Tirdzniecība un pakalpojumi

25 pasaulē lielākie mazumtirgotāji

Žanete Hāka, 25.05.2020

Raksta galerijā - TOP 25: pasaulē lielākie mazumtirgotāji

25. vieta - Koninklijke Ahod Delhaize: 25,9 miljardi dolāru

Izmaiņas ceturkšņa laikā: -10,2%

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Lielākajai daļai no 25 lielākajiem pasaules mazumtirgotājiem (pēc tirgus kapitalizācijas) šā gada pirmajā ceturksnī akcijas cena sarukusi, un kapitalizācija augusi vien diviem šajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, liecina "GlobalData" apkopotie dati.

Kopumā 25 lielāko mazumtirgotāju tirgus kapitalizācija pirmajā ceturksnī saruka par 8,2%, sasniedzot 3,1 triljonu dolāru. Akcijas cena augusi vien uzņēmumiem "Amazon" un "JD.com."

Kā skaidro "GlobalData" analītiķi, "Amazon" cenas pieaugumu veicinājis interneta pārdošanas apjomu pieaugums, un tas, ka uzņēmums pārsvarā darbojas tiešsaistē.

Savukārt JD.com panākumu pamatā bijusi kompānijas spēja piedāvāt nepārtrauktas piegādes Ķīnā ārkārtas situācijas laikā, kas palīdzējis iegūt investoru uzticību.

Eksperti uzsver, ka kopumā pagaidām ir grūti novērtēt vīrusa ietekmi, taču ierobežojumi, ko daudzas valdības pasaulē ir ieviesušas, ietekmēs uzņēmumu darbību, kas var izraisīt iztrūkumu rezervēs. Tajā pašā laikā lielo interneta tirgotāju panākumi var likt kompānijām vairāk investēt šo kanālu stiprināšanā.

Raksta galerijā lasāms, kuras patlaban, vērtējot pēc tirgus kapitalizācijas, ir lielākās mazumtirdzniecības kompānijas pasaulē un kā to vērtība mainījusies pirmā ceturkšņa laikā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti vājiem rezultātiem divos iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās Latvijā šā gada novembrī ir uzrādījis pieaugumu, liecina Finanšu ministrijas dati.

Tas bija par 1,7% augstāks nekā pirms gada, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozares pieaugums bijis nedaudz spēcīgāks, pārdošanas apjomiem mazumtirdzniecībā palielinoties par 2,2%.

Jāatzīmē, ka šogad vērojamais pieaugums tirdzniecībā ir vērtējams kā vājš, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū. Palielinoties darba samaksai, aug iedzīvotāju ienākumi un līdz ar to arī iespējas palielināt savus tēriņus. Strādājošo reālās darba samaksas kāpums 2019. gada trīs ceturkšņos ir bijis divas reizes straujāks nekā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Tomēr iedzīvotāji aizvien izvēlas savus brīvos naudas līdzekļus uzkrāt – saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2019. gada oktobra beigās monetāro finanšu iestāžu piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi bija par 7,5% augstāki nekā pirms gada, veidojot 7,2 miljardus eiro. Turklāt šobrīd bezdarbs ir šīs desmitgades zemākajā līmenī, 2019. gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenim noslīdot līdz 5,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pasaulē vērtīgākie zīmoli

Lelde Petrāne, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd skaidrs ir tas, ka Ķīnas koronavīrusam būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Tādējādi trieciens tas būs arī Eiropas ekonomikai.

Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Future of Food veiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2020

5 000 eiro tālākai attīstība ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Colgate videi draudzīgā zobu pastas tūbiņa nonākusi Latvijā

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas tirgū mazumtirdzniecībā laista jaunā "Colgate" zobu pasta "Smile for Good" - tā ir vegāna, kā arī izmanto otrreiz pārstrādājamu iepakojumu.

Pastas sastāvā ir 99,7% dabīgas sastāvdaļas. Ir pieejamas divas formulas - "Smile for Good" pamataizsardzībai un "Smile for Good" ar balinošu efektu. Tās sastāvā ir soda, kas pazīstama ar balināšanas īpašībām. Sastāvdaļu sarakstā nav SLS, TiO2 vai saharīna, un produktus ir sertificējusi Vegānu biedrība, Mežu uzraudzības padome (FSC) un EcoCert.

LASI ARĪ: Colgate laiž tirgū pirmo pārstrādājamo zobu pastas tūbiņu

Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nezina, ka zobu pastas tūbiņas nav pārstrādājamas. Lielākā daļa mūsdienu zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas lamināta loksnēm, parasti tie ir dažādu plastmasu sakausējumi, kas iestiprināti plānā alumīnija kārtā. Materiālu sajaukums padara to neiespējamu pārstrādei, izmantojot standarta metodes. "Smile for Good" iepakojumā izmanto augsta blīvuma polietilēnu (HDPE) - plastmasu, ko jau izmanto dažādām pārstrādājamām plastmasas pudelēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Trespass un PUMA outlet koncepta veikali ienāk Latvijas tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Attēlā pa kreisi - Šarūns Kulvietis (Šarūnas Kulvietis), "Lifestyle

Trade" izpilddirektors (pārstāvētie zīmoli: "Trespass", "PUMA").

Attēlā pa labi - Andrejs Dozorcevs, kompānijas "Outletico" valdes

loceklis, projekta attīstītājs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads Latvijā iezīmēsies ar ievērojamām pārmaiņām modes apģērbu mazumtirdzniecībā. Pavasara beigās durvis vērs Baltijā lielākais outlet ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

Latvijā ienāks jauns iepirkšanās koncepts, kas pēdējo 20 gadu laikā ieguvis popularitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Pirmajā "Via Jurmala Outlet Village" atklāšanas posmā tiks piedāvāti 100 dažādi apģērbu, apavu un aksesuāru veikali. Tas nozīmē, ka Latvijā ienāks liels skaits pilnīgi jaunu zīmolu. Viens no šādiem jaunumiem būs Lielbritānijas funkcionālo un sporta preču zīmols aktīva dzīvesveida cienītājiem – "Trespass".

"Trespass" sortimentā ir gan apģērbu un apavu kolekcijas, gan dažādi aksesuāri un ierīces sportiska rakstura aktivitātēm – pārgājieniem, skriešanai, slēpošanai, klinšu kāpšanai utt. Zīmola "Trespass" kolekcijas tiek radītas Glāzgovā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognoze: Latvijas ekonomika atkopsies 2022.gadā

Jānis Goldbergs, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares. Martā un aprīlī smagi skartas viesmīlības, mākslas, sporta un izklaides jomas, daļēji skarta mazumtirdzniecība, savukārt apstrādes rūpniecībā ietekme ir neviendabīga.

Vienīgie pozitīvie rādītāji ir būvniecībā, liecina Latvijas Bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka "Dienas Biznesa" Uzņēmēju klubā prezentētais pētījums.

Tiek prognozēts, ka atpūtas, izklaides un tūrisma nozares pilnībā no krīzes atgūsies tikai 2022. gadā, sasniedzot līdzvērtīgu pienesumu iekšzemes kopproduktā, kā tas bija 2019. gada vasarā, rudenī vai šā gada sākumā.

Citu nozaru atgūšanās tiek prognozēta pēc līdzīga scenārija, bet, ievērojot, ka kritums bijis daudz mazāks, arī atgriešanās pie normāliem apjomiem paredzama pa lēzenākām līknēm. Kopumā Latvijas ekonomika sola atkopties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieva Plaude atdzimst kā fēnikss no pelniem

Kristīne Stepiņa, 30.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pēc desmit Bavārijā pavadītiem gadiem zīmola "Kolonna" izveidotāja un bijusī uzņēmuma "Douglas Baltic" līdzīpašniece Ieva Plaude ir atgriezusies Latvijā, lai vadītu investīciju fondu, kura mērķis ir ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.

"Esmu jaunas dzīves sākumā, formulēju savas vēlmes un plānus nākamajiem desmit gadiem, – ja mana pieredze un atziņas var noderēt citiem, neslēpju sveci zem pūra un ar prieku tajās dalos," žurnālam "Dienas Bizness" saka "Lawrence Asset Management" izpilddirektore.

"Latvija ir mana dzimtene, latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Man ir tikai viena dzīve. Maniem bērniem daudz svarīgāks būs tas, ko es esmu devusi Latvijai, nevis nopelnījusi lielākas naudas summas kaut kur svešumā," viņa atzīst.

"Tas, ka Latvija ir nomale, pēdējais ciems pa ceļam uz Krieviju, lai kā mums arī varētu nepatikt, tomēr ir fakts. Vai mēs to pieņemam un izmantojam savā labā, ir atkarīgs no mums. Manuprāt, tas, ka Latvijā ir atvērta un salīdzinoši ļoti neliela ekonomika, to var nedaudz vairāk pasargāt no krīzēm," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru