Virkne franču modes zīmolu, tostarp Christian Dior un Yves Saint Laurent, trešdien paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Uzņēmumi LVMH un Kering, kam pieder vairāki desmiti zīmolu, paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

LVMH un Kering paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.

LVMH un Kering ieviesušas arī citus ierobežojumus. Tostarp aizliegts pasniegt alkoholu modelēm, kas jaunākas par 18 gadiem, un noteikts, ka tik jaunām meitenēm visos pasākumos un fotosesijās nepieciešams pavadonis.

Francijas luksusa preču ražotājs LVMH pirmdien paziņoja, ka šobrīd uzsācis sarunas par iespējamu ASV luksusa juvelierizstrādājumu uzņēmuma «Tiffany & Co» pārņemšanu.

Kāds informācijas avots nedēļas nogalē pavēstīja, ka LVMH oktobra sākumā izteica piedāvājumu pārņemt «Tiffany», taču ASV uzņēmums vēl nav sniedzis atbildi.

Informācija liecina, ka LVMH par uzņēmuma iegādi piedāvājis 14,5 miljardus dolāru (13,05 miljardus eiro).

«Pēc nesen izskanējušām baumām LVMH apstiprina, ka tas ved sākotnējas sarunas ar «Tiffany»,» pirmdien norāda LVMH.

Šis varētu būt viens no lielākajiem pārņemšanas darījumiem, kādu jebkad īstenojis LVMH.

Francijas luksusa preču ražotājs LVMH un ASV luksusa juvelierizstrādājumu uzņēmums "Tiffany & Co" pirmdien noslēguši vienošanos par abu kompāniju apvienošanu.

Vienošanās paredz, ka LVMH pārņems "Tiffany", īstenojot darījumu, kura vērtība veidos 16,2 miljardus dolāru (14,7 miljardus eiro). Tādējādi šis kļūs par lielāko pārņemšanas darījumu, kādu jebkad īstenojis LVMH, un, pateicoties tam, tiks palielināta Francijas uzņēmuma klātbūtne ASV.

Pēc šī darījuma īstenošanas "Tiffany" zīmols tiks pievienots plašajam LVMH zīmolu portfelim, kurā atrodas "Louis Vuitton", "Dior" un "Moet & Chandon".

Informācijas avoti jau iepriekš vēstīja, ka LVMH palielināja "Tiffany" izteiktu pārņemšanas piedāvājumu par vairāk nekā vienu miljardu dolāru.

Itālijas policija ir konfiscējusi Bulgari aktīvus 46 miljonu eiro vērtībā. Tas saistīts ar pārbaudi par nodokļu nemaksāšanu, ziņo Financial Times.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju izmeklēšana attiecas uz Paolo un Nicola Bulgari, juvelierizstrādājumu kompānijas, kas tagad pieder LVMH, dibinātāja mazdēliem, kā arī uz Frančesko Trapani, viņu radinieku un ilglaicīgo grupas vadītāju, un Mauricio Valentini, viņu juristu.

Trapani tagad ieņem augstus amatus LVMH.

Jonass un Roberts af Jokniki, kas 1967.gadā dibināja Zviedrijas skaistumkopšanas un kosmētikas firmu Oriflame, noliedz baumas, ka pārdod kompāniju pasaulē lielākajam luksusa preču konglomerātam LVMH, vēsta swedishwire.com.

«Ir tik daudz baumu, bet mums nav bijušas nekādas sarunas ar LMVH,» biznesa laikrakstam Dagens Industri stāstījis J. af Jokniks. «Nav sarunu arī ar L'Oréal,» viņš piebildis.

«Mums nav plānu pārdot [uzņēmumu] vai aiziet no valdes,» apgalvojis viens no dibinātājiem.

Izdevums Evening Standard bija pēdējais, kas ziņoja par baumām, kuras jau kādu laiku cirkulē tirgū.

Kā vēstīts, LVMH paziņojusi par 3,7 miljardus eiro vērtu akciju darījumu, kura ietvaros tā pārņems Itālijas juvelierizstrādājumu kompāniju Bulgari.

Februāra sākumā LVMH paziņoja par rekordlieliem ieņēmumiem 2010.gadā. Ekonomikas atveseļošanās galvenajos tirgos, piemēram, Ķīnā palīdzēja palielināt LVMH ieņēmumus par 19% līdz 20,3 miljardiem eiro.

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām atsākot kāpumu, lai gan ASV luksusa juvelierizstrādājumu uzņēmuma "Tiffany & Co." akcijas cena saruka pēc ziņām, ka Francijas grupa LVMH atteikusies no tā iegādes plāniem.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite", kas līdz 2.septembrim pārsvarā bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, bet pēc tam trijās tirdzniecības sesijās bija sarucis par 10%, trešdien pieauga par 2,7%.

"Tiffany" akcijas cena kritās pēc Francijas luksusa preču ražotāja LVMH trešdienas paziņojuma, ka tas atceļ iecerēto "Tiffany" pārņemšanas darījumu, šādu lēmumu daļēji skaidrojot ar ASV draudiem noteikt muitas tarifus franču precēm. "Tiffany" pavēstīja, ka sūdzēs tiesā LVMH par 2019.gada novembrī noslēgtā pārņemšanas līguma laušanu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pieauga par 1,4%, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās bažās par bezvienošanās breksita iespējamību.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, jo investoru pārliecību veicināja jaunas cerības uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās un paziņojumi par vairāku lielu kompāniju apvienošanos.

Tirgi pozitīvi reaģēja uz Ķīnas nedēļas nogalē pavēstīto, ka tā palielinās sodus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kā arī plāno samazināt slieksni kriminālsodu piespriešanai tiem, kas zog datoru IP adreses. Tas ir "pozitīvs paziņojums, kas virza lietas saspīlējuma atslābuma virzienā", sacīja "IG France" analītiķis Aleksandrs Baradess.

Kāpumu globālajos tirgos pēdējās nedēļās bija uzturējušas cerības, ka Vašingtona un Pekina parakstīs minilīgumu kā pirmo daļu no plašākas tirdzniecības vienošanās.

Akciju cenu pieaugumu veicināja arī uzņēmumu apvienošanās, īpaši Francijas luksusa preču grupas LVMH paziņojums, ka tā piekritusi iegādāties ASV juvelierizstrādājumu kompāniju "Tiffany" par 16,2 miljardiem ASV dolāru (14,7 miljardiem eiro). LVMH akcijas cena kāpa par 2%, bet "Tiffany" akcijas cena pieauga par 6,2%. "TD Ameritrade" akcijas cena pieauga par 7,6% pēc paziņojuma, ka to nopirks "Charles Shwab", kura akcijas cena kāpa par 2,3%.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Pasaules lielākajos akciju tirgos vērojama izaugsme, kas nozīmē, ka pieaug arī mūsu planētas pašu turīgāko iedzīvotāju bagātība.

Miljardieru TOP 15 skatieties raksta galerijā!

Šobrīd uz zemes jau ir trīs tādi cilvēki, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardu ASV dolāru slieksni.

Pirmajā vietā gandrīz ar 120 miljardu bagātību atrodas Amazon šefs Džefs Bezoss, pēc kura nāk Microsoft dibinātājs Bils Geits. Dž. Bezosa bagātībai gan šogad bijis pamatīgs kritums – viņam, šķiroties ar sievu, nācās tai atdot 40 miljardus ASV dolārus. Rezultātā Makenzija Bezosa iekatapultējusies turīgo sarakstā uzreiz 22 vietā.

Tāpat B. Geits 35 miljardus ASV dolārus ziedojis Bill&Melinda Gates Foundation.

Savukārt goda pjedestālu ar 101 miljardu bagātību noslēdz LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton vadītājs Bernards Arno. LVMH akcijas cena šogad palēkusies par 43% un rezultātā B. Arno kopējā bagātība šobrīd ir uzblīdusi līdz aptuveni 3% no Francijas tautsaimniecības.

Pēc valsts mēroga protestiem (vairāk nekā 20 pilsētās) pret augstajām elektroenerģijas cenām un pret valstī īstenoto taupību atkāpsies Bulgārijas valdība, atsaucoties uz premjerministra Boiko Borisova sacīto, vēsta BBC.

«Es negribu piedalīties valdībā, kad policija sit cilvēkus,» parlamentam teicis Borisovs.

Desmitiem tūkstošu cilvēku visā Bulgārijā piedalījušies protestos pret elektroenerģijas rēķiniem, vienlaikus prasot valdības krišanu. Protestētāji bloķēja ceļus un krustojumus, meta olas un pudeles uz sabiedriskajām ēkām un dedzināja rēķinus, kliedzot vārdu «mafija».

Francijas piena pārstrādes uzņēmums Groupe Lactalis izteicis piedāvājumu par 3,4 miljardiem eiro pārņemt Itālijas konkurentu Parmalat, ziņo BBC.

Lactalis paziņojis, ka tas plāno saglabāt Parmalat, Itālijas lielākās biržā kotētās pārtikas grupas, akciju tirdzniecību Milānas biržā.

Tas arī norādījis, ka maksās 2,6 eiro par vienu atlikušo Parmalat akciju. Lactalis jau pieder 29% Parmalat.

Pirms paziņojuma tikusi pārtraukta Parmalat akciju tirdzniecība.

Cīņa par kontroli Parmalat Itālijā ir kļuvis par «karstu» politisku problēmjautājumu, kas saistīts ar bailēm par Francijas investoru nostiprināšanos Itālijā.

Francijas luksusa preču grupa LVMH paziņoja, ka tā iegādāsies Itālijas juvelierizstrādājumu kompāniju Bulgari, bet itāļu un franču investori cīnās par Itālijas kompāniju Edison.

Kāda norvēģu ģimene saīsinājusi brīvdienas Bulgārijā un nosūtījusi sūdzībību, jo atklājusi, ka viesnīcu, kur viņiem bija jāuzturas, lielākoties aizņēmuši bulgāri un citi tūristi no Austrumeiropas, vēsta thelocal.no.

Atgriežoties Norvēģijā, ģimene par tūroperatoru Apollo ziņojusi atbildīgajai iestādei, kas valstī izskata šādus strīdus, informējis laikraksts Aftenposten.

«Viesnīcas komplekss bija labs, bet mēs reaģējam uz faktu, ka Apollo nosūtīja mūs uz viesnīcu, kur mitinās tikai bulgāri un Austrumeiropieši,» norādījusi ģimene, piebilstot, ka viņi nekad nebūtu izvēlējušies šādu viesnīcu, ja būtu šo faktu zinājuši iepriekš.

Ģimene akcentējusi, ka izvēlējusies Melnās jūras brīvdienu galamērķi, rēķinoties ar savu 12 gadus veco meitu, taču ātri vien atklājuši, ka šajā vietā trūkst citu bērnu, ar kuriem viņa varētu viegli komunicēt.

Pieaudzis Francijas bagātnieku skaits, kas Briselē iegādājas īpašumus un pārceļas uz dzīvi. Luksusa klases nekustamo īpašumu aģenti norāda, ka nedēļas laikā tiem ir divas līdz trīs tikšanās ar Francijas iedzīvotājiem, kuri prezidenta Fransuā Olanda «bagātnieku nodokļa» dēļ vēlas pamest savu valsti, vēsta Euobserver.

«Viņi ir rūpnieki, kompāniju īpašnieki, cilvēki, kas saņēmuši ievērojamus mantojumus,» sacīja nekustamo īpašumu aģents Marks Goldbreners (Marc Goldbrenner). Viņš arī norādīja, ka bagātajiem francūžiem patīk Brisele, kas tiem nedaudz atgādina Parīzi.

Visbiežāk «bēgļi» izvēlas apmesties tajos pilsētas rajonos, kurus jau apdzīvo franču diaspora, kