Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA «iCotton» ražotnē Liepājā, lai vērotu, kā tiek ražotas kokvilnas plāksnītes.

Kā stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe Anastasija Otava, kokvilnas plāksnītes ir pieprasītākais uzņēmuma ražotais produkts. Kokvilnas audumu un plāksnīšu ražošanas cehs ir vienīgais, kas darbojas nepārtraukti, taču, neskatoties uz to, pieprasījums pēc šī produkta ir tik liels, ka dažkārt uzņēmums izvērtē, kurus pasūtījumus apkalpot un kurus atteikt.

Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti

Viena daļa no saražotās produkcijas ir uzņēmuma zīmoli. Savukārt, privātie pasūtījumi aizceļo pa visu pasauli, piemēram, uz Eiropas valstīm, Ķīnu un Krieviju. «Konkurence ir un tā ir liela, jo ražotāju ir daudz, bet, neskatoties uz to, mēs soli pa solim dodamies iekšā Eiropā. Kad sākām strādāt, lielākā daļa pasūtījumu nonāca Krievijas un Ukrainas tirgū, bet tagad ļoti daudz privātos zīmolus sūtām uz Eiropas valstīm. Baltijas valstīs tirgojam savus zīmolus. Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti. Mums pietiek klientu, taču nākotnē būsim gatavi jauniem,» stāsta A.Otava.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Higiēnas preču ražotājs iCotton turpina kāpināt apgrozījumu; ražošanas pilnveidošana ļaus gada vidējo apgrozījumu palielināt līdz 30 milj. eiro.

Liepājas uzņēmums iCotton 2017. gadā sasniedzis 18,70 miljonu eiro apgrozījumu, kas tam ļāvis ierindoties straujāk augošo Latvijas uzņēmumu jeb Gazeļu simtajā pozīcijā. Sarakstu veido DB kopā ar Lursoft. Operatīvie dati par 2018. gadu ļauj prognozēt, ka uzņēmuma apgrozījums turpina pieaugt, savukārt peļņa būtiski sarukusi.

Bezatlikumu tehnoloģija

Šobrīd SIA iCotton ir viena no lielākajām kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājām Eiropas Savienībā un NVS valstīs, vienīgā Baltijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu kokvilnas produktiem un mitrajām salvetēm. Inovācijas un piedāvāto produktu augstā kvalitāte pēdējos trīs gados ļāvušas uzņēmumam kāpināt savu apgrozījumu par gandrīz 225 procentiem. «Labus rezultātus mums līdz šim izdevies sasniegt, pateicoties labi plānotai attīstības stratēģijai tirgū,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. «Līdz mūsu ražotnes parādīšanās brīdim tirgus strādāja stagnācijas režīmā, tas ir, pastāvīgajiem spēlētājiem bija stabilas pozīcijas, un tiem nebija jācenšas ieviest nekādus jauninājumus un risinājumus darba procesā. Lai ielauztos šaurajā konkurentu lokā, radījām pilnīgi jaunus produktus.» Pašlaik ražošana sadalīta divos ražošanas cehos Liepājā – Krūmu ielā un Ziemeļu ielā. SIA iCotton pirmā ražotne Liepājā tika atklāta 2013. gada pavasarī. No tekstila nozares uzņēmuma Lauma Fabrics nomājot 13 tūkstošu kvadrātmetru lielu ražošanas ēku un noliktavu platību Ziemeļu ielā, tiek ražotas mitrās salvetes, autiņi, ko var izmantot gan zīdaiņiem, gan pieaugušajiem un arī dzīvniekiem. Savukārt pēc tam, kad 2016. gadā izsolē izdevās iegūt bijušo sporta manēžu Krūmu ielā, uzņēmums tur attīstīja jaunu ražošanas ēku un noliktavu aptuveni 2600 kvadrātmetru platībā. Tajā top apaļas un ovālas kokvilnas plāksnītes, ko izmanto kosmetoloģijā. Projektā tika investēts 8,1 miljons eiro, iegādājoties četras jaunas ražošanas iekārtas.

