Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem.

AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, vidējam tarifam AST lietotājiem samazinoties par 10%, salīdzinot ar spēkā esošo. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums būs atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas. Atbilstoši SPRK metodikai izstrādātie pārvades tarifi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem esošajā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados. 2025. gada 9. februārī – gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots, Baltijas pārvades sistēmas operatori veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Latvijā elektroenerģijas apgādes drošums ir ļoti būtiski uzlabots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Tostarp viņš norādīja, ka patlaban Krievija un Baltkrievija nevar ietekmēt Latvijas energosistēmu tiešā veidā, proti, atslēdzot no elektrotīkla vai kādā citā veidā kavējot elektroenerģijas pakalpojumu, taču saglabājas ir tie paši riski, kas citviet Eiropā - dažādi hibrīddraudi, gan kiberuzbrukumu veidolā, gan fiziski cenšoties ietekmēt kritisko infrastruktūru.

"Līdz ar to šis ir nākamais solis, kuram mēs būtiski gatavojamies. Sistēmas līmenī mēs esam ļoti uzlabojuši savu apgādes drošību. Arī kiberdrošības līmenī mēs pēdējos vismaz 10 gadus esam investējuši un turpinām to darīt un šobrīd lielāks akcents tiek likts uz fizisko drošību," sacīja Irklis.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas Baltijā astoņos mēnešos kopā veidoja 260 miljonus eiro, no kuriem Latvija sedz ceturto daļu jeb 64 miljonus eiro, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Balansēšanas jaudu tirgus sāka strādāt februārī un kopš tā laika sekmīgi strādā katru dienu.

Jautāts, kādas šogad ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, Irklis atbildēja, ka tam seko līdzi regulāri.

Pirmajos astoņos mēnešos Baltijā kopumā tie ir 260 miljoni eiro. Latvija no tā sedz ceturto daļu, un pārējās trīs ceturtdaļas sadalās starp Igaunijas un Lietuvas operatoriem. Latvijas daļa līdz augusta beigām bija 64 miljoni eiro," stāstīja Irklis.

Oktobra beigās AST noslēgusi uzkrājošo bateriju uzstādīšanas projektu, un pašlaik baterijas nodrošina vajadzīgās balansēšanas jaudas.

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.

Turpmāk elektroenerģiju biržā varēs pirkt un pārdot 30 minūtes pirms piegādes, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Uzņēmumā informē, ka 2025. gadā Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja 44% no kopējās ģenerācijas, un pārskatāmā nākotnē tās kļūs par galveno elektroenerģijas ražošanas veidu.

Tomēr saules un vēja elektrostaciju izstrāde ir atkarīga no laika apstākļiem, bet laika apstākļu prognozes precizitāte ir augstāka īstermiņā, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas tirgū ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju tuvāk piegādes brīdim. Tādējādi, turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi, visā Eiropā tiks ieviesta iespēja elektroenerģijas pirkšanu un pārdošanu veikt līdz 30 minūtēm pirms piegādes.

Eiropas pārvades sistēmas operatori šo risinājumu ieviesīs pakāpeniski līdz 2029. gadam, tostarp Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori risinājumu ievieš jau patlaban. No trešdienas risinājums tiek ieviests uz Latvijas un Igaunijas robežas, un tuvākajā laikā sekos arī pāreja uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Pagājis gandrīz gads, kopš Baltijas valstis darbojas sinhronizēti – vienotā sirdspukstā ar Eiropas energosistēmu. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu reģiona enerģētiskajā neatkarībā un tālākajā nozares attīstībā.

Kā aizritējis gads pēc sekmīgas Baltijas valstu atvienošanās un pievienošanās Eiropas energotīklam? Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Droša, stabila un attīstīta enerģētika, ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskai ražošanai un citām nozarēm. Mūsu uzdevums, veicot valsts energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, bija celt energotīklu drošības līmeni. Jāsaka, ka visu iesaistīto profesionālu komanda šo uzdevumu veica spīdoši - pārslēgšanās no BRELL tīkla uz Eiropas tīklu Baltijā, notika nemanāmi. Vienlaikus mūsu elektroapgādes sistēma ir būtiski modernizēta, nodrošinot stabilitāti un laikam atbilstošas attīstības iespējas nākotnē.”

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Militārais konflikts tuvajos Austrumos un tā ietekme uz naftas produktu cenām ir novērojama ikkatram ¹.

Gāzes tirgus analītiķi brīdina, ka gāzes cenas kāpums šī konflikta ietekmē var būt lielāks nekā 2022. gadā sākoties liela mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā ². Par to mudina domāt arī šobrīd novērojamais gāzes cenas kāpums Eiropas TTF biržā – no 30,55 EUR/MWh 24.februārī uz 56,45 EUR/MWh 9. martā – tas ir cenas pieaugums par 85% ³.

Dabasgāzes un citu fosilo resursu cena tieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, jo liela daļa elektroenerģijas Latvijā vēl joprojām tiek ražota termoelektrostacijās – it sevišķi ziemā, kas ir nepieciešama arī siltumenerģijas ražošana lielā apjomā ⁴.

Elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 73,9% - līdz 80,2 eiro par megavatstundu (MWh), informēja pārvades sistēmas operatorā AS "Augstsprieguma tīkls".

Salīdzinājumā ar 2024.gada augustu šogad augustā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 25% zemāka.

Savukārt Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 72,9% salīdzinājumā ar jūliju un bija 80,01 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās 2,1 reizi - līdz 77,26 eiro par MWh.

AST norāda, ka cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju.

Cenu atšķirības augustā starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas-Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

Latvijas lielākie energointensīvās rūpniecības un datu centru uzņēmumi - AS Valmieras stikla šķiedra, AS Latvijas Finieris, SIA Schwenk Latvija, SIA Knauf, SIA TET un SIA Delska Latvia pieprasa Saeimai nekavējoties vērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbildību.

Nozare norāda, ka 2025. gada laikā Regulators ir pieņēmis vairākus ekonomikas konkurētspēju graujošus lēmumus, prioritizējot monopoluzņēmumu peļņu, nevis valsts ekonomisko attīstību.

Nozare uzsver, ka, neskatoties uz patērētāju iebildumiem, Regulators ir atļāvis palielināt pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) peļņu un atalgojumu, vienlaikus lielāko daļu pārvades un balansēšanas izmaksu no elektrostacijām pārliekot uz patērētāju pleciem.

Apstrādes rūpniecība un datu centri veido 29% no kopējā Latvijas enerģijas patēriņa (1,8 TWh elektroenerģijas un 1 TWh dabasgāzes). Atšķirībā no regulētajiem monopoluzņēmumiem, šie eksportējošie uzņēmumi nevar diktēt cenas un saskaras ar sīvu globālo konkurenci. Jebkurš lēmums mākslīgi palielināt tīkla tarifus tiešā veidā pasliktina šo uzņēmumu finanšu rādītājus un apdraud tālākas investīcijas Latvijā.

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.