Foto: Ieva Makare/LETA

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma 

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Lelde Petrāne, 2019. gada 10. janvāris plkst. 12:45

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

"20190110-1239-kom.PNG"

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).


Pašvaldības, kurās reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši visvairāk komercķīlu:

Rīga: 968 komercķīlas;

Liepāja: 105 komercķīlas;

Talsu novads: 74 komercķīlas;

Madonas novads: 70 komercķīlas;

Mārupes novads: 66 komercķīlas.


Pašvaldības, kurās reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši visapjomīgākās komercķīlas:

Rīga: 10730,79 milj.EUR;

Ķekavas novads: 594,10 milj.EUR;

Liepāja: 440,20 milj.EUR;

Mārupes novads: 168,42 milj.EUR;

Jelgavas novads: 146,14 milj.EUR.


To, ka komercķīlas aktīvi tiek izmantotas līdzekļu piesaistei uzņēmējdarbības attīstīšanai, parāda nozares, kuru uzņēmumi pērn devuši komercķīlas visbiežāk. Lursoft izpētījis, ka gluži tāpat kā gadu iepriekš, arī 2018.gadā aktīvākie komercķīlu devēji nāk no lauksaimniecības. 2018.gadā 7,8% no visām reģistrētajām komercķīlām devuši uzņēmumi, kuri strādā jomā, kas saistīta ar jaukto lauksaimniecību, bet vēl 7,04% komercķīlu gadījumā uzņēmumi saistīti ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu.

Pretstatā 2017.gadam, kad sarakstā varēja atrast arī vairumtirdzniecību, kokapstrādi un finanšu pakalpojumu sniedzējus, pagājušajā gadā līdztekus lauksaimniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem komercķīlas biežāk devušas holdingkompānijas un komersanti, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Tieši nekustamā īpašuma nozarē meklējams uzņēmums, kuram aizvadītajā gadā reģistrēts vislielākais skaits jaunu komercķīlu – SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs».


Visbiežāk komercķīlas 2018.gadā devuši uzņēmumi, kuri strādā šādās nozarēs:

Jauktā lauksaimniecība: 309 komercķīlas;

Graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana: 279 komercķīlas;

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata: 169 komercķīlas;

Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana: 155 komercķīlas;

Holdingkompāniju darbība: 106 komercķīlas.


Liepājas pilsētas domei piederošajam SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs» 2018.gadā reģistrētas 26 jaunas komercķīlas par kopumā 3,85 milj.EUR. Reģistrēto komercķīlu rezultātā uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības pret 22 dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Uzņēmumam patlaban reģistrētas 77 aktīvas komercķīlas un visos gadījumos kā ķīlas ņēmējs reģistrēta AS «SEB banka».


Uzņēmumi, kuriem 2018.gadā reģistrēts visvairāk jaunu komercķīlu:

SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs»: 26 komercķīlas;

AS «HansaMatrix»: 24 komercķīlas;

SIA «Olaines Enerģija»: 23 komercķīlas;

SIA «Baltic RE Group»: 15 komercķīlas;

SIA «Akmeņu 14»: 13 komercķīlas;

S.a.r.l. «Amber Beverage Group Holding»: 13 komercķīlas.


Vairāk nekā divdesmit jaunas komercķīlas pagājušajā gadā reģistrētas arī elektronisko sistēmu produktu izstrādātājam un ražotājam AS «HansaMatrix» un aizvadītā gada janvārī reģistrētajam SIA «Olaines Enerģija». AS «HansaMatrix» apgrozījums 2018.gadā pieaudzis līdz 19,48 milj.EUR, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – līdz 1,23 milj.EUR.

Luksemburgā reģistrētais S.a.r.l. «Amber Beverage Group Holding» ir SIA «Amber beverage group», SIA «Bravo» un SIA «Amber distribution Latvia» kapitāldaļu turētājs, un tieši šie uzņēmumi, kā arī to saistītās kompānijas, bieži figurē S.a.r.l. «Amber Beverage Group Holding» reģistrētajās ķīlās kā parādnieki, nereti ieķīlātas arī to kapitāldaļas.

Tikmēr visapjomīgākās komercķīlas arī 2018.gadā reģistrētas UAB «Bite Lietuva», kopumā 4,5 miljardu eiro vērtībā, bet tam piederošajam SIA «All Media Latvia» pērn reģistrētas komercķīlas par 2,5 miljardiem eiro.

TOP 5 lielāko komercķīlu devēju un parādnieku skaitā atrodama arī 2018.gada izskaņā reorganizētā AS «Latvijas Neatkarīgā Televīzija», SIA «BITE Latvija» un SIA «TeleTower.» Visi iepriekšnosauktie uzņēmumi tiešā vai pastarpinātā veidā pieder UAB «Bite Lietuva».

UAB «Bite Lietuva» grupas uzņēmumiem 2018.gadā reģistrētas deviņas komercķīlas, katra 1 miljarda eiro vērtībā, kas arī pamatoti izvirzījušās kā pērn reģistrētās vērtīgākās komercķīlas. Reģistrēto ķīlu rezultātā ieķīlātas, piemēram, SIA «BITE Latvija», SIA «All Media Latvia» kapitāldaļas, TeleTower preču zīme, AS «Latvijas Neatkarīgā Televīzija» manta, tādas ar «All Media Latvia» saistītas preču zīmes, kā «Ēnu spēles», «Bez tabu», «TV3», «Latvijas lepnums» u.c.


Lielākie komercķīlu devēji 2018.gadā pēc reģistrēto ķīlu kopsummas:

UAB «Bite Lietuva»: 4,5 miljardi eiro;

SIA «All Media Latvia»: 2,5 miljardi eiro;

AS «Latvijas Neatkarīgā Televīzija» (reorganizēts 18.12.18.): 1 miljards eiro;

SIA «BITE Latvija»: 1 miljards eiro;

SIA «TeleTower»: 1 miljards eiro.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 25. jūlijs plkst. 7:34

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu,...

2018. gada 09. jūlijs plkst. 8:29

Informāciju tehnoloģiju (IT) izstrādes un informāciju pakalpojumu sniedzēja SIA «Lursoft IT» pērn...

2018. gada 07. maijs plkst. 7:46

2017. gadā nodokļu nomaksā apaļas nulles ir 71 819 uzņēmumiem, turklāt 35...

2016. gada 13. aprīlis plkst. 19:08

No 20 personām, kas ieņem amatus vairāk nekā 20 uzņēmumos, divas personas...

2016. gada 12. aprīlis plkst. 8:10

Latvijā reģistrēto uzņēmumu vadībā piecu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis Lietuvas valsts...

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas
2019. gada 18. janvāris plkst. 8:16

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:26

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā...

2019. gada 15. janvāris plkst. 11:00

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā...

2019. gada 11. janvāris plkst. 9:24

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA «iCotton» ražotnē Liepājā, lai vērotu, kā tiek ražotas...

2019. gada 10. janvāris plkst. 13:05

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas...

2019. gada 10. janvāris plkst. 12:20

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas...

2019. gada 10. janvāris plkst. 11:14

Sākot ar 2019. gada 10. janvāri, Baltijas lielākā viesnīcu operatora SIA «Mogotel» zīmolu saimei...

2019. gada 10. janvāris plkst. 11:02

Optimizējot dabasgāzes transportēšanas izmaksas, Eiropas gāzes pārvades sistēma spētu ietaupīt...

2019. gada 10. janvāris plkst. 11:01

Līdz 2030.gadam septiņas no desmit pasaules lielākajām ekonomikām būs šībrīža jaunattīstības...

2019. gada 10. janvāris plkst. 8:25

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo...