Eksperti

2021.gads aviācijā – vai varēsim atjaunoties?

Artūrs Kokars, biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Gada nogale un jauna gada sākums ir labākais laiks, lai apkopotu gada laikā paveikto un sastādītu plānus nākošajam 2021. gadam. Diemžēl 2020. gada sākumā sastādītie rīcības plāni, budžeta projekti, darba un atvaļinājumu ieceres izkusa kopā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu.

Vēl gada sākumā, kad pirmās ziņas par vīrusu sāka parādīties Ķīnā, neviens nevarēja iedomāties, ka tas tik plaši un strauji izplatīsies pa visu pasauli. Nevar noliegt, ka aviosatiksme veicināja vīrusa sākotnējo izplatību. Šobrīd Covid-19 ir izplatījies visos kontinentos, pat Antarktīda nav izņēmums. Līdz ar to, uzsākot cīņu ar šī vīrusa izplatības ierobežošanu globālā mērogā, sākās aviācijas nozares sabrukums, kura sekas mēs izjutīsim vēl vairākus gadus.

Salīdzinot ar 2020. gada sākumu, situācija ir mainījusies. Ir veikti neskaitāmi pētījumi, ieviesti individuāli un lokāli piesardzības pasākumi, notiek regulāra iedzīvotāju testēšana. Šai kontekstā jautājums, ko aviācijas nozare visā pasaulē un arī Latvijā vēlas uzdot politikas veidotājiem un infektoloģijas zinātniekiem – vai esošajos apstākļos, kad vīrusa izplatība jau ir notikusi, aviācijas nozarei uzliktie aizliegumi joprojām ir efektīvi un sniedz sākotnēji definēto mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu?

Statistikas dati liecina, ka šobrīd Covid-19 izplatība iekšzemē ir nesalīdzināma ar gaisa satiksmes nelielo, individuālo ievesto gadījumu skaitu. Gaisa kuģi šobrīd ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem ar minimālu risku inficēties lidojuma laikā. Būtiski ir arī tas, ka iespējamās inficēšanās gadījumā aviopasažieri ir daudz vieglāk un precīzāk izsekojami, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, piemēram, iekšzemes autobusiem vai privāto auto satiksmi starp valstīm. Vēl vairāk, aviosatiksmes slēgšana neaptur ceļotājus, bet liek tiem meklēt alternatīvus pārvietošanās veidus, un iebrauc valstī, nereti izvēloties nereģistrēties Covidpass.lv un neievērot pašizolācijas prasības.

Covid-19 izplatība Latvijā ir radījusi ļoti smagas un ilglaicīgas sekas gan tautsaimniecībā, gan arī cilvēku ikdienas dzīvē. No ekonomiskā viedokļa tieši aviācijas nozare šobrīd cieš vislielākos zaudējumus. Optimistiskajā scenārijā 2020. gadā Ekonomikas ministrija Latvijā prognozē IKP kritumu 4-5% robežās. Savukārt, atsaucoties uz Oxford Research pētījuma rezultātiem, aviācijas daļa šai IKP samazinājumā ieņem no 20% (tiešie nozares zaudējumi) līdz 43% (ņemot vērā inducēto un katalizatora efektu). Jāņem vērā, ka iepriekš tieši aviācijas nozare piegādāja vairāk nekā 50% no visas Latvijā ienākošās tūrisma plūsmas. Līdz ar to ietekmēta ir tūrisma nozare, viesnīcas, ēdināšana un pārējā pakalpojumu infrastruktūra, kas šobrīd atrodas faktiskā dīkstāvē.

Ceram, ka jaunajā 2021. gadā sāksies samērīga nozares atjaunošanās. Vakcinācija, iedzīvotāju piesardzība un godprātība ir galvenie priekšnoteikumi starptautiskās satiksmes atjaunošanai. Ir jāvienojas par vienotām vadlīnijām attiecībā uz iedzīvotāju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības robežās. Drošības pasākumiem jābūt sinhronizētiem un saprotamiem visā Eiropā. Atsaucoties uz Pasaules Veselības Organizācijas aicinājumiem, ir plašāk jāizvērš testēšanas iespējas, paredzot lielāku testu pieejamību un vienkāršotu to veikšanu, kā arī samazinot ar to saistītos birokrātiskos šķēršļus. Tai skaitā, testēšanā pēc iespējas vairāk jāizmanto ātri un precīzi Covid-19 testi, piemēram, RT-PCR. Tāpat, lai atjaunotu ekonomiskās saites un atjaunotu biznesa aktivitātes, aicinām nepiemērot testēšanas un pašizolācijas prasības pasažieriem īstermiņa (mazāk par 72 stundām) ceļojumu gadījumā.

Jaunajā 2021. gadā mums visiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka mums vēl ilgi būs jāsadzīvo ar Covid-19 krīzes sekām un vīrusa izplatību, bet kopīgiem spēkiem ir jārod veids, kā neierobežot brīvību un vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība un brīvā pasaule. Līdz ar to, aicinām Latvijas politikas veidotājus un ekspertus ieklausīties un ņemt vērā Eiropas Savienības oficiāli pausto, ka ierobežojumi personu brīvai kustībai nedrīkst izpausties kā aizliegumi atsevišķu transporta pakalpojumu sniegšanai.

Savukārt Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2020. gada 2. decembrī ir publicējuši kopīgas vadlīnijas Covid-19 testēšanai un pašizolācijai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa pārvadājumus , kas var būt vērtīgs pamats aviācijas satiksmes atjaunošanai arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde izmaksās teju 100 000 eiro

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas nozarē brīdina par maksātnespējas draudiem privātajā sektorā

Jānis Goldbergs, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kritiskākie trīs Covid-19 krīzes mēneši – marts, aprīlis un maijs – ir aizvadīti, lidojumi tiek atsākti, tomēr aktivitāte gaisā vēl ir tālu no 2019. gada nogales rādītājiem. Atgriešanās normālā darba ritmā aviācijas nozarei būs lēna, jo krīze turpinās.

Aviācijas nozare dalās trīs pamatvirzienos – infrastruktūra, lidsabiedrības un gaisa satiksmes atbalsts. Visos trīs pamatvirzienos darbojas lielas, valstij piederošas kompānijas, tādēļ arī nozares pasargāšana primāri ir atkarīga no šo kompāniju īpašnieka, proti, valsts, nostājas un rīcības un pēc tam jau no individuāli katra uzņēmuma aktivitātēm. Tajā pašā laikā privātajā sektorā ir līdzvērtīgs apgrozījums, strādājošo skaits, bet atbalsta saņemšanas iespējas krietni atšķiras no valsts aviācijas milžiem.

"Mēs apzināmies, ka aviācijas nozare pēc krīzes atkopjas lēni, bet arī skaidri redzam, ka tas notiek konsekventi un pārliecinoši. Mēs saprotam, ka Rīga ir Baltijas reģiona aviācijas centrs," žurnālam "Dienas Bizness" pauž Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru