Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA absolvente Ruta Rinkule ieguvusi Baltijas arhitektu savienību asociācijas (BAUA) 2019. gada arhitektūras skolu absolventu balvu par izstrādāto maģistra darbu «Saulkrastu novada teritorijas «Silmala» lokālplānojums, mainot teritorijas lietošanas veidu no dārzkopības uz dzīvojamo».

Savukārt žūrijas atzinības saņēma Rīgas Tehniskā Universitātes absolvents Matijs Babris par darbu «Būves kokos dabas tūrisma veicināšanai, Strenču ūdens tūrisma centrs» un Igaunijas Mākslas akadēmijas absolventes Helmi Marijas Langsepas (Helmi-Marie Langsepp) darbs «On not-building. Mountain, Mountain Village and Visitors».

Bakalaura darbu kategorijā par uzvarētāju tika atzīts Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes absolvents Povils Vincents Jankūns (Povilas Vincentas Jankūnas) par darbu «Urban redevelopment in Šiaures miestelis, Vilnius. Technocultural megastructure» un Kauņas Tehniskās Universitātes absolvents Martins Kiļus (Martynas Kilius) par darbu «Centre of Righteous among the Nations in Kaunas».

Jūnija vidū tika noskaidroti tie septiņi jaunieši, kuri Rimi Baltic praktikantu izaugsmes programmas Talent Lab (latviski Talantu laboratorija) ietvaros septiņu mēnešu garumā apgūs prasmes darbam mazumtirdzniecības jomā visās trijās Baltijas valstīs, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu, informē uzņēmumā.

Rimi praktikantu programmas Talent Lab ietvaros Rimi Latvia praktizēsies četri dalībnieki – RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jānis Neinbergs, Latvijas Universitātes moderno valodu un biznesa vadības programmas absolvente Santa Dzalbe, Passau universitātes Vācijā starptautiskās kultūras un biznesa programmas absolvente Olga Eglīte un RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jēkabs Grundmanis. Savas prakses gaitas Rimi viņi sāks augusta beigās. Lietuvā savas profesionālās gaitas augustā sāks divi praktikanti, savukārt Igaunijā – viens jaunietis.

«Pieteicos Rimi praktikantu programmai Talent Lab, jo tā ir laba iespēja gūt vispārīgu priekšstatu par dažādām profesijām un to, kā strādā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Studiju laikā biju praksē Rimi birojā un sapratu, ka vēlos strādāt tieši šajā uzņēmumā lielo izaugsmes iespēju, patīkamās iekšējās vides un draudzīgā kolektīva dēļ,» atklāj Jēkabs Grundmanis, Rimi Talent Lab praktikantu programmas dalībnieks.

Augstskolu pasniedzēji un zinātnieki atklāj, ka Latvijā ir ne vien liels, bet arī starptautiski atzīts zinātniskais potenciāls, kura īstenošanai diemžēl nepietiek finansējuma.

Dienas Biznesam tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes (TF) Enerģētikas institūta (EI) pasniedzējiem, «izkristalizējās» galvenā problēma, par kuras nozīmīgumu visi pasniedzēji bija vienisprātis. Kaut gan fakultātēs pasniedzēji izsaka lepnumu par savu izglītojamo un kolēģu sasniegumiem un ieguldījumu zinātnē, viņi uzsver, ka turpmākajai attīstībai ir nepieciešams būtiski lielāks valsts atbalsts un izglītības sistēmas sakārtošana.

Izaugsmes iespējas

LLU Tehniskās fakultātes absolvents un EI pasniedzējs Aleksejs Gedzurs norāda, ka «apstākļos, kad studentu skaits turpina sarukt, tieši no pedagogu vieduma ir atkarīgs tas, vai topošais speciālists saskatīs Latvijā savas profesionālās izaugsmes iespējas».

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

«Ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka šī ir veiksmīgākā momentloterija Latvijas Loto vēsturē – pirmo miljonu biļešu mēs pārdevām septiņos mēnešos, šobrīd pārdošanā ir jau otrais miljons un tūlīt beigsim darbu arī pie trešā,» par Simtgades loteriju intervijā DB stāsta VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja par Simtgades loterijas nepieciešamību?

Izstrādājot simtgades svinību plānu, Finanšu ministrija deva Latvijas Loto uzdevumu radīt īpaši simtgadei veltītu loteriju. Biļetes rotā latviešu mākslinieku darbi, bet iegūtie līdzekļi nodrošinās stipendiju programmu Latvijas vidējo mācību iestāžu izcilāko absolventu atbalstam. Paredzams, ka Latvijas Loto programmas finansēšanai valsts budžetā novirzīs vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš iegādājas loterijas biļeti, veido ne tikai balvu fondu, bet arī atbalsta mūsu jauniešus. Katra Latvijas skola šai stipendijai izvirzīs savu talantīgāko skolēnu, kas šo stipendiju arī saņems. Tā būs vienreizēja stipendija 500 eiro apmērā, ko absolvents varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Jāuzsver, ka projekta laikā tiks atbalstīti jaunieši katrā Latvijas vidējās izglītības iestādē. Šobrīd Izglītības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijā šādas iestādes ir vairāk nekā 200. Finanšu ministrijas izmaksāto stipendiju izcilnieki saņems nākamā mācību gada nogalē.

No 7. septembra sākusies pieteikšanās Rīgas domes finansētajai jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā, Lielbritānijā.

Pieteikumu pieņemšana ilgs līdz 13. oktobrim vai līdz 50 dalībnieku uzņemšanas programmā brīdim. Programmā tiek gaidīti jaunie un topošie uzņēmēji, jaunieši, tehnoloģiju un citu jomu speciālisti ar vēlēšanos attīstīt idejas biznesā.

Programma ir veidota divās daļās. Pirmā daļa norisināsies Rīgā no 17. oktobra līdz 28. novembrim, kur četru nodarbību laikā jaunie uzņēmēji gūs praktiskas zināšanas un iemaņas, lai efektīvi spētu īstenot savu ieceri. Rīgas daļas noslēgumā dalībnieki savas biznesa idejas prezentēs žūrijai pasākumā "Lāča miga", un 25 visaugstāk novērtētie dalībnieki saņems iespēju piedalīties programmas otrajā daļā – Kembridžā. Brauciens uz Lielbritāniju norisināsies 2021. gada janvāra beigās, tā dalībniekiem tiks līdzfinansētas ceļa, kā arī naktsmītnes izmaksas Kembridžā.

#«Mums kā vadošajai tehnoloģiju universitātei bija svarīgi spert šo soli. Tas veicina plašāku e-paraksta lietošanu, jo elektroniski parakstītie dokumenti ir gan ērtāki lietošanai, gan drošāki.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventi, kuri RTU beidz šā gada ziemā, pirmoreiz Latvijas vēsturē diplomu pielikumus saņem elektroniskā formā un parakstītus, izmantojot e-parakstu.

RTU absolventiem izsniegtos elektroniskos diploma pielikumus, kuros iekļauta detalizēta informācija par absolvēto studiju programmu, ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījis RTU studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis, un tas satur laika zīmogu. Līdz ar to atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam šim diploma pielikumam elektroniskā formā ir juridisks spēks, un to var izmantot tieši tāpat kā dokumentu papīra formā.

Elektroniski parakstītos diploma pielikumus RTU absolventi var lejuplādēt, autorizējoties RTU iekštīklā. Piekļuve elektroniskajiem diploma pielikumiem absolventiem saglabāsies arī pēc RTU absolvēšanas.

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Ceļa malā netālu no Daudzevas apļa uzstādīts krucifikss. Kopā ar domubiedru grupu sava tēva piemiņai to uzstādījis Daudzeses pamatskolas absolvents, Jēkabpils slimnīcas ķirurgs Jānis Danevičs, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vieta, kur ceļiniekam apstāties, savas domas un dvēseles lūgšanas raidīt debesīs – tā krucifiksa sūtību iecerējis dakteris.

Krucifiksu iesvētījis mācītājs Ģirts Grietiņš.

Novembra sākumā līdzīgs krucifikss uzstādīts arī Viesītē, un, iespējams, ka Sēlijā taps vēl citi. Lielo krustu un Jēzus tēlu izgatavoja koktēlniecības speciālists Rihards Tomašickis, bet vietu iekārtoja un pamatni betonēja uzņēmēji Edgars un Gunārs Mitri no Jēkabpils, ziņo medijs.

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.

Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.

"Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai," viņa saka.

74 gadu vecumā miris amerikāņu programmētājs Rejs Tomlinsons, kurš tiek uzskatīts par elektroniskā pasta izgudrotāju.

Kompānija Raytheon, kurā Tomlinsons strādāja, paziņoja, ka viņš miris sestdien. Nāves cēlonis vēl nav apstiprināts.

Tomlinsons 1971.gadā izgudroja tiešu elektronisku paziņojumu pārraidīšanu starp vienā tīklā saslēgtu dažādu datoru lietotājiem. Pirms tam lietotāji varēja rakstīt šādus paziņojumus viens otram tikai vienā un tajā pašā datorā.

«Būdams īstens tehnoloģiju pionieris, Rejs bija tas cilvēks, kurš mums atnesa e-pastu tīklā savienotu datoru agrīnajās dienās,» paziņoja Raytheon.

«Viņa darbs mainīja pasaules sazināšanās veidu, tomēr, neraugoties uz visiem viņa sasniegumiem, viņš palika pazemīgs, laipns un dāsns ar savu laiku un talantiem. Visiem viņa pietrūks,» teikts kompānijas paziņojumā.

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Šogad sadarbībā ar Lielbritānijas kompāniju Aeropodium, kura specializējas starptautiskajos aviācijas projektos, uzņēmums Capital Handling 2016.gada 9.jūnijā rīkos IV ikgadējo Baltijas Biznesa Aviācijas konferenci. Iepriekšējos trīs gadus pēc kārtas BBA konferences notika Igaunijā, bet šogad ar rīkotajiem tika panākta vienošanās par pasākuma pārcelšanu uz Latviju.

Kompānijai Aeropodium ir 16 gadu pieredze starptautisko konferenču un semināru organizēšanā, tā pēta un seko aviācijas tirgus tendencēm, kā arī izstrādā un organizē aviācijas pasākumus visā pasaulē. Tās dibinātājs Panagiotis Panagopoulos, McGill universitātes absolvents, ir ieņēmis vairākus vadošus amatus uzņēmumos, kuri specializējās konferenču organizēšanā un vadīšanā un ir pazīstams eksperts aviācijas nozarē, kurš izveidoja lielu profesionālo kontaktu tīklu visa pasaulē. Kā pēdējos Aeropodium nozīmīgos organizētos pasākumus 2016.gadā var minēt: Aircraft Financing and Leasing in Asia, Singapūrā; Asia Pacific Aviation Liability, Sidnejā, Austrālijā; 4th European Corporate Aviation Summit, Londonā, Lielbritānijā; Aero Expo Panama, Panamas pilsētā, Panamā; Iranian Aviation Symposium, Teherāna, Irānā; EASA Rules for Non-commercial Operations, Berlīnē, Vācijā. Kopumā pastāvēšanas laikā Aeropodium veiksmīgi sarīkojusi vairāk nekā 120 aviācijas nozares pasākumus.

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.februāra numurā lasi:

Statistika

Nav gāzes, nav ražošanas

Tēma

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Ilgtspēja

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas. SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks

Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Ventspils Augstskolā (VeA) ik gadu tiek aktualizētas studiju programmas, tās pielāgojot strauji augošajām darba tirgus prasībām un nozaru attīstības tendencēm, informē VeA.

VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistra studiju programma Datorzinātnes ir viena no programmām, kura pēdējo gadu laikā ir modernizēta - studiju kursu izstrādē un pasniegšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmuma TestDevLab SIA īpašniekiem un vadītājiem Ervinu Grīnfeldu un Andreju Frišfeldu. Uzņēmums specializējas programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu sniegšanā.

Šajā semestrī VeA ITF maģistra studiju programmā Datorzinātnes tika izveidots studiju kurss Informācijas sistēmu testēšana un kiberdrošība, kuru VeA īstenoja sadarbībā ar uzņēmumu TestDevLab SIA.

Maģistra studiju programmas Datorzinātnes direktors Jānis Hofmanis atzīst: «Sadarbība ar IT nozares līderu uzņēmumiem programmas attīstībā ir viens no stratēģiskajiem soļiem, kas tika sperts, lai paaugstinātu maģistrantu profesionālās iemaņas dažādās aktuālās IT tēmās. Kā viens no šādiem uzņēmumiem ir TestDevLab, kas nodrošinājis maģistra studiju programmu Datorzinātnes ar informācijas tehnoloģijas testēšanas speciālistiem un lektoriem. Maģistrantiem tika sniegtas padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas programmatūras testēšanas un drošības aspektos, kas jāņem vērā jebkuram ar IT jomu saistītam profesionālim.»

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.