«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.
Fragments no intervijas
Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?
Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?
Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.
Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.
ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs intervijā Dienai sacīja, ka bēgļi šeit nepaliks, jo mēs esam nabadzīga valsts.
Viņam ir taisnība. Pieļauju, ka bēgļu vidū būs daži jauni puiši, kas, iespējams, apprecēs kādas vietējās meitenes un tad dosies uz citu Eiropas valsti, lai atrastu darbu.
Lielveikalos trūkst pārdevēju. Dažas veikalu ķēdes pat devušas mājienu, ka piedāvātu darbu arī bēgļiem.
Pirmkārt, arī pārdevējiem jāzina valoda. Otrkārt, strādājot lielveikalā Latvijā, var nopelnīt apmēram 2,5–3,5 eiro stundā, tajā pašā laikā Vācijā, darot tieši to pašu darbu, maksā 10 eiro stundā.
Vai sīrieši jūt to agresiju, ar kādu tiek runāts par bēgļu uzņemšanu?
Protams. Kaut gan es saprotu arī eiropiešu bailes, šeit svarīgi ir tas, ka sīrieši bēg no nāves briesmām.
Vai jūs Latvijā jūtat citādu attieksmi savas izcelsmes dēļ?
Nē, nav ne miņas no diskriminācijas. Beļģijā gan es jūtu citādu attieksmi – patiesībā es te jūtos kā pilnīgs svešinieks. Beļģijā sabiedrība ir sadalījusies kopienās, kas katra dzīvo savu dzīvi. Marokāņi biedrojas tikai ar marokāņiem, turki tikai ar turkiem, un beļģi ir noslēgušies savā komūnā.
Kā jūs vērtējat, cik pamatotas ir mūsu bailes no atšķirīgā apģērba, piemēram, nikaba, kas pilnībā nosedz seju, atklājot tikai acis?
Šāda reakcija ir pilnīgi normāla, jo Latvija ir maza valsts. Tomēr ir jāsaprot, ka tas bēgļu daudzums, kas Latvijai jāuzņem, ir ļoti neliels, un jūs viņus pat nejutīsiet. Šis skaitlis ir niecīgs, ja ņem vērā, ka Latvijā ir ap diviem miljoniem iedzīvotāju. Tas neradīs kultūras atšķirības, kādas var novērot Rietumeiropā.
Plašāk lasiet rakstā Sīrietis Abdulkarims: bēgļi Latvijā nepaliks pirmdienas, 14.septembra laikrakstā Diena (4.,5.lpp)!