Video

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Skujas, kuras pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Kādi speciālisti nepieciešami meža nozarei, kas tos sagatavo un kāda ir situācija kopumā?

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

Sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par aizsargājamām teritorijām Latvijā, to iespējamo palielinājumu, iespējamām sekām un ar ko rēķināties zemes īpašniekiem.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Par atmirušās koksnes apjomiem Latvijā un citās valstīs, kā arī iemesliem, kāpēc šādas koksnes apjoms Latvijā ir tik liels un ko varētu darīt, lai šo resursu izmantotu tautsaimniecībā, diskutē Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, Latvijas lielākā Meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks Grigorijs Rozentāls, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Daiga Zute.

Neviena no Latvijas Bankas prognozēm neparedz tūlītēju Latvijas ekonomikas atveseļošanos no COVID19, bet naudas mums ir vairāk nekā jebkad, un jāsāk rūpēties par cilvēkiem.

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Tirgus pamazām atveras, koronavīrusa ierobežojumi - mīkstinās, un ir jāsāk domāt, kādi būs mūsu nākamie soļi. Šoreiz kino industrijā.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Energoefektivitātes uzlabošana pašlaik kļūst par vienu no priekšnosacījumiem veiksmīgākai uzņēmuma konkurētspējai gan Latvijas, gan Eiropas tirgū, un šobrīd komersantiem pieejamas arī plašas iespējas un finanšu instrumenti, kā efektivizēt sava uzņēmuma procesus.