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

Martā Liepājas uzņēmums iCotton plāno oficiāli atklāt jaunu ražotni Liepājā, Krūmu ielā, kur kādreiz atradās Liepājas sporta manēža Daugava. Jau šobrīd ražotnē notiek dažādu kokvilnas produktu testa partiju ražošana, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmums jau šogad plāno aktīvi ienākt vietējā tirgū, laikrakstam pavēstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

iCotton ir viens no Liepājas veiksmes stāstiem, kas dažu gadu laikā ir parādījis ievērojamu ražošanas pieaugumu, uzbūvējis jaunu ražotni un sola turpināt izplešanos. Uzņēmumā šobrīd strādā 160 darbinieki, bet līdz ar jauno ražotni darbinieku skaits varētu vēl pieaugt.

Uzņēmums darbu sāka 2013. gadā, nomājot telpas Laumas ēkā Ziemeļu ielā Liepājā. Sākumā no kokvilnas tika ražotas mitrās salvetes, tad pievienojās mitrumu absorbējošie autiņi un kokvilnas vates kociņi. Papildus uzņēmums citiem ražotājiem piedāvā kokvilnas vates diskus un neaustu materiālu. «Kokvilnu šobrīd iepērkam Turcijā, jo tur ir pats kvalitatīvākais produkts,» atklāj S. Binkovskis.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore uzrādījusi apsūdzības trīs personām saistībā ar Tadžikistānas kokvilnas kravu pazušanu vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā, informē prokuratūra.

Apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas – par piesavināšanos lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas – par dokumentu viltošanu un par viltotu dokumentu izmantošanu.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja 2015.gada 2.martā.

Šobrīd lietā turpinās pirmstiesas process, tādēļ sīkāka informācija netiks sniegta.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Liepājas higiēnas preču ražotājs «iCotton» ar bankas «BlueOrange» un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) programmu finansējumu jaunas ražošanas ēkas būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē investēs 5,79 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēkas celtniecību plānots sākt mēneša laikā un pabeigt 2020.gada pavasarī. Jaunais ražošanas korpuss atradīsies Liepājā, Pulvera ielā 4A – teritorijā, kurai blakus patlaban jau atrodas «iCotton» rūpnīcas un noliktavu komplekss 15 000 m2 platībā. Jaunās ēkas platība būs 4916,8 m2, papildinot «iCotton» kopējo ražošanas platību līdz gandrīz 25 000 kvadrātmetriem. Pateicoties jaunā ražošanas korpusa izbūvei un ražošanas modernizācijai, uzņēmums tuvākajos gados plāno palielināt gada vidējo apgrozījumu līdz 30 miljoniem eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gadā.

«Ražošanas jaudas paaugstināšana, energoefektīvu risinājumu izmantošana un rūpnīcas modernizācija, izmantojot jaunākās kokvilnas šķiedras apstrādes tehnoloģijas, ļaus iCotton nostiprināt savas tirgus pozīcijas Baltijā un Eiropā. Jau šobrīd uz Eiropas valstīm tiek eksportēti aptuveni 40% procenti mūsu produkcijas,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Somai jābūt tādai, lai tā labi kalpotu – to varētu nēsāt ilgi un tā arvien izskatītos pietiekami labi, uzskata zīmola Mizo virzītāji Edgars Bīberis un Ilze Aderniece

Mizo produktu portfelī ir mugursomas, mazākas somiņas ikdienas vajadzībām, kā arī šo izstrādājumu kopšanas un tīrīšanas līdzekļi.

Mizo somas šūtas no vaskota kokvilnas auduma. Viņš stāsta, ka izvēlējies audumu ar vēsturi. 19. gadsimta beigās britu zvejnieki izmantoja šo materiālu, jo atklāja, ka vaskots kokvilnas audums pasargā no brāzmām vējā un aukstumā. Agrāk šis vaskotais kokvilnas audums cilvēkiem asociējās ar to, ka, tam pieskaroties, paliks tāds kā vaskojums uz rokām un notraipīs drēbes. «Šobrīd tas ir pilnībā mainījies, audums tiek ražots pēc mūsdienīgām tehnoloģijām. Vaskojums tiek impregnēts audumā, un attiecīgi pārnese uz drēbēm vai rokām 99% gadījumu nenotiek,» skaidro Edgars. Jau sākotnējais zīmola veidotāju mērķis bija, lai somas būtu funkcionālas un ūdensnecaurlaidīgas, tas bija galvenais parametrs, izvēloties šo materiālu.

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Tekstila nozares uzņēmums iCotton ar bankas Citadele līdzfinansējumu investējis 8,1 miljonu eiro jaunas ražošanas līnijas izveidē, informē bankas pārstāvji.

Līdz ar apjomīgo projektu iCotton kļuvis par Baltijā vadošo vates izstrādājumu ražotāju, kas īsteno pilnu ražošanas procesu no kokvilnas pārstrādes neaustā audeklā līdz gala produktam – vates plāksnītēm un citiem izstrādājumiem. Jaunā ražošanas līnija 10. maijā tika prezentēta Liepājas domes un sadarbības partneru pārstāvjiem.

Itālijas un Krievijas kopuzņēmums iCotton kopš 2013. gada Liepājā ražo mitrās salvetes un bērnu autiņbiksītes. Īstenojot apjomīgo investīciju projektu 8,1 miljona eiro apmērā, SIA iCotton sācis arī vates izstrādājumu izejmateriāla – neausta kokvilnas audekla – ražošanu, kā arī paplašinājis savu produkcijas klāstu ar vates plāksnītēm un vates irbulīšiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

Lai līdzsvarotu pieprasījumu visa gada laikā, zīmola Fl*sh you&me radītāji papildina sortimentu

DB ar apakšveļas zīmola Fl*sh you&me dizaineri Līvu Šteinu iepriekš tikās pirms diviem gadiem, piedāvājumā toreiz bija radīta pāru apakšveļa no kokvilnas, pati Līva strādāja kā pašnodarbinātā. Redzot pieprasījumu, viņai radās doma projektu pacelt nākamajā līmenī. Iesaistījās Līvas vīrs Raimonds, tika nodibināts uzņēmums. Tagad Fl*sh you&me apakšveļas sortimentu paplašina smalkā veļa. «Būtībā bija doma radīt papildu produktus peļņai vasarā. Gribējās radīt kaut ko ērtu, komplektiņu, turklāt tas varētu nebūt tikai no kokvilnas, bet varētu būt arī ar mežģīnēm un tillu. Tapa arī aksesuāri un pāreja izvērtās organiska, secinājām, ka pieprasījums pēc smalkās veļas ir visu gadu. Trikotāžas biksītes vairāk bija ierindojams dāvanu kategorijā, kuras pirka sezonāli. Gribējām, lai apgrozījums izlīdzinātos. Līdz ar smalko veļu tas kļuva iespējams,» stāsta Līva. Sākumā piedāvājumā bija biksītes un topiņi, kam ar laiku pievienojās krūšturi, zeķturi, aksesuāri.

ASV gatavojas ierobežot kokvilnas un tomātu importu no Ķīnas Siņdzjanas reģiona, jo pastāv aizdomas, ka to ražošanā tiek izmantots piespiedu darbs.

Šis aizliegums var ietekmēt daudz un dažādas nozares un atstāt tālejošas sekas uz ASV mazumtirgotājiem.

Aizliegumu plānots piemērot visa veida kokvilnas produktiem un tomātu izstrādājumiem.

Siņdzjanas reģions ir Ķīnas vadošais kokvilnas un tomātu ražotājs.

ASV ir spēcīgas aizdomas, ka šo produktu ražošanā tiek izmantoti uiguri aizturēšanas nometnēs.

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m², tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m².

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Televizors un interneta reklāma jau vairākas reizes stāstīja mums par virsmatraču priekšrocībām, par to super spējām. Mūsdienās cilvēks ir tik piesātināts ar reklāmu, ka dažreiz mēdz neiedziļināties informācijā.

Bet virsmatračiem noteikti ir savas īpašības, kuras padara tos par nepieciešamiem katrā mājā.

Virsmatrači, kas parādījās nesen, ātri kļuva par vienu no populārākajiem produktiem gultas piederumu kategorijā - šī piederuma praktiskumu novērtēs jebkura mājsaimniece. Uzlabot miega kvalitāti, pasargāt mīkstas mēbeles no traipiem vai komfortabli atpūsties pie dabas - to visu var sniegt virsmatracis.

Kādiem nolūkiem izmanto virsmatraci?

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”.

Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.