Ražošana

140 miljonu latu biznesa plāns paredz kodolsintēzi Salaspilī

Dienas Bizness, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Salaspilī ar kodolsintēzes reaktoru vecā kodolreaktora vietā fiziķi cer ražot siltumu un elektrību – tā būtu «kodolenerģētika jaunās skaņās» jeb elektrības ieguves veids, kas neatstāj radioaktīvos atkritumus. Fiziķiem ir biznesa plāns, kura īstenošanai nepieciešami 140 miljoni latu. Ar to piesaisti pagaidām neveicas, taču, ja laikus neizdosies piesaistīt finansējumu, tehnoloģiju var patentēt kāds cits, vēsta Diena.

«Īsumā – Latvija tiks pie kodolenerģētikas jaunās skaņās – nebūs radioaktīvo atkritumu, jo mēs no vienas gāzes radīsim otru un pāri paliks enerģija. Ar to varēsim iesākt, ko vien vēlamies – sildīt Salaspili, ražot elektrību,» skaidrojot, kas ir «saule mucā», ko fiziķi cer uzstādīt Salaspilī vecā kodolreaktora vietā, stāsta SIA EK sistēmas tehniskais direktors Alnis Kaļāns.

SIA EK sistēmas biznesa plāns paredz, pirmkārt, ražot tīru enerģiju, izmantojot pirmo uzbūvēto iekārtu; otrkārt – ražot un tirgot iekārtas, kas katra svērs aptuveni 50 tonnas, skaidro A. Kaļāns. Ar minētajām iekārtām varēs ne vien ražot enerģiju, bet arī vākt radioaktīvos atkritumus.

«Es zinu, ka tas izklausās pārāk labi, lai būtu ticami, bet – ir!» tā A. Kaļāns. Viņš norāda, ka enerģētika ir bizness, līdz kuram ir divi soļi – zinātne un inovācija. «Mums jāatrod finansējums un jāapgūst izmantot potenciālu, kas Latvijā palicis kopš deviņdesmitajiem gadiem, tādējādi mazināsim savu enerģētisko atkarību,» pauda SIA EK sistēmas tehniskais direktors. Projekts jau ir tapis un arī prezentēts «visās iespējamās vietās», tostarp arī Briselē, Dienai stāstīja A. Kaļāns. Tā īstenošanai ir nepieciešami 140 miljoni latu, kurus piesaistīt nav viegli. «Mums ir pieredze, personāls, licencēta vieta, tehnoloģija un gatavība strādāt. Taču, cik līdzjutēju, tik nemīlētāju,» norādīja A. Kaļāns, skaidrojot, ka budžetā zinātnei ir atvēlēts «ļoti mazs cipariņš» un Latvijā zinātnes nozares konkurē savā starpā par finansējuma piesaistīšanu.

«Ja nepasteigsimies Latvijā, to varētu atklāt un patentēt kāds cits. Ķīnieši stāv rindā, sakot – dodiet mums projektu, pārdodiet tehnoloģiju, un visu izdarīsim – mums ir gan nauda, gan vieta. Viņi šo tehnoloģiju vēl nav atklājuši, bet, ja vilksim laiku, gan jau viņi izdomās – tas nav nekas neizdarāms,» stāsta A. Kaļāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pie Akropoles izbūvēs četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīdina celtniecības bloku ražotāju

Dienas Bizness, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (Lielrīgas RVP) izteikusi rakstisku brīdinājumu par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā. Brīdinājums izteikts, pamatojoties uz iedzīvotāju regulārām sūdzībām par uzņēmuma ražotnes radīto troksni nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina informējusi, ka reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par SIA AEROC ražotnes radīto pārmērīgo troksni nakts stundās, Lielrīgas RVP inspektori jūlija un septembra mēnešos veikuši uzņēmuma iekārtu trokšņa līmeņa mērījumus objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

Pārbaudes notika naktī un abos gadījumos objektā tika konstatēti trokšņa līmeņa pārsniegumi.

Lielrīgas RVP uzņēmumam par pienākumu uzlikusi iesniegt pasākumu plānu, kurā tā pārstāvjiem detalizēti jānorāda informācija par veicamajiem pasākumiem trokšņa emisijas līmeņa samazināšanai. Kā arī vides pārvalde rakstiski brīdinājusi par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot Salaspils novada pašvaldības vadības pārstāvjiem un būvniekiem, topošā vidusskolas 4. korpusa pamatos likts pamatakmens, informē pašvaldības pārstāvji.

Novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, uzrunājot klātesošos, teica: «Jaunajā skolas korpusā, ko šobrīd uzsākam būvēt, būs vieta 400 vecāko klašu skolēniem, piepildīsies arī salaspiliešu sen lolotais sapnis par baseinu. Ceru, ka jau rudenī varēsim sirsnīgi pateikties celtniekiem par labi izpildītu darbu.»

«Šeit savulaik bija sākts būvēt izklaides centru, turpretī mūsu nodomi un mērķis nav izklaide, bet gan daudzpusīga izglītība,» viņš piebilda.

Tradicionāli pamatakmenī tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kurā teikts: «Šodien Salaspils 1. vidusskolas topošā 4. korpusa pamatos mēs iemūrējam kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kopā ar šo vēstījumu kā laikazīmes ieliekam tajā arī Salaspils novada karodziņu, avīzes Salaspils Vēstis 22. janvāra numuru, un divu eiro monētu ar stārķi, jo stārķis daudzu tautu ticējumos ir tas, kas atnes bērnus, un šī ēka taps, īpaši domājot par viņiem. Mūsu svarīgākais uzdevums ir nodrošināt bērniem izcilas un daudzveidīgas izglītības iespējas tagad un nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmai, informē Salaspils novada dome.

Projekta ietvaros pašvaldības uzņēmumā «Salaspils Siltums» līdz rudenim tiks izbūvēts saules kolektoru lauks ar akumulācijas tvertni, kas ļaus siltuma ražošanā izmantot saules enerģiju. Lai vēl ievērojamāk palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiks uzbūvēta arī jauna šķeldas katlumāja.

Šī būs viena no lielākajām saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmām Eiropā. Jau šobrīd ierīkotajā 6 hektārus plašajā laukā uzstādīs 1720 saules kolektorus ar kopējo aktīvo laukumu 21 595 kvadrātmetri.

«Pirms sešiem gadiem ielikām pamatakmeni «Salaspils Siltuma» pirmajai šķeldas katlumājai, un jau tolaik tas bija ievērojams solis ceļā uz siltumenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem energoresursiem. Tagad speram nākamo soli – uzsākam saules kolektoru lauka izbūvi, kas jau tuvākajā nākotnē Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā dos 90 procentus siltumenerģijas,» komentē Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A oficiāli atklājis lielāko degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā. Jaunā stacija atvērta Salaspilī, Zviedru ielā 1 A, un tā radījusi 9 jaunas darba vietas Salaspils iedzīvotājiem.

Kā savā atklāšanas uzrunā uzsvēra AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš – šis ir viens no svarīgākajiem notikumiem uzņēmuma attīstībā un būtiski iezīmē turpmāko uzņēmuma darbības stratēģiju.

«Jaunās franšīzes stacijas atvēršana ir svarīgs notikums uzņēmuma attīstībā, jo tā ir līdz šim lielākā un skaistākā stacija VIRŠI-A tīklā, un atspoguļo uzņēmuma veiksmīgi īstenoto sadarbību ar daudznozaru attīstītāju. Līdz šim mēs esam īstenojuši vairākas partnerattiecības mūsu tīkla stacijās, tāpēc ticam, ka šāds sadarbības modelis būs veiksmīgs arī turpmāk. Šis projekts arī simbolizē mūsu uzņēmuma nākotnes standartu, kas paredz plašas kafejnīcas izveidi mūsu stacijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Tautas Republika ir planētas lielākais enerģijas ražotājs un vienlaicīgi arī patērētājs. EXPO izstādes galvenais vadmotīvs «Nākotnes enerģija» iet roku rokā ar valsts mērķi kāpināt enerģijas ieguves apjomus, samazinot dabas piesārņojumu.

Video angļu valodā

Par izstādes galveno apskates objektu ir iecelts starptautiskais kodolsintēzes projekts ITER, kurā piedalās Ķīna, ASV, Japāna, Dienvidkoreja, Krievija un vairākas Eiropas Savienības valsts. Kodolsintēze imitēs mūsu Saules darbību un nākotnē cilvēci spēs nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģijas daudzumu, neradot kaitējumu apkārtējai videi.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kapitālismu lamāt ir lieki

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaksas par ĀCM skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanu varētu pārsniegt 800 000 eiro

LETA, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā un Salaspilī par siltumu būs jāmaksā mazāk

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Salaspils siltums un SIA Liepājas enerģija iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz siltumenerģijas cenu samazinājumu, informē SPRK.

SIA Liepājas enerģija iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts paredz, ka siltumenerģijas gala tarifs pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 tiek samazināts par 4,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu 44,68 Ls/MWh.

Apstiprinātais tarifu projekts paredz samazinājumu tādās pozīcijās kā pamatlīdzekļu nolietojums – samazinājums par 60 tūkstošiem latu, rentabilitāte – samazinājums no 9,98% uz 6,81%, kā rezultātā komersanta neto peļņa samazināta no 773,5 tūkstošiem latu uz 437 tūkstošiem latu.

SIA Liepājas enerģija tarifi ir diapazonā no 105 līdz 305 Ls/tūkst.nm3 , bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 SIA Liepājas enerģija apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,67 Ls/MWh, tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 27,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs – 13,29 Ls/MWh, tirdzniecības tarifs – 0,96 Ls/MWh un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente – 0,61 Ls/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts policija kopā ar Valsts meža dienestu konstatē vairākus būtiskus ieroču aprites noteikumu pārkāpumus.

Žanete Hāka, 25.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Salaspils un Ogres virzienā tiks norīkoti papildu autobusi un izveidoti papildreisi

Žanete Hāka, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izmaiņām vilcienu kustības sarakstos laika posmā no 7. līdz 18.decembrim, Autotransporta direkcija Salaspils un Ogres virzienā norīkos papildu autobusus jau esošajos reisos un izveidos papildu reisus, informē direkcijas pārstāvji.

Pasažieru pārvadājumi minētajā kārtībā tiks nodrošināti katru darbadienas rītu un vakaru.

Maršrutā Salaspils–Rīga tiks izveidoti četri papildreisi – trīs no rīta un viens vakarā. Autobuss no Salaspils stacijas virzienā uz Rīgu izbrauks plkst.6.50, 7.10 un 7.20. Savukārt no pieturvietas Turgeņeva iela Rīgā virzienā uz Salaspili plkst.17.35 kursēs divi autobusi – viens brauks saskaņā ar ierasto maršruta shēmu, bet otrs – pa Lomonosova ielu, Salaspils ielu un gar Šķirotavas, Daugmales un Jāņavārtu stacijām.

Maršrutā Ogre–Rīga tiks izveidoti divi papildreisi un nodrošināti papildu autobusi divos esošajos reisos. Laika posmā no 7. līdz 18.decembrim katru darbadienu plkst.7.10 no Ogres autoostas virzienā uz Rīgu un plkst.17.25 no Rīgas virzienā uz Ogri pasažieru pārvadājumus nodrošinās divi autobusi. Minētajā maršrutā tiks izveidoti arī divi papildreisi – autobuss no Ogres autoostas izbrauks plkst.7.25, bet no Rīgas virzienā uz Ogri – plkst.17.45. Tas brauks cauri Ogres pilsētai un gar Jaunogres staciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salaspils reaktora monitorēšanai un remontam šogad vajadzīgi 285 tūkstoši

BNS, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils kodolreaktora monitorēšanai, būvkonstrukciju remontam un teritorijas apsargāšanai šogad vajadzīgi 285 tūkstoši eiro, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks.

«Šogad nepieciešami 285 tūkstoši, tālākajos gados tas varētu būt mazliet mazāk,» viņš teica.

Muižnieks uzsvēra - jebkurā gadījumā jādomā par reaktora demontāžu, jo ūdens un cietie radioaktīvie atkritumi apdraud apkārtējo vidi.

Tehniskais projekts, papildu radiācijas līmeņu un starojuma vietu noteikšana, monitorings kopā varētu izmaksāt 5,5 miljonus eiro, aprēķinājuši LU eksperti. «Mūsu universitātes speciālistu viedoklis ir, ka šāda investīcija ir mērķtiecīgāka, ekonomiski un sociāli attaisnojamāka, nevis turēt un baidīties, ka atkal kaut kas notiks,» pauda Muižnieks.

Jau vēstīts, ka LU pirmdien preses konferencē informē par jaunākajiem radiācijas mērījumiem Salaspils kodolreaktorā, paveikto un plānotajām turpmākajām darbībām reaktora teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viedoklis: Ja Rīgas satiksme vēlas diferencēt cenas, Pierīgai jākļūst par uzņēmuma līdzīpašnieci

Gunta Kursiša, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Akropole iegulda 7 miljonus transporta infrastruktūras izveidē un apkārtnes uzlabošanā

Laura Mazbērziņa, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr starp Maskavas un Salaspils ielu līdzās Dienvidu tiltam turpinās tirdzniecības un izklaides centra «Akropole» būvniecība, intensīvs darbs notiek arī pie infrastruktūras izveides un uzlabošanas tuvākajā apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu un drošāku pārvietošanos gājējiem.

«Akropole» attīstītāji apkārtnes uzlabošanā iegulda kopumā 7 miljonus eiro, un uz doto brīdī paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu.

«Mūsu mērķis ir izveidot tirdzniecības centru, kas apmeklētājiem radītu jauna līmeņa iepirkšanās un izklaides pieredzi, tāpēc lielu uzmanību pievēršam ne tikai «Akropoles» ēkai, bet arī apkārtnei. Viegla piekļūšana un apmeklētāju ērtības ir mūsu galvenā prioritāte, tāpēc pēc būvniecības darbu pabeigšanas pilsēta iegūs ievērojami uzlabotu satiksmes infrastruktūru daudz sakārtotākai transporta plūsmai,» stāsta Kaspars Beitiņš, «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis.

Drošākai un ērtākai manevru veikšanai, braucot pa Maskavas ielu virzienā no centra, pārcelts un pārbūvēts apgriešanās loks. Šajā ielā tiks izbūvētas jaunas tramvaju un autobusu pieturas, kurās būs iespējams izvietot arī biļešu iegādes automātus. Tāpat pār Maskavas ielu tiek būvēta atsevišķa estakāde, kas atvieglos kopējo transporta plūsmu un dos iespēju ērti piekļūt «Akropolei», braucot pa Krasta ielu virzienā no centra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā dzelzceļa līnijas Rail Baltica II izbūve skars apmēram 2000 īpašumu

BNS, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars apmēram 2000 īpašumu Latvijā, trešdien žurnālistus informēja pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji, kas veica sliežu ceļa projekta novietojuma detalizētu izpēti.

RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norādīja - sākotnēji bija paredzēts, ka Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars 4200 īpašumus Latvijā, bet, veicot izpēti, rasta iespēja īpašumu skaitu samazināt līdz 2000. Vienlaikus viņš piebilda, ka šis skaitlis vēl tiks precizēts pēc ietekmes uz vides novērtējuma izvērtēšanas.

Tāpat izpētes rezultātā 88 hektāru apmērā samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām Natura 2000. Sākotnējais Rail Baltica II trases novietojums šķērsoja aizsargājamas dabas teritorijas 93 hektāru platībā, bet šobrīd, pēc Balgaļa teiktā, novietojums skars piecus hektārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēris skāris arī 10 000 cūkas Ancers novietnē Salaspils novadā

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdien saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra vīrusu SIA Ancers cūku novietnē Bunči Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku.

Jau vēstīts, ka Āfrikas cūku mēra dēļ SIA Ancers Krimuldas novietnē pirms trim nedēļām nācās likvidēt 5023 cūkas, savukārt Salaspils novietnē notika pastiprinātas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka mēris nav ievazāts arī tajā.

PVD Āfrikas cūku mēra skartajā novietnē veic slimības apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkalnes iedzīvotāji klusi lamā kanalizācijas ierīkošanas būvdarbu veicējus, kas ne tikai par diviem mēnešiem nokavējuši darbu nodošanas termiņu, bet arī ceļus pie iedzīvotāju mājām pārvērtuši par kurmja rakumiem, kuri lietus laikā pārtop par dubļu jūru, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidaustrumos. Izvietojusies Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) labajā krastā iepretī Nāves salai. Romantiskas ainavas pie Daugavas un mierīgs ikdienas ritms. Tomēr viss nav tik idilliski, kā varētu domāt. Pateicoties ceļu būvniekiem, iedzīvotāji jau ilgāku laiku ir spiesti klunkurēt pa akmeņiem un brist dubļus, kas veidojas lietainā laikā, skaidro medijs.

Kā stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, sākotnēji ceļu būvnieki solījuši visus darbus pabeigt pērn. Klāt jau nākamais gads, pienācis pavasaris, bet ceļš joprojām nav pabeigts. Šķiet, strādnieki arī tādi paslinki pagadījušies - tālumā vientuļi braukā traktors un veic šķietami bezjēdzīgu darbu - vāc zemi un ber netālu esošā kaudzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sākušies ģeotehniskās izpētes darbi Rail Baltica posmā Vangaži–Salaspils–Misa

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ietvaros, sākot ar šī gada oktobri līdz 2021. gada beigām dzelzceļa posmā Vangaži–Salaspils–Misa tiks veikti ģeotehniskās izpētes darbi.

Tie ietvers Baldones, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Ropažu, Salaspils un Stopiņu pašvaldību teritorijas. Izpētes mērķis ir iegūt nepieciešamo tehnisko informāciju par grunts sastāvu un tās fizikālajām īpašībām Rail Baltica pamattrases projektēšanai un ilgtspējīgu tehnisko risinājumu izstrādei.

Lauka darbi norisināsies konkrētos punktos visa dzelzceļā posma garumā, kuros eksperti, izmantojot dažādas urbšanas metodes, izpētīs grunts apstākļus. Izpēte tiek veikta, lai izstrādātu ieteikumus, kas tiks ņemti vērā projektējot tādus infrastruktūras elementus kā uzbērumus, tiltus, trokšņu sienas, caurtekas un dzīvnieku pārejas.

Visi zemju īpašnieki, kuru īpašumus skars izpētes darbi posmā Vangaži–Salaspils–Misa, saņems informatīvu vēstuli par plānotajiem darbiem. Vēstulē ir norādīts plānoto darbu mērķis un tā izpildītāji, izpētes vietas koordinātas, izpētes metode, kontaktpersona, kā arī pielikumā pievienots darbu saskaņošanas protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar sērfošanai piemērotu vēju un skrējienu pēc Jāņu vainaga pagājušajā sestdienā atklāta atpūtas vieta Pierīgā - Salaspils peldvieta, informē Salaspils pašvaldība.

Pēdējo gadu laikā pašvaldība sāka pludmales labiekārtošanu, cik nu bija iespējams Latvenergo piederošajā teritorijā - izbūvējot pludmales dežuranta staciju un vairākas pārģērbšanās kabīnes.

Pamatīgi peldvietas labiekārtošanas būvdarbi uzsākās pērnā gada oktobrī, un nu, sākoties vasaras atpūtas sezonai, tā ir nodota atpūtnieku rīcībā.

Projekta realizēja SIA Līvija un ko. Savukārt iekārtas uzstādīja Alejas projekti.

Šobrīd atpūtas zonā jau var nodoties saulei un peldēm, arī sportam gan uz sauszemes, gan ūdenī. Salaspils krasta lielo potenciālu labprāt izmanto ūdenssporta klubs Kambīze. «Mums šī vieta ļoti patīk. Tā ir vindsērfingam vispiemērotākā iekšzemes ūdenskrātuve Latvijā, un tās potenciāls ir milzīgs! Sacensību dienas stiprais vējš patiešām bija pa spēkam tikai pieredzējušiem sērfotājiem,» stāsta viens no Kambīzes galvenajiem cilvēkiem un burātājs ar 15 gadus ilgu pieredzi Raitis Škutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir bezmaksas energoresurss, kā arī ilgtspējīgs,» skaidro SIA «Salaspils Siltums» energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova.

SIA «Salaspils Siltums» izveidotais saules kolektoru lauks ir vērienīgs siltumapgādes un energoefektivitātes projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

1720 saules kolektori, 8000 m3 liela akumulācijas tvertne un 3MW šķeldas katlu māja ļaus siltumapgādes uzņēmumam ražot siltumenerģiju 90% apmērā, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par «Salaspils Siltums» īstenoto «Saules» projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Salaspils Siltums ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas saņēmis starptautisku apbalvojumu enerģētikas jomā Global District Energy Climate Award, informēja uzņēmumā.

Apbalvošanas ceremonija norisinājās Dohā, Katarā 24. oktobrī. Uz to devusies SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Apbalvojumi pasniegti piecās kategorijās. SIA Salaspils Siltums novērtēts kategorijā Modernizācija. Vēl apbalvojumus saņēmuši četri uzņēmumi no Spānijas, Kataras, Igaunijas un Zviedrijas.

Video no apbalvošanas ceremonijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāk Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukciju

Lelde Petrāne, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība LNK Industries uzsāk Valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km un Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukciju. Līgumu par būvdarbu veikšanu AS LNK Industries ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Valsts ceļi un akciju sabiedrību Latvenergo noslēdza šā gada aprīlī.

Līguma summa ir 5 777 777,75 EUR (bez PVN).

AS LNK Industries rekonstrukcijas darbu ietvaros veiks autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km segas konstrukcijas pārbūvi, ceļa aprīkojuma nomaiņu, vājstrāvas un lietus kanalizācijas tīklu pārbūvi. Tiks veikta arī HES drenāžas sistēmas pārbūve, respektīvi, vecā drenāžas caurule, kas atrodas 6 m dziļumā, tiks nomainīta pret jaunu un veikta dublējošās drenāžas aizpildīšana.

AS LNK Industries būvdarbu izpildes zona atradīsies uz esošā Rīgas HES dambja, kur satiksmes intensitāte ir ap 9000 transporta līdzekļu diennaktī. Uzņēmumam jau ir pieredze būvdarbu veikšanā uz Rīgas HES tilta Rīgas apvedceļa posmā Salaspils–Babīte (A5). Pērnā gada vasarā tika pabeigti būvdarbi, kuru rezultātā tiltam tika nomainītas deformācijas šuves, izlaboti dinamisko slodžu rezultātā izveidojušies tilta siju konstrukcijas bojājumi, kā arī atjaunota drenāža laiduma konstrukcijā un ieklāta jauna seguma virskārta.

Komentāri

Pievienot komentāru