Eksperti

21. gadsimta darvinisms: digitalizējies vai mirsti

Juris Binde, LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks, 14.01.2021

Jaunākais izdevums

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Digitālo transformāciju pasaule ir apcerējusi jau ilgāku laiku. Tā kā spēcīga ārējo apstākļu spiediena līdz šim nav bijis, digitālā transformācija ieviesta kā nu kurā nozarē. Šobrīd parādījies nozīmīgs ārējais faktors – vīruss, kas pilnībā mainījis mūsu dzīvi, un visās nozarēs ļoti strauji notiek pārkārtošanās. Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju paradumus saskarsmē ar tehnoloģijām, par ko liecina mobilo pakalpojumu patēriņa izmaiņas: lielākajai daļai sabiedrības pārejot uz darbu un mācībām attālināti, vairākkārt pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā LMT tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu. Īsumā varētu teikt, ka sabiedrības digitālo briedumu Covid-19 pārcēlis vidēji par 5 gadiem uz priekšu, liekot zibenīgi digitalizēties tiem, kas to vēl nebija izdarījuši. Arī uzņēmēju aptaujas liecina, ka šī krīze ir piespiedusi daudzus novērtēt digitālo risinājumu nozīmi, un IKT pakalpojumu izmantošana Latvijas uzņēmumos gada laikā ir ievērojami augusi. Īsāk sakot, tik aktuāls kā nekad agrāk ir digitālā darvinisma koncepts – izdzīvos nevis stiprākais vai inteliģentākais, bet tas, kurš vislabāk spēs pielāgoties pārmaiņām.

Dažādiem uzņēmumiem un iestādēm ir atšķirīga pieredze, kā mobilais tīkls un ar to saistītās tehnoloģijas tiek izmantotas biznesā. Tomēr visiem Covid-19 krīze lika uz savas ādas izjust digitālo risinājumu nozīmi visparastākajos ikdienas procesos. Pēc 2020. gada maijā–jūlijā veiktās RAIT aptaujas “Telekomunikāciju pakalpojumu izmantošana uzņēmumos” rezultātiem redzam, ka ne ļoti strauji, tomēr ir vērojams būtisks dažādu IKT pakalpojumu lietojamības pieaugums par vairākiem, dažos gadījumos pat par 10 procentpunktiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augusi gan mājaslapu nozīme – bez tām neviens uzņēmums šobrīd vairs nevar iztikt, gan attālinātas datu glabāšanas apjoms, bet sava uzņēmuma domēns kļuvis par 12% svarīgāks. Office 365 lietošana biroju un uzņēmumu darba organizācijā un lietvedības apritē palielinājusies trīskārt, bet grāmatvedības programmas mākoņpakalpojumu veidā sākuši aktīvi izmantot arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Tā pati aptauja citā griezumā liecina, ka vairums uzņēmēju piekrīt – mobilās tehnoloģijas paātrina informācijas apmaiņu uzņēmumā. Uz to norādījuši gandrīz 90% aptaujāto. Kopumā 86% uzskata, ka ir ļoti svarīgi lietot tehnoloģijas, lai vienkāršotu un atvieglotu biznesa procesus. Savukārt jautājumā par tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju izpratne nav tik laba – tikai 71% saskata sasaisti starp produktivitāti, informācijas aprites ātrumu un uzņēmuma konkurētspēju. Tomēr šie aspekti ir cieši saistīti: jo tehnoloģiski labāk aprīkots uzņēmums un jo labākas darbinieku prasmes tehnoloģiju lietošanā, jo lielāka iespēja reaģēt uz situāciju un apsteigt konkurentus. Tas pamatots arī zinātniski – kā liecina Stenfordas Universitātes veikts pētījums, darba produktivitāte, strādājot attālināti, pieaug par 13%. Tas galvenokārt skaidrojams ar īsākām pauzēm darbadienas laikā, mazāku skaitu slimības dienu, labāku spēju koncentrēties un iespēju izdarīt vairāk. Piecu dienu darba nedēļā 13% ir papildus vairāk nekā puse darba dienas, ko veltīt uzņēmuma izaugsmei.

Cenšoties panākt tehnoloģiju izaugsmes eksponenciālo līkni, vērojamas pozitīvas tendences arī sabiedrības prasmju izaugsmē. Tas tomēr nenozīmē, ka varam atslābt un nekas nav jādara – gluži pretēji, mums ir ļoti intensīvi jādarbojas attīstības un digitālās transformācijas virzienā, lai digitālo transformāciju, kas nereti tiek uztverta kā lozungs, piepildītu ar saturu, ko uzsvēra Biedrības “Latvijas Formula 2050” rīkotās konferences “Kā veicināt digitālās uzņēmējdarbības un cilvēkresursu potenciāla pilnveidi un attīstību?” dalībnieki. Latvija ir interneta lielvalsts un ierindojas otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta izmantošanas rādītājiem. Bet ir pienācis laiks savas prasmes paplašināt un no nenogurdināmiem interneta sērfotājiem kļūt arī par sabiedrību, kam digitālā transformācija nozīmē visaptverošas, uz izaugsmi vērstas pārmaiņas, nevis dzīšanos pakaļ notikumiem un cīņu par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsperi saspieda decembrī. Kādā brīdī tā būs jālaiž vaļā

Romāns Meļņiks, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Fragments no intervijas

Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.

Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens “politiskais tirgus” īpaši labi raksturo to situāciju, kura nu izveidojusies valdībā. Uzklausa iespējami daudzus viedokļus, tostarp tādus, kas balstīti emocijās, nevis pierādījumos. Tas viss, protams, aizņem ilgu laiku.

Vērotājiem veidojas iespaids, it kā būtu lielā tirgus placī ar milzīgu daudzumu piedāvājumu, un arī iesaistītajiem, kad jāpieņem lēmumi, bet kopējo nostāju vairs nevar savilkt, nekas cits neatliek, kā lemšanu atlikt uz vēlāku vai pieņemt kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, ne šāds, ne tāds. Tā bija ar skolu atvēršanu jaunākajām klasēm, tā ar mazo veikalu atvēršanu. Nedēļas gaitā sprieda, ka varētu, bet tad pārdomāja. Nu nedēļu spriedelē par to, cik baiss varētu būt jaunais vīrusa paveids, kā ar to cīnīties. Un klāt vēl epidemiologu spožais rosinājums sākt šķirot ražotājus tajos, kas drīkstētu strādāt, un tajos, kas jāierobežo, gluži kā tagad veikalos pārdot atļautās un aizliegtās preces. Tā ir publikas, uz ko tas viss attiecas, tracināšana, nekas vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 22.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kā neapstādināt ekonomiku otrreiz – šis ir svarīgākais jautājums, valdībām lemjot par drošību pandēmijas laikā.

Eiropas Parlaments ir nobalsojis par vairākiem pasākumiem, lai nodrošinātu koordinētu rīcību krīzes gadījumos.

Latvijā ir ieviestas izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 22. septembra numurā:

  • viedokļi - kā valstij samazināt izdevumus
  • tēma – kā pandēmijas dēļ neapturēt ekonomiku otrreiz
  • akcionāru tiesības – “Olainfarm” lietā pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā
  • finanses - eiro draud būt pārāk dārgs
  • finanšu tirgi - ASV akciju vērtība strauji kritusi zemāk
  • darba tirgus - saīsinātas darba nedēļas meklējumos
  • tehnoloģijas - meklē un atrod kļūdas citu produktos
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā kases viedierīce Tiki-Taka PAY papildināta ar veikalvedības sistēmu, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan tirgotājiem, gan dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

Viedierīces izstrādātājs Datakom to pilnveidojis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu, mobilajā kases aparātā iekļaujot pilnībā elektronisku kases žurnālu, kura aizpildīšana notiek automātiski no mobilā kases aparāta atskaitēm. Aparātā arī iekļauti digitāli kases čeki un atskaites, kā arī ir pieejama preču klāsta un pārdošanas cenu, tai skaitā, atlaižu pārvaldība un klientu lojalitātes programmu vadība.

Tiki-Taka Pay jau strādā 50 nodokļu zonās 

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir...

Mobilā kases iekārta piedāvā tirdzniecības datu analīzi un lietojumprogrammas saskarni (API jeb Application Programming Interface) tiešsaistē ar klienta noliktavas un grāmatvedības sistēmām. Ierīce atbilst visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām.

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam 

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts...

“Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu - sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā,” uzsver LMT prezidents Juris Binde. “Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu, mūsdienīgu un stabilu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās.”

SIA Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks atzīst, ka ņemot vērā šī brīža mainīgos apstākļus, šis mobilās kases iekārtas risinājums ir izdevīgs un ērts risinājums ārkārtas situācijas laikā: “Sadarbībā ar LMT mūsu izstrādātais produkts ir kļuvis pieejamāks un ar plašāku pielietojumu. Šobrīd kopīgi izskatām iespējas piedāvāt šo produktu arī ārvalstu tirgos, kā arī paplašināt produkta funkcionalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru