Izdevumu samazināšana un budžeta ieņēmumu palielināšana attiecas uz visiem, izņemot ministriju centrālos aparātus

2016. gada budžeta veidošanas sakarā mēs esam dzirdējuši, ka valstij ir nepieciešami papildu ieņēmumi, tāpēc tiek plānots ieviest solidaritātes nodokli, celt vairākus citus nodokļus u.tml.. Ja neskaita dažas prioritārās nozares kā aizsardzība, veselība un izglītība, ministrijas saņēma premjeres norādījumus nākamgad savilkt jostas. Tāpēc jo pārsteidzošāks šķiet fakts, ka ministrijas šo «jostu savilkšanu» ir interpretējušas tā, ka to nozaru vadības un politikas plānošanas resori ne tikai nesāks dzīvot liesāk, bet nākamgad dzīvos vēl treknāk nekā šogad. Vismaz par to liecina ieplānotās nākamā gada budžeta izdevumu pozīcijas.

Pēc tām redzams, ka nākamgad par 5% treknāk dzīvos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības centrālais aparāts, par 4% vairāk varēs tērēties Zemkopības un Iekšlietu ministriju attiecīgās struktūras, bet par pāris procentiem plašāks vēriens būs Tieslietu un Labklājības ministrijām un nedaudz mazāks, bet tomēr «bonusiņš», būs arī Kultūras un Satiksmes ministriju administratīvajiem aparātiem.

Stāsts jau nav par to, ka būtu žēl, ja tiešām kvalificēti ministriju ierēdņi saņemtu lielāku atalgojumu. Viss kā vienmēr ir atkarīgs no samērīguma un adekvātuma. Ja DB pagājušajā nedēļā diemžēl bija jāraksta, ka ministriju ierēdņu neizdarības dēļ jau divus gadus kavējas ES fondu naudas apguve un pastāv risks šo Latvijas tautsaimniecībai ļoti svarīgo naudu pazaudēt, bet ministriju normatīvo aktu sagatave atrodas tālu no tā līmeņa, kādā tiem vajadzētu būt, tad rodas jautājums, kāds ir pamatojums ierēdņu lielākiem tēriņiem nākamgad? Kur ir šis kvalitatīvais darbs, kur ir papildu pienesums un pamatojums? Piedodiet, bet vidējās algas pieaugums valstī kā arguments kritiku neiztur. Ja algu celšanai nav korelācijas ar sasniegumiem, tad tikai excel aprēķini tēriņu pieaugumu neattaisno.

Labiem speciālistiem ir jāsaņem labs atalgojums, bet kamēr būs ierēdņi, kas ar savu darbošanos rada zaudējumus – kaut vai ES fondu sakarā –, bet ministriju valsts sekretāri un politiķi uz to vienkārši piever acis, jebkurš ministriju administratīvo aparātu tēriņu pieaugums uz iecerēto nodokļu paaugstināšanas fona izskatās pēc klajas nekaunības.

Protams, ka ministrijas jau atradīs, kā par šiem tēriņiem «atrakstīties», un arī tagad izdevumu palielinājuma argumentācijas sadaļā čum un mudž no tādiem epitetiem kā «iekšējā resoriskā līdzekļu pārdale», «funkciju pārcelšana», «kontroles stiprināšana», «pilnvērtīgas saistību izpildes nodrošināšana» un «iniciatīvu pārdale». Taču pēc būtības katrs eiro, kas tiek iztērēts tādu ministriju darbinieku uzturēšanai, no kuriem nav pozitīva pienesuma, ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana. Tāpēc šāda aina 2016. gada valsts budžetā ir vairāk nekā skandaloza.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra