Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Igaunijas parlaments otrdien atbalstīja viendzimuma pāru laulību legalizēšanu.

Līdz ar to Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti, kurā būs atļautas viendzimuma laulības.

Parlamenta pieņemtais likums paredz, ka no 2024. gada 1.janvāra Igaunijā būs iespējama laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma.

Par šo likumu nobalsoja 55 deputāti, 34 deputāti balsoja pret, bet viens deputāts atturējās.

Likums arī paredz saglabāt iespēju viendzimuma pāriem noslēgt kopdzīves līgumu, un noteic, ka reģistrētie partneri saskaņā ar likumu varēs noslēgt laulību vienkāršotā procedūrā. Igaunijā viendzimuma pāri noslēgt kopdzīves līgumu var kopš 2016.gada.

No nākamā gada viendzimuma pāri varēs arī adoptēt bērnus. Viendzimuma laulātie varēs adoptēt sava laulātā bērnu ar bioloģiskā vecāka piekrišanu.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

92 gadus vecais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross nodevis biznesa un filantropijas lietas sava 37 gadus vecā dēla Aleksandra pārziņā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Aleksandrs Soross, kurš biežāk tiek saukts par Aleksu, tagad ir vienīgais Sorosu ģimenes pārstāvis uzņēmuma "Soros Fund Management" investīciju komitejā. "Soros Fund Management" pārvalda 25 miljardus ASV dolāru vērtos Sorosa īpašumus.

Decembrī Aleksandrs Soross nomainīja tēvu "Atvērtās sabiedrības fondu" padomes priekšsēdētāja amatā. Šie fondi, kas pasludinājuši par mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, piešķir finansējumu projektiem daudzās pasaules valstīs.

Aleksandrs Soross arī kļuvis par prezidentu politiskās rīcības komitejā, ar kuras starpniecību Soross ziedo naudu ASV Demokrātu partijai. Tuvākajos gados šai komitejai paredzēts piešķirt 125 miljonus dolāru.

Kādreiz populārais zīmols ceļu uz zaudētās spozmes atgūšanu sāk ar vidējās klases tālruni Nokia 6

Par gadsimta sākumā Latvijā ārkārtīgi iecienītajiem Nokia telefoniem dažs labs lietotājs joprojām runā kā par pirmo mīlestību – ar siltām, pat jūsmīgām atmiņām. Taču, ko nesīs tikšanās ar «nokiju» pēc ilgu gadu neredzēšanās, kuru laikā tā pabijusi laulībā ar Microsoft, bet tagad nonākusi Ķīnas uzņēmuma HMD paspārnē un atjaunojusi sākotnējo nosaukumu, taču vairs īsti nav Somijas eksportprece?

Pirmais atjaunotā zīmola modelis Nokia 6 tika prezentēts gada sākumā un vasarā kopā ar Nokia 3 un Nokia 5 nonāca arī mūsu tirgū, kur piesaistīja uzmanību ar salīdzinoši zemu cenu. Un, protams, atklāsmi, ka ierasto Symbian vai Windows operētājsistēmu aizstājis savulaik somu noraidītais Android. Lūkosim uzzināt, ar ko vēl dārgākais no visiem trim ir ievērības cienīgs.

Varētu teikt vienkārši: Rīgas dome, netērējiet mūsu naudu produktu radīšanai, kas ir jau gatavi!

Jo arī ES nauda tomēr ir mūsu nauda. Runa ir par teicamo un nepieciešamo risinājumu – viedo stāvvietu sistēmu pilsētā, kas mazinātu sastrēgumus, izplūdes gāzes un vienkārši atvieglotu dzīvi. Tam plānots tērēt 8,7 miljonus eiro. Bet raugi – šādu produktu jau ir izstrādājis jaunuzņēmums 4SmartStreets ar Latvijas Mobilo Telefonu! Vienkārši sakot, ņemiet, izmēģiniet un ieviesiet! Tomēr ir vērts šo drusku sarežģīt un iedziļināties notiekošajā strukturāli. Proti, viedo stāvvietu ieviešana Rīgā, ja vien dome izrādītu tai pienākošos sapratni, būtu lieliska iespēja tikt pie klasiska inovācijas sabiedrības precedenta, kad sabiedrība un privātais sektors jeb tirgus efektīvi un operatīvi atrisina politiski identificētu problēmu.Tā mēs ātrāk tiktu pie ērtākas pilsētas, varētu arī lepoties visādos forumos un šīs savas zināšanas ar tās pašas nolūkotās ES naudas starpniecību varētu pārdot tālāk, piemēram, Austrumu partnerības zemēs. Bet tas ir vienkārši. Runājot par sarežģīto, kā brīvā tirgus piekritējam un proponētājam man pēc globālās finanšu krīzes un turpmākajām pārmaiņām nereti ir nācies ieslīgt neērtās, jo sarežģītās, pārdomās. Finanses un regulējumi nav šā komentāra tēma, tāpēc īsumā vien norādīšu, ka regulējumu gadījumā valsts ir izdarījusi pakalpojumu tirgum, jo nu tiek salīdzinoši sekmīgi novērsts tirgus kropļojums jeb finanšu tirgu privāto spēlētāju pretdabiskā laulība ar publiskajām finansēm.

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.

Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas — tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.

Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā? Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr, acīmredzot, ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu. Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses — apstrīd tiesā?

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Opel Mokka LPG galvenā īpatnība – rokrokā ar rūpnieciski uzstādīto sašķidrinātās gāzes iekārtu strādās iekšdedzes turbomotors.

Pēc būtības, iekšdedzes benzīnmotora un gāzes sistēmas laulība jau vairākus gadu desmitus nav nedz jauna, nedz revolucionāra. Drīzāk varētu teikt, ka dažādu apsvērumu, tostarp arī nepietiekamas gāzes kvalitātes vai nepietiekami plaša gāzes uzpildes staciju skaita dēļ, šādas konstrukcijas jauni auto no pircēju puses nav ievēroti. Attiecīgi, ja nav pieprasījuma, tad nav arī piedāvājuma. Turklāt jauni auto ar rūpnieciski uzstādītu gāzes iekārtu ir ļoti dārgi. Līdz ar to mūsu platuma grādos gāzes iekārtas precības ar automobili parasti notiek jau tad, kad auto savam saimniekam ir nokalpojis vismaz pāris gadus, un, nonākot nākamā lietotāja rokās, tas izlemj taupīt uz degvielas rēķina, uzstādot gāzes iekārtu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2015.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2014.taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.

Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2014.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2013.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2014.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2014.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Bez pareizā izpildījuma un šķirošanas no kārtējā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākuma var sanākt vien čiks

Karstajās diskusijās par iecerētajām nodokļu izmaiņām nākamā gada budžetā gandrīz nemanīti ir garām paslīdējis vēl kāds fakts. Proti, valdībā ir izskatīta iespēja par informācijas apmaiņas procesa uzlabošanu starp bankām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tas nozīmē to – ja attiecīgās izmaiņas normatīvajos aktos tiks veiktas, tad kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada 1. aprīļa būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pagaidām nav īstas skaidrības, kāds būs tas slieksnis, no kura privātpersonas kontā ieskaitītā summa būs «aizdomīgs darījums»: arī pašlaik kredītiestādēm ir jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču šobrīd VID aktivitātes bremzējot tas, ka informācijas saņemšana no kredītiestādēm notiek tikai pēc konkrēta pieprasījuma.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem no 2017.gada ir noteikts 50,07 eiro mēnesī (līdz šim 34,14 eiro), informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Tajos gadījumos, kad pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem jau bijis piešķirts un tā izmaksa turpinās pēc 2017.gada 1.janvāra, pirmos trīs mēnešus tiks izmaksāta līdzšinējā summa 34,14 eiro.

Līdz aprīlim VSAA pārrēķinās pabalstu un aprīlī izmaksās gan starpību, kas izveidojusies par janvāri, februāri un martu, gan aprīļa pabalstu jaunajā apmērā 50,07 eiro. No maija pabalstu noteiktajā apmērā 50,07 eiro mēnesī VSAA izmaksās regulāri.

To paredz Valsts sociālo pabalstu likuma Pārejas noteikumu 19.punkts

Ja ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem piešķirts pēc 2017.gada janvāra, tad pabalstu uzreiz izmaksā jaunajā apmērā 50,07 eiro.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.