem, aizsargdambja rekonstrukcija nenovērsīs. Darbu veicējas SIA Valkas meliorācija vadītājs un atbildīgais būvdarbu vadītājs šajā projektā Jānis Biezais atzīst, ka visam vajadzētu tikt pilnībā pabeigtiem līdz gada vidum, bet projekta gaitā lielākais izaicinājums bijis «ugunsgrēka režīms» – projektēšana un būvniecība gājusi roku rokā. «Dambis būtībā bija pārrauts, un vajadzēja rīkoties nekavējoties – variantu nebija,» papildina Ogres novada pašvaldības preses sekretāre Baiba Trumekalne.

Darbība akselertorā varētu palīdzēt labāk sagatavoties pirmajām atspēriena investīcijām

«Lai gan StartupScaleup akselerators tiešā veidā nepiedāvā investīcijas uzsācējuzņēmumos, mums būs vērtīga tieši intensīvā apmācību un tai sekojošā tīklošanās – kontaktu dibināšanas – fāze,» saka Mareks Matisons, Tactile Eyesight idejas autors.

Jau pēc pāris nedēļām komanda dosies uz Lietuvu, kur notiks programmas atklāšanas pasakums. Alselereācija daļēji notiks klātienē un daļēji – virtuāli. Kopumā projekts ilgs piecus mēnešus.

StartupScaleup ir projekts, kurā kopdarbojas Lietuvas, Nīderlandes, Īrijas un Spānijas jaunuzņēmumu centri. Vaicāts, kāpēc nolēma pieteikties akseleratorā, M. Matisons teic, ka apzinās savu nepietiekamo zināšanu bāzi, lai ieviestu produktu un lai ar investoriem runātu vienā valodā. «Man ir patiešām svarīgi gūt konkrētu pieredzi – ir idejas, bet tās jāapstiprina cilvēkiem ar pamatīgāku konkrētās darbības bāzi, turklāt caur akseleratoru ceru rast izeju uz konkrētiem 3D vizualizāciju risinātājiem,» viņš atklāj.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno līdz 2022. gadam ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), kas nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, informē VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

VID norāda, ka pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu.

Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu.

Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācija sistēmas izstrādi.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Latvijā ir vairāki labi zināmi teātri - Dailes reātris, Leļļu teātris, Jaunais Rīgas teātris… Un arī politiskais teātris, kurš popularitātes līmenī vietējā tirgū reāli pārspēj visus minētos kopā. It īpaši brīžos, kad ir jāveido koalīcija. Bez dažām labām izrādēm neesam iztikuši arī šoreiz.

Vispirms jau esošais un arī potenciālais nākamais premjers Valdis Dombrovskis (JL) paziņoja, ka koalīcijā aicinās četrus 10. Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus (Vienotība + ZZS + VL!-TB/LNNK + SC), tādējādi nodrošinot 92 balsu pārstāvniecību parlamentā, kas būtu absolūtais rekords demokrātiskajā sabiedrībā. Šādai iespējai varētu noticēt totāls politiķis - zaļknābis, kurš no skolas sola pa taisno ir nonācis pie koalīcijas veidošanas sarunu galda. Bet ne jau Dombrovskis, kam ir būtiska pieredze, strādājot ne vienā vien politiski svarīgā amatā. Toties kā politteātra ainiņa šāds solis izskatījās ļoti labi. Pēc kreisākās partijas Saskaņas centrs atsēdināšanas sākās nākamais cēliens - ko darīt ar «ultranacionālistiem» VL!-TB/LNNK?! It kā šīs apvienības uzskati nepatīkot vienai otrai Rietumvalsts vēstniecībai, it kā šie esot ņēmuši naudu no čečenu kopienas, it kā… Izskatās, ka vēlēšanu uzvarētājiem VL!-TB/LNNK diez ko nepatīk, taču grūti atrast pieklājīgu veidu, kā to nosēdināt opozīcijā, turklāt tā, lai šādu gājienu saprastu arī vēlētāji. Jāatzīst, ka šis cēliens ir diezgan ieildzis, taču ne bez saviem «pipariņiem» - vismaz iznākums ir grūtāk prognozējams.

Valsts fiskālajā politikā izmaiņas notiks līdzšinējā virzienā, un sagaidāms, ka paātrināsies strukturālo reformu gaita, īpaši atsevišķās jomās - izglītībā un veselības aprūpē, 11.Saeimas vēlēšanu rezultātus komentēja ''DnB Nord'' eksperts Pēteris Strautiņš.

''Ir arī pilnīgi skaidrs, ka šajā Saeimā noteicošā loma būs Zatlera Reformu partijai (ZRP) un ''Vienotībai'' (V), jo šīs divas partijas ir ieguvušas lielu balsu īpatsvaru. Līdz ar to skaidrs ir arī valdības kodols,'' teica Strautiņš. ''Pēc šo divu partiju izvēles valdības veidošanā tiks pieaicināts trešais politiskais spēks, neviena citai partijai nebūs tā saucamā ''zelta kārts''. Bet trešajam partnerim būs jāpieskaņojas šīm divām partijām, citādi šī trešā partija nebūs valdībā.''

Strautiņš atturējās komentēt, kuru trešo partiju ZRP un V varētu iesaistīt valdības izveidē un vai sadarbība varētu notikt arī ar ''Saskaņas centru'' (SC).

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Tehnoloģiju kompāniju, ieskaitot Microsoft, Nokia un Oracle, izveidota grupa Fairsearch Europe, Eiropas Savienības regulatoram iesniegušas sūdzību, kurā pausts, ka Android operētājsistēma interneta milzim Google nodrošina negodīgas priekšrocības.

Grupa norāda, ka, lai gan Android operētājsistēmas kodols ir bez maksas, tomēr gadījumos, ja izstrādātājs savā projektā vēlas iekļaut arī Google lietojumprogrammas – piemēram, Play, YouTube vai Maps, nepieciešams iegādāties licences un tās ierīcēs jāizvieto redzamās vietās uz darbavirsmas.

Grupa norāda, ka Android operētājsistēma rīkojas līdzīgi kā Trojas zirgs – kura uzdevums ir maldināt partnerus, iegūt monopolstāvokli mobilo ierīču tirgū un kontrolēt patērētāju datus.

Tikmēr Eiropas konkurences komisārs Hoakins Almunija atteicies sniegt plašākus komentārus saistībā ar kompāniju iesniegto sūdzību. Komisārs norādījis, ka ES regulatori jau divus gadus pēta Android operētājsistēmu, lai noskaidrotu, vai Google nav ļaunprātīgi izmantojis savu dominanci interneta meklēšanas tirgū.

Eiro Latvijai par sliktu nenāks, savukārt, «ja ar Eiropu notiks sliktākais scenārijs, tad risinājumu varēs atrast, un pirmā, kas to meklēs, būs Vācija,» LNT raidījumā 900 sekundes pauda Einars Repše, kurš grasās atgriezties aktīvajā politikā un ar domubiedriem drīzumā plāno dibināt jaunu partiju Latvijas attīstībai, savukārt pēc vēlēšanām pats ir gatavs uzņemties arī «visgrūtākos pienākumus».

Lai arī viņš vairījās nosaukt konkrētu partijas biedru vārdus, kas veidos topošās partijas kodolu, E. Repše atklāja, ka «kodols jau veidojas», un tajā varētu tikt pārstāvēti, piemēram, eksperti, kas šobrīd piedalās ar Latvijas attīstību saistītās diskusijās, piemēram biedrības organizētajā Attīstības forumā. Viņš pauda, ka uz sadarbību tiek aicināti arī «pilnīgi bezpartejiski cilvēki».

