Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pērn apgrozījis vairāk nekā 21,9 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2016. gadā.

Šis ir lielākais uzņēmuma apgrozījums kopš 2014. gada. 2017. gadā SIA Strabag strādājis ar 610 tūkstošu eiro peļņu, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus jau trešo gadu pēc kārtas, neskatoties uz spraigo situāciju ceļu un infrastruktūras būvniecības tirgū.

«2017.gads ir aizvadīts veiksmīgi, jo, lai arī peļņas apjoms ir samazinājies, mums ir izdevies kāpināt apgrozījumu ne tikai pamatdarbībā, bet arī materiālu ražošanā un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanā,» komentē SIA Strabag valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 40 būvobjektus. Aizvadītajā gadā veikti liela apjoma būvdarbi uz valsts nozīmes autoceļiem A10 un A12, kā arī uz vairākiem reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem valsts autoceļu tīklā. Starp SIA Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Bauskas, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji. SIA Strabag Zvāres un Iecavas asfaltbetona rūpnīcās saražotas 52 tūkstoši tonnas asfaltbetona.

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Ceļu būvniecības uzņēmums un viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā STRABAG AG iegūst savā īpašumā pārējās sabiedrības STRABAG SIA 17,98% akcijas, tādējādi kļūstot par vienīgo STRABAG SIA dalībnieku un nostiprinot savu klātbūtni un darbību Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Iegūto kapitāla daļu pēdējie īpašnieki bija Latvijas uzņēmuma dibinātāji.

STRABAG grupa Latvijā ar šo nosaukumu ir darbojusies celtniecības un būvniecības nozarē kopš 2004.gada. 2011.gadā STRABAG AG iegādājās Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu SIA Šlokenbeka, kuras nosaukums 2012.gadā tika nomainīts uz STRABAG SIA.

Līdz šim brīdim STRABAG AG piederēja 82,02% STRABAG SIA kapitāla daļas.

STRABAG SIA ir viens no lielākajiem ceļu būves nozares spēlētājiem Latvijā.

Austrijas celtniecības uzņēmums "Strabag" sarāvis saiknes ar rietumvalstu sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Oļega Deripaskas kontrolēto uzņēmumu "Rasperia Trading" un pārtrauks darbību Krievijā.

"Strabag" lielākais akcionārs Austrijas uzņēmēja Hansa Pētera Hāzelšteinera ģimenes privātais fonds lauzis kopš 2007.gada spēkā esošo sindikāta līgumu ar Kiprā reģistrēto "Rasperia Trading", kam pieder 27,8% "Strabag" akciju, un abiem pārējiem akcionāriem - Austrijas apdrošinātāju "UNIQA" un Austrijas finanšu kompāniju "Raiffeisen".

Uzņēmums skaidro, ka šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad visi pūliņi iegādāties "Rasperia Trading" piederošās akcijas piedzīvojuši neveiksmi.

"Strabag" norāda, ka nemaksās dividendes "Rasperia Trading".

Vienlaikus "Strabag" nolēmis pārtraukt darbību Krievijas tirgū saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai. Darbība Krievijā veidoja 0,3% no "Strabag" izlaides.

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Sākts ceļu būves uzņēmuma SIA "Strabag" likvidācijas process, liecina "Firmas.lv" informācija.

Likvidācijas process sākts 9.maijā pēc uzņēmuma īpašnieka - Vācijas uzņēmuma "Strabag" - lēmuma.

Par uzņēmuma likvidatori iecelta līdzšinēja valdes locekle Vaiva Ropāja, kura aģentūrai LETA sacīja, ka īpašnieks nav viņu pilnvarojis komentēt likvidācijas procesu.

"Strabag" 2021.gadā strādāja ar 16,988 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 953 936 eiro zaudējumus. Finanšu rezultāti par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija "Strabag" reģistrēta 1993.gadā un līdz 2012.gadam strādāja ar nosaukumu SIA "Šlokenbeka". Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 423 156 eiro. "Strabag" mātesuzņēmums ir Vācijas "Strabag".

Valsts ceļu apsimniekotājs SIA "Latvijas valsts ceļi" no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Strabag" - cer piedzīt zaudējumus 3 373 733 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja LVC.

Pieteikums tiesai tiek gatavots pret visiem trim par karteli sodītajiem ceļu būvniekiem solidāri.

LVC norādīja, ka pieteikums tiesai būs apjomīgs, un tā sagatavošana prasīs laiku. Patlaban speciālisti pie tā ir sākuši darbu.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) par dalību ceļu būves kartelī "A.C.B.", "Ceļu pārvaldei" un "Strabag" piemēroja sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

Starptautiskajā lidostā Rīga pilnsabiedrība ACB&Strabag veikusi 1.perona atjaunošanu.

Kopējās projekta izmaksas bija 8.9 milj. EUR, un tajā tika iesaistīti vairāk nekā 300 ceļu būves nozares eksperti no Latvijas un Vācijas.

Remontdarbu ietvaros A.C.B. veica demontāžas darbus, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, seguma pamatu izbūvi, kā arī asfaltēšanas darbus. Savukārt Vācijas ceļu būves speciālisti no kompānijas Strabag veica betona ieklāšanas darbus.

AS A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Edmunds Zonbergs komentē: «Strādājot lidostā, ir jārēķinās ar vairākām tieši šai videi raksturīgām situācijām, kas ietekmē ceļu remontdarbus. Ja autoceļu remontdarbu laikā automašīnas ātrumu no 90 km/h samazina līdz 50 km/h vai pat 30 km/h, tad lidostā situācija ir citāda, lidmašīnas nosēžoties ātrumu 200 km/h nesamazina. Tāpat, veicot lidostas ceļu remontus, jārēķinās, ka papildus darbu veicējam, gājējam un braucējam, ir arī lidmašīnas, kurām turklāt vienmēr, visās situācijās ir priekšroka. Visiem darbu veicējiem ir jāsaņem īpaša autovadītāja apliecība, jāiziet cita veida apmācība, to skaitā drošības instruktāža.»

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Transporta sadaļa pārāk vispārīga, nav pārliecības, ka paveiks apsolīto - tāds lielākoties ir DB aptaujāto biznesa pārstāvju vērtējums par nule kā apstiprinātajā valdības deklarācijā teikto par transporta nozari. Eskperti gan atzīmē, ka pats par sevi iecerētais nav nepareizs, taču viņiem ir dažādas iebildes par izplūdušajiem formulējumiem.

Gribētos gan dzirdēt «sauso atlikumu» pēc deklarācijā teiktā uzklausīšanas par ceļu būvi, norāda SIA Strabag direktors Māris Paiders. Tajā valdība, no vienas puses, apņemas īstenot autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot ceļu un tiltu atjaunošanu. No otras puses, tiek solīts pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās. «Vienīgais, ko no tā visa šobrīd jūtam, ir kvalitātes prasību pastiprināšana,» saka M. Paiders. Jautājums gan ir tāds, cik liela jēga ir no tā visa. Proti, ceļu garantijas laiks ir palielinājies līdz pieciem gadiem, taču tas negarantē ilgtspējību, un ceļi bez garantijas nestāvēšot 10–15 gadu. Tas esot uz pašu būvnieku sirdsapziņas, lai pēc pieciem gadiem uzreiz nebūtu jāveic remonti, kā tas šobrīd vērojams vairākos ceļu posmos. Pēc viņa teiktā, poltiķu solītajam ir grūti ticēt, jo neatkarīgās Latvijas laikā tā arī neesot sakārtots, piemēram, ceļš Kandava–Cēre, kas vedot uz stratēģiskas nozīmes karjeriem. Tai pašā laikā esot brīnišķīgi sakopts asfaltētais ceļš no Tukuma uz Kuldīgu caur Aizputi, kur gan esot visai maza autosatiksme. «Pilnīgs sviests,» par plānošanu ceļu būves jomā konkrētajos gadījumos saka Strabag direktors.

Autoceļa Tukums-Kuldīga posmā no 58,39. līdz 70,88.kilometram pie Krogsētām ir atklāti defekti - segas iesēdums un seguma virskārtas segregācija, informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC).

LVC uzdeva būvniekiem, kas 2012.gadā veica darbus šajā posmā, - SIA Strabag - veikt garantijas remontdarbus.

Strabag ir sācis brāķa labošanu un tuvākajās dienās paredz defektiem visvairāk pakļautajā aptuveni astoņu kilometru posmā veikt virsmas apstrādi. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā šis darbs varētu tikt pabeigts līdz augusta vidum.

Līdz ar remontdarbu veikšanu autoceļa posmā ir paredzēti braukšanas ātruma ierobežojumi, bet atsevišķos īsākos posmos satiksme apstrādes laikā tiks regulēta ar luksoforu vai regulētāju.

Noslēdzies VAS Starptautiskā lidosta Rīga izsludinātais iepirkums par pirmā perona rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās divi pretendenti un par uzvarētāju atzīts piegādātāju apvienības ACB&Strabag piedāvājums. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 8,909 miljoni eiro. Sākotnēji paredzamā līgumcena bija 6,015 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka slēgto konkursu VAS Starptautiskā lidosta Rīga izsludināja pērnā gada 14. augustā un pieteikumus bija iespējams iesniegt līdz 23. septembrim.

Saskaņā ar slēgta konkursa nolikumu kandidātam, kurš uzaicināts iesniegt piedāvājumu, bija jāiesniedz Eiropas Savienības vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstī reģistrētas bankas piedāvājuma nodrošinājums - neatsaucama bankas galvojuma veidā par kopējo summu desmit tūkstoši eiro, kas būs spēkā līdz piedāvājuma derīguma termiņa beigām.

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

Bauskā Ziedoņu un Biržu ielā asfalta kārtu atjaunos SIA «Igate» un «Strabag». Tas noskaidrots, novērtējot iepirkumu konkursā iesniegtos pieteikumus, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ielu posmu remontam vajadzīgi 68 385 eiro.

Bauskas novada domes ārkārtas sēdē 19. maijā nolemts aizņemties Valsts kasē 54 707 eiro. Atlikusī summa tiks ņemta no pašvaldības budžeta. Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis deputātiem paskaidroja, ka līgumus ar būvniekiem varēs slēgt pēc desmit dienām, ja kāds pretendents neiesniegs sūdzību. Iepirkumu komisija lēmumu par konkursa rezultātiem pieņēma 18. maijā. Konkursā bija pieteikušies seši uzņēmumi.

«Igate» un «Strabag» izvēlēti, jo piedāvāja zemāko cenu.

Pabeigti ceļa seguma atjaunošanas darbi vienā no četriem remontposmiem uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Ventspils(A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunots ceļa segums piecus kilometrus garā posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74.-57,76. km). Līdz tiks saņemti saķeres mērījumu rezultāti šajā ceļa posmā vēl paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h.

Uzreiz pēc remontdarbu pabeigšanas bieži paliek ātruma ierobežojums līdz 70 km/h. Tas ir nepieciešams, jo nesen noasfaltētais ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kura veido neredzamu plēvīti. Tā ir slidena un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstināts slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā.

Par uzvarētājiem atklātajā konkursā būvdarbu veikšanai «Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)» ir paziņota piegādātāju apvienība «Binders un ACB», liecina Latvijas Valsts ceļi informācija.

Apvienības piedāvājums atbilst visām konkursā izvirzītajām prasībām un tās piedāvātā cena – 38,5 miljoni eiro bez PVN bija viszemākā.

Kopumā iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: piegādātāju apvienība «Binders un ACB» (piedāvātā līgumcena bez PVN 38 498 327,17 eiro); piegādātāju apvienība «Strabag» (piedāvātā līgumcena bez PVN 40 401 020 eiro); piegādātāju apvienība «SC&I» (piedāvātā līgumcena bez PVN 39 980 301,09 eiro).

Pieņemto lēmumu desmit dienu laikā var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, ja kāds no pretendentiem, kas piedalījās konkursā, uzskata, ka ar pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā ir aizskartas tā likumīgās tiesības.

Nākamajā gadā tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai, kas ir daļa no autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene). Jau ir pabeigti segas pastiprināšanas darbi posmā no Jelgavas līdz Lielvircavas pagriezienam (49.-60. km), informē Latvijas Valsts ceļi.

Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār Platoni, paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts caurteku remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve.

Būvdarbus veica SIA Strabag laika posmā no aprīļa līdz oktobra beigām. Kopējās investīcijas ir 6,46 miljoni EUR (bez PVN), no kuriem 85 procenti ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 15 procenti - valsts budžeta līdzekļi.

Tikmēr turpinās līdzīgi segas pastiprināšanas darbi šī paša autoceļa posmā no Lielvircavas pagrieziena cauri Elejai līdz pat Lietuvas robežai (60.-76. km). Šajā posmā paredzēta arī ceļa apgaismojuma, regulējamas un apgaismotas gājēju pārejas izbūve Elejā, kā arī autobusu pieturvietu pārbūve.

Pēdējos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga norisinās vērienīgi pirmā perona remontdarbi, kuros iesaistīti vairāk nekā 300 ceļu būvniecības nozares darbinieki no Latvijas un Vācijas, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Sabīne Zālīte.

Starptautiskās lidostas Rīga pirmā perona rekonstrukcijas kopējais darbu apjoms sasniedz aptuveni 57,9 tūkstošus kvadrātmetru; darbos ietilpst esošās densifalta segas demontāža, betona segas izbūve, asfaltbetona segas izbūve, apkalpes ceļu izbūve, lietus kanalizācijas kolektora, apgaismas stabu izbūve un citi darbi. Publiski izziņotajā konkursā par projekta īstenošanu piedalījās divi pretendenti un par uzvarētāju tika atzīts piegādātāju apvienības ACB & Strabag piedāvājums. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 8,909 miljoni eiro.

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);