2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 3,6%, kas ir nedaudz straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 22 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Slovēnijā (+9,9%), kurai seko Rumānija (+9,3%), Čehija (+8,5%) un Lietuva (+7,8%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā palielinājusies par 2,7%.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 18 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Īrijā (-10,1%), Nīderlandē (-4,7%), Dānijā (-2,7%) un Horvātijā (-1,6%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums novembrī reģistrēts 15 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet septiņās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri reģistrēts Čehijā un Vācijā (abās valstīs +3,6%), Luksemburgā (+3,4%), Maltā (+2,8%) un Lietuvā (+2,7%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Īrijā (-9,4%), Horvātijā (-3,6%) un Ungārijā (-2,1%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 0,7%, bet Igaunijā reģistrēts 1,5% kritums.

Centrālajā un Austrumeiropas (CEE) reģionā no mobilajām ierīcēm tiek veikts vidēji katrs desmitais lapu skatījums, Latvijā - katrs vienpadsmitais lapu skatījums. Pēdējo divu gadu laikā mobilā datu plūsma Latvijā ir augusi par 9 procentiem, CEE reģionā kopumā - par 7 procentiem, liecina jaunākais Gemius pārskats par mobilā interneta lietošanu 18 Eiropas tirgos.

Dati liecina, ka vidēji katrs desmitais lapu skatījums CEE reģionā nāk no mobilajām ierīcēm (2014. gadā jūnijā tie bija 10 procenti no visas interneta plūsmas). Tas ir par 7 procentiem vairāk nekā 2012.gada sākumā, kad mobilā datu plūsma CEE reģionā veidoja tikai 3 procentus.

Latvijā rādītājs ir augstāks par vidējo - 2014.gada jūnijā mobilā datu plūsma veidoja 11 procentus no visas interneta plūsmas (8 procenti no mobilajiem telefoniem, 3 procenti no planšetdatoriem). Pēdējo 2 gadu laikā mobilo datu plūsma Latvijā ir pieaugusi par 9 procentiem (2012.gada sākumā tie bija 2 procenti).

Kā rāda dati, internetu no mobilajām ierīcēm visbiežāk pārlūko Horvātijā (21 procents). Zem vidējā rādītāja ir tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija un Krievija (9 procenti), Baltkrievija (6 procenti), Ukraina (5 procenti) un Moldova (1 procents).

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, eirozonā mājokļu cenas sarukušas par 2,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas eirozonā pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,4%.

Starp ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais kāpums gada laikā bijis Latvijā – par 8,8%, Igaunijā – par 8,1% un Luksemburgā – par 5,1%, savukārt lielākais kritums bijis Horvātijā – par 19,7%, Spānijā – par 10,6% un Nīderlandē – par 7,5%.

Straujākais pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams Latvijā – par 5,1%, Igaunijā – par 3,7% un Dānijā – par 3,1%, savukārt lielākais kritums – Horvātijā – par 6,5%, Nīderlandē – par 2% un Ungārijā – par 0,9%.

Mājokļu cenas 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, eirozonā sarukušas par 0,3%, bet Eiropas Savienībā pieaugušas par 1,0%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar 2013. gada ceturto ceturksni, 2014. gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas eirozonā samazinājušās par 0,3% un pieaugušas par 0,2% Eiropas Savienībā.

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, 2014. gada pirmajā ceturksnī vislielākais mājokļu cenu kritums, raugoties gada griezumā, reģistrēts Horvātijā, Slovēnijā un Kiprā. Savukārt, lielākais pieaugums konstatēts Baltijas valstīs - Igaunijā un Latvijā, attiecīgi par 17,5% un 10,4%, kā arī Apvienotajā Karalistē.

Lielākais kritums ceturkšņa griezumā reģistrēts Horvātijā, Luksemburgā un Slovēnijā, bet lielākais kāpums - Igaunijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Vien dažas dienas pēc eiro ieviešanas Horvātijā novērojams patēriņa cenu kāpums, kas saniknojis iedzīvotājus, patērētāju aizsardzības organizācijas un valdību.

Ceturtajā dienā kopš eiro laišanas apgrozībā valstī ir plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas šoreiz saistīts ar pāreju uz eiro. Valdība to nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu.

Horvātija 1.janvārī kļuva par divdesmito eirozonas dalībvalsti.

Daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu.

Horvātijas ekonomikas ministrs Davors Filipovičs aicināja uz steidzamu tikšanos lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvjus, lai pārrunātu cenu pieaugumu.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Horvātija ceturtdien atvērusi robežu bez kādiem ierobežojumiem desmit Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas, Adrijas piekrastes valstij šādi atbalstot vitāli svarīgo tūrisma sektoru, kas cietis koronavīrusa pandēmijā.

"Pagaidu aizliegums robežas šķērsošanai attiecībā uz tūrismu" ir atcelts, ministru kabineta sēdē sacīja premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

Šis solis attiecas uz desmit ES valstīm, kurās bijuši līdzīgi panākumi centienos apturēt vīrusa uzliesmojumu.

Šīs valstis ir Austrija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Vācija.

Valstī ar 4,2 miljoniem iedzīvotāju ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis aptuveni 100, bet ar koronavīrusu kopumā inficējušies nedaudz vairāk par 2000 cilvēku.

Horvātija jau šomēnes atvēra robežas ES pilsoņiem, kas valstī ieradās biznesa nolūkā, kā arī tiem, kam valstī ir nekustamais īpašums vai laiva, vai arī viņiem valstī ir apstiprināta rezervācija.

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Latvijā pērn janvārī-novembrī reģistrēts mazākais eksporta apmēra kritums Eiropas Savienības (ES) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem eksporta apjoms Latvijā saruka par 1%. Tāds pats kritums reģistrēts arī Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums reģistrēts Lielbritānijā (-12%), Luksemburgā (-4%) un Somijā (-3%), bet Lietuvā, Francijā un Grieķijā samazinājums bija 2%.

Kopumā 11 ES dalībvalstīs eksportētās produkcijas apjoms janvārī-novembrī bija mazāks nekā šajā laika posmā 2015.gadā. Iepriekšējā gada pirmo vienpadsmit mēnešu līmenī eksports saglabājās Austrijā, Kiprā un Portugālē, bet pārējās 14 valstīs tas pieauga.

Lielākais eksporta apjoma kāpums pērn pirmajos vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika posmu 2015.gadā bijis Maltā (+18%), Horvātijā un Īrijā (abās valstīs +4%), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (visās valstīs +3%), kā arī Igaunijā, Beļģijā un Spānijā (visās valstīs +2%).

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Pēc sekmīgas Twinning Light projekta apstiprināšanas Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes (RI) eksperti ieguvuši tiesības apmācīt Horvātijas Revīzijas iestādes speciālistus.

Apmācību laikā Latvijas eksperti sešu mēnešu garumā nodos zināšanas Horvātijas kolēģiem par drošu ES fondu finanšu pārvaldību jaunajā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, informē Finanšu ministrija.

«Esam patiesi gandarīti par to, ka jau otro reizi esam izraudzīti kā uzticami projekta partneri, kuru zināšanas un kompetence tiek novērtēta ES dalībvalstu vidū. Dalība Twinning Light ir būtiska ne tikai Latvijas RI tēla veidošanai, bet arī valstij kopumā, jo tas ir Latvijas kompetences apliecinājums ES dalībvalstu vidū. Šādā veidā skaidri parādām, ka zināšanu jomā spējam konkurēt ar jebkuru citu dalībvalsti,» norāda RI vadītāja Nata Lasmane.

Eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms septembrī sarucis straujākā tempā, nekā prognozēja eksperti, liecina jaunākie Eurostat dati.

Septembrī eirozonas rūpniecības produkcijas apjomi sarukuši par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi samazinājušies par 0,2%.

Augustā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1% un 0,6%.

Savukārt šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, apjomi eirozonā pieauguši par 1,1%, bet ES valstīs – par 1,2%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ilgtermiņa patēriņa preču rūpniecības produkcijas apjomi eirozonā sarukuši par 2,6%, bet ES – par 1,6%. Kapitāla preču apjomi samazinājušies attiecīgi par 1% un 0,2%.

Valstīs, par kurām ir pieejami dati, rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies 12, bet pieauguši – 13. Lielākais kritums novērots Portugālē – par 11,2%, Luksemburgā – par 4,1%, Horvātijā – par 3,3% un Čehijā – par 2,8%. Savukārt straujākais kāpums bijis Īrijā – par 2,9%, Rumānijā – par 2,4%, Ungārijā – par 1,8% un Polijā – par 1,4%. Eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā - apjomi mēneša laikā samazinājušies par 0,8%.

No 1. jūlija Coca-Cola vadību Baltijas valstīs un Polijā pārņems jaunā ģenerāldirektore – pieredzējusi vadītāja Lana Popovica, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā ģenerāldirektore pienākumus pārņems no Annas Jakubovski, kura šo pozīciju ieņēma no 2013. gada. Lana uzņēmumā strādā jau 15 gadus, Latvijas un pārējos tirgos viņa būs atbildīga par Coca-Cola stratēģiju, inovācijām, mārketingu un komunikāciju kopumā, plecu pie pleca sadarbojoties ar vietējām pārstāvniecībām un Coca-Cola HBC rūpnīcu.

Lana Popovica šo gadu laikā ir ieguvusi pieredzi nozarē, ieņemot vadošas starptautiskas pozīcijas, tostarp, strādājot mārketinga vadībā. 2006. gadā viņa kļuva par ģenerāldirektori Horvātijā un drīz pēc tam arī Bosnijā un Hercegovinā. 2011. gadā Lana pārņēma procesu vadītāja amatu Grieķijā. 2012. gadā ieņēma procesu vadītāja amatu Dienvidaustrumu Eiropā, atbildot par 7 valstīm, tostarp Grieķiju un Serbiju.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Darbu pārtraukusi viena no lielākajām Sanktpēterburgas tūrisma kompānijām Solvex-Tourne, kas savus pakalpojumus piedāvā arī Latvijā.

Uzņēmums arī vērsies Krievijas Tūrisma industrijas apvienībā ar lūgumu palīdzēt nodrošināt pašlaik ārvalstīs esošo tūristu atgriešanos mājās.

Pēc kompānijas sniegtajām ziņām, pašlaik ārzemēs atrodas aptuveni 9000 Solvex-Tourne klientu - lielākā daļa Grieķijā, Bulgārijā, Spānijā, Horvātijā, Melnkalnē, Ēģiptē un Tunisijā.

Vēl aptuveni 8600 klienti ir samaksājuši par nākamajos mēnešos paredzētiem ceļojumiem.

Sanktpēterburgas uzņēmums Solvex-Tourne iekļauts Krievijas tūrisma kompānijā Solvex Group, kurai ir struktūrvienības arī Maskavā, Kijevā, Minskā un Bulgārijas pilsētās Sofijā un Varnā.

Krievijas valdība paplašinājusi "nedraudzīgo valstu" sarakstu, teikts paziņojumā Krievijas valdība tīmekļa vietnē.

Sarakstā iekļautas Grieķija, Dānija, Slovēnija, Horvātija un Slovākija.

Tagad uz šīm valstīm tiks attiecināti ierobežojumi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā diplomātiskajās misijās un konsulārajās iestādēs "līdz pat pilnīgam aizliegumam pieņemt darbā vēstniecībās, konsulātos un valsts struktūru pārstāvniecībās darbiniekus no personu vidus, kas atrodas Krievijas teritorijā", teikts paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju noteikts 34 cilvēku ierobežojums, ar kuriem diplomātiskās misijas un konsulārās iestādes var noslēgt darba līgumus. Dānijai šīs skaits ir 20, bet Slovākijai - 16. Slovēnija un Horvātija nevarēs pieņemt darbā darbiniekus savās diplomātiskajās misijās un konsulārajās pārstāvniecībās.