Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot pētījuma rezultātus, atzīmēja, ka uzņēmēju informētība ir pietiekami laba par tik specifisku jomu kā rūpnieciskā īpašuma aizsardzība: "Neskatoties uz pašu uzņēmēju savu zināšanu zemo pašvērtējumu, kopumā izpratne par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nepieciešamību un priekšrocībām ir laba. Vairums uzņēmēju atzīst, ka reģistrētas rūpnieciskā īpašuma tiesības paaugstina uzņēmuma vērtību (63 %), mazina iespēju, ka konkurenti nozog ideju, saražo un piedāvā pārdošanā līdzīgas preces (52%), ka ir svarīgi savlaicīgi parūpēties par savas preču zīmes (77 %) vai dizainparauga (72%) aizsardzību. Pārsvarā uzņēmēji Latvijā spēj identificēt galvenos ieguvumus, ko dod rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, un riskus, kas iestājas, to neizmantojot."

S.Laganovskis skaidro, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese: "Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Šī gada dati vēl nav apkopoti, bet, salīdzinot pagājušā gada nacionālo pieteikumu skaitu ar aizpagājušo gadu, pieteikto preču zīmju skaits audzis par 15%, dizaina paraugu skaits par 6% un pieteikto patentu skaits par 13%. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū."

Pētījumā piedalījās 3622 Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dizainparaugu pieteikumu skaits aug, preču zīmju - samazinās

Anda Asere, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.

Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 1.decembrī nosūtīja krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu bijušo maksātnespējas procesa administratoru par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

KNAB kriminālprocesu uzsāka šī gada 12. jūnijā par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Kriminālvajāšanai rosinātā persona no 2016. gada 11. jūlija līdz 2020. gada 6. janvārim ieņēma valsts amatpersonas amatu kā sešu privāto uzņēmumu maksātnespējas procesa administrators, kura pārziņa atradās šo uzņēmumu finanšu līdzekļi un bija piešķirtas tiesības rīkoties ar tiem piederošo mantu. Krimināllietas materiāli liecina, ka amatpersona bez pamatojuma izņēma no uzņēmumu bankas kontiem skaidras naudas līdzekļus un neiesniedza Maksātnespējas kontroles dienestam dokumentus, kas pamatotu šādas darbības, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un radot gandrīz 13 000 eiro kaitējumu iesaistīto uzņēmumu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA, 24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP5 vīrusi digitālajā vidē, kas šobrīd aktuāli Latvijā

Drošības programmatūras "ESET" tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papīra salvešu ražotājs LENEK piesaistījis 670 tūkstošus eiro biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja meža produkciju 1,314 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 24,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2021.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,146 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,4% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 87,2% (pirms gada - 85,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 384,298 miljonus eiro, kas ir par 39,9% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 216,313 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 0,3%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 66,2% un bija 106,874 miljoni eiro, bet saplākšņa eksports krities par 1,5% un bija 99,487 miljoni eiro.

Apkopotie dati arī liecina, ka šogad piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 11,9% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 77,618 miljoni eiro jeb 5,9% (pirms gada - 6,5%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 55,095 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,1% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 4,2% (4,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī joki var maksāt miljardus

Jānis Šķupelis, 01.04.2021

Volkswagen ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlis mēdz būt diena, kad cilvēki viens otru izjoko. Šajos gadījumos gan būtu svarīgi piedomāt pie tā, lai šie joki – sevišķi, ja tie ir publiski - citiem būtu daudz maz izprotami un neradītu kādu pārlieku lielu stresu. Tā, piemēram, pēdējo dienu laikā ar visai interesantu paziņojumu klajā nācis viens no valdošajiem pasaules autoražotājiem Volkswagen.

Kompānija ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Sākotnēji kompānijas pārstāvji noliedza, ka tas būtu kāds pāragrs aprīļa joks. Rezultātā uz to nācās reaģēt arī investoriem un izrādījās, ka tie to novērtēja visai labi, kur šo pirmdien Volkswagen akcijas cena biržā palēcās aptuveni par 5%.

Jāņem vērā, ka 5% kāpums tik gigantiskai kompānijai nebūt nav mazs, kas situāciju padarīja visai nopietnu. Rezultātā Volkswagen pārstāvjiem nācies tomēr atzīties, ka nosaukuma maiņa uz Volkswagen tomēr ir bijis aprīļa joks. Tam šo trešdien sekoja uzņēmums akcijas cenas kritiens gandrīz par 4%.Kopumā situācija ir gan interesanta, gan mulsinoša. It kā tas ir bijis aprīļa joks, lai gan gaisā virmo viedokļi, ka tas var būt uzskatāms pat par akciju cenas manipulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trasta komercbankas likvidācijas lietā sāk lasīt apsūdzību

Jānis Goldbergs, 28.10.2019

Lietas materiāli 165 sējumos tiesas zālē bija iestumti lielveikala iepirkumu ratiņos.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz advokātu prasībām ļaut iepazīties ar visiem lietas materiāliem, uzsākta apsūdzības lasīšana vienā no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis 25. oktobrī uzsāka Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas izskatīšanu pēc būtības un prokurore Zane Pavāre sāka lasīt apsūdzību. Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis šīs lietas procesa īpatnības, kas radās nu jau noraidītā prokurora Ulda Cinkmaņa dēļ. Proti, bez lietas papīra formāta materiāliem tajā eksistē vēl neskaitāmi diski ar elektronisku informāciju, kas aizstāvībai netika izsniegti, bet, kad daļu apskatīja, atklājās, ka lietā figurē ar to nesaistīti personu dati un informācija.

Klājies labāk nekā Sprīdītim

«Sāksim ar tiem diskiem, kam klāt tikt nevarēja. Tiesa pati no savas puses meklēja tos diskus, un gāja mums labāk nekā Sprīdītim, kurš meklēja laimīgo zemi,» uzsākot debates par pierādījumu apskates pieprasījumiem, sacīja I. Dzenis. Lielāko daļu disku tiesa ir atradusi, un no prokuratūras saņemts saraksts, kur ir atrodami lietiskie pierādījumi un to atreferējumi lietā. Tāpat tiesas rīcībā ir lietā esoši kodēti diski, kurus nav redzējusi ne apsūdzība, ne tiesa, ne aizstāvība. Prokuratūra savā vēstulē tiesai pauž, ka nav radusi iespēju piekļūt informācijai. Īsāk sakot, lietā ir pierādījumi, kas vēl aizvien nav pieejami aizstāvībai. Piemēram, kāda telefonsaruna, kuras atreferējums gan ir lietas materiālos, vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā, un cik ilgi tā turpināsies, prokurore Z. Pavāre tiesai nevarēja pateikt. Pēc īsā ievada par to, ka saraksts no prokuratūras ir saņemts, tiesnesis I. Dzenis to nodeva advokātu pārraudzībā, un viņi kādas minūtes 20 ņēmās pārbaudīt, vai vismaz pirmsšķietami viss ir tiešām atrodams, cilājot gan sarakstu, gan 165 sējumus, kas tiesas zālē bija iestumti lielveikala iepirkumu ratiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru