Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.
Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.
Bez pārsteigumiem
«Vidēji laba sezona - bija normāla Latvijas vasara,» vērtē a/s Greenyard Horticulture Latvia valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra. Viņš papildina, ka sen neesot pieredzēta situācija, kad kūdras ieguves sezonā nav piedzīvoti kādi nepatīkami pārsteigumi, jo iepriekšēie divi gadi bija ļoti lieli pretstati – ļoti slikta vasara (2017. gadā) un labā (2018. gada) vasara. «Nevienas pārmērības — plūdi, sausums – nevienam arī kūdras nozarei nav ne vajadzīgas, ne arī izdevīgas,» tā R. Skudra.
Nozare stabili attīstās, taču ir vairāki riski, kas ietekmēs kūdras ieguves nākotni.
«Ja akli kopēsim kādus Eiropas sapņus, nedomājot par saviem mērķiem ilgtermiņā, tad nozarei var pienākt bēdīgi laiki,» tā R. Skudra. Viņš vērš uzmanību, ka pasaulē attīstās kūdras substrātu tirgus un tā ir liela iespēja, ko varam Latvijā izmantot. «Šī tendence uztur nozari veselīgā formā,» secina R. Skudra.
Vidēji laba sezona
«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņš atzīst, ka gabalkūdras ieguvi ietekmēja klimatiskie apstākļi. «Ja sausais laiks būtu pieturējies vēl kādas pāris nedēļas, tad arī gabalkūdras ieguves apjomi būtu atbilstoši prognozētajiem,» skaidro A. Gredzens. Viņaprāt, 2019. gada sezonu nozarē nevar īsti salīdzināt ar 2018. gada sezonu, kas bija ekstrēmi laba. «Var secināt, ka šis gads ir bijas labāks nekā 2017. gads, bet tomēr ne tik labs kāds bija 2018. gads,» salīdzināšanas nozīmi rāda A. Gredzens.
Nozari joprojām – jau kuro gadu – nodarbina jautājums par Latvijas valsts politiku.
«Jau kuro gadu mīņājamies uz vietas un nekur tālāk neesam tikuši,» tā A. Gredzens. Viņu pārsteidzis fakts, ka vislielākie oponenti ir tieši no Ekonomikas ministrijas ar CO2 jautājumiem. «Klausoties valsts iestāžu darbiniekos, rodas sajūta, ka tiklīdz nozares vairs nebūs, tā viss būs labi (tad nebūšot jāmaksā soda naudas), kaut arī nozare ir ne tikai liels darba devējs tieši laukos, kur visvairāk trūkst darba vietu, bet arī liels nodokļu maksātājs,» skumji secina A. Gredzens. Viņš šādu situāciju uzskata par aplamu un bēdīgu ziņu.
Visu rakstu lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/3
«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.