Jāatgādina, ka biedrības organizētajā Attīstības forumā piedalījās Latvijas attīstībai dibinātāji Einars Repše un Edgars Jaunups, biedrības ekonomikas darba grupas eksperti Uldis Osis, Mārtiņš Bondars un Guntars Kokorevičs, kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Jānis Ikstens.

Talsu kodols ir Lielā iela, kas pēdējos trīs gados piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas

Lielā iela, kas sākas pašā pilsētas centrā un kā gara čūska vijas līdz pat Talsu Tautas namam, kur, kā ierasts, svētkos pulcējas vietējie iedzīvotāji un ciemiņi, pēc tam turpinās līdz pat Baznīcas kalnam, kurā vakaros gaismās iemirdzas Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca.

Kad DB viesojas Talsos, pilsēta jau ir ietērpta svētku rotās un galvenajā laukumā pie Tautas nama stalti stāv Ziemassvētku karaliene – egle, kas savos zaros tur piparkūku sirdis, bet pie Talsu ezera izveidotas miniatūras mājiņas, kurās līdz ar krēslas iestāšanos iedegas lampiņas.

Man kā ciemiņam mazpilsēta šķiet šarmanta, bet Talsos sastaptie uzņēmēji, par spīti patriotismam sirdī, teic, ka vismaz pagaidām biznesam Lielajā ielā klājas grūti, jo pirms apmēram trīs gadiem pilsētas nomalē tika atvērts tirdzniecības centrs, kura lielākais nomnieks ir Maxima. Šajā plašajā ēkā savu biznesa vietu atraduši vairāki veikali. Tik liela centra atvēršana mazpilsētā bija trieciens mazajam biznesam, it īpaši galvenajā pilsētas ielā, kur savulaik katrā mājā bija pa veikalam vai kafejnīcai, bet tagad daudzviet manāmas zīmes, ka telpas tiek iznomātas, stāsta uzņēmēji.

Jakobs Šrams (Jacob Schram), Circle K koncerna prezidents Eiropā, laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kā lieliski zīmoli tiek veidoti no iekšienes.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Statoil bija ļoti augstu vērtēts un populārs zīmols Latvijā un Baltijā. Kas bija galvenie iemesli, kāpēc bija vajadzīga zīmola maiņa?

Jā, tas bija ļoti mīlēts zīmols arī Norvēģijā un Skandināvijā. Taču, kad mūs pārņēma Alimentation Couche-Tard, mums bija ļauts turpināt lietot lāsītes simbolu, bet ne nosaukumu, jo Statoil joprojām ir naftas kompānija, kas ir lielākais uzņēmums Norvēģijā un visā Skandināvijā. Darījums paredzēja, ka mums vajag veikt zīmola maiņu līdz 2020. gadam un jāatrod jauns nosaukums. No lāsītes attīstījām miles degvielas zīmolu, kas labi iedzīvojās un kas pāreju uz jauno zīmolu padarīja mazāk dramatisku.

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma.

Marianne Tīsena (Marianne Thyssen), Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, teica: «Viena no mūsu prioritātēm ir līdzekļu piešķiršana mazajiem uzņēmējiem, lai tie varētu vieglāk saņemt finansējumu un likt lietā savu talantu. Tādējādi mēs tiecamies veidot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropas Savienību.»

EIF Iekļaujošo finanšu departamenta vadītājs Pers-Eriks Eriksons(Per-Erik Eriksson) piebilst: «Ar ES NuSI programmas atbalstu Capitalia spēs paplašināt savu darbību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu aizdevumu jomā atbilstoši uzņēmuma stratēģijai saglabāt savu unikālo pozīciju tirgū kā vadošajam alternatīvajam finansētājam Baltijas valstīs. Paredzams, ka šīs darbības paplašināšana būtiski ietekmēs finanšu un sociālās iekļaušanas situāciju visās trijās Baltijas valstīs, un EIF ir gandarīts sniegt atbalstu šī mērķa sasniegšanā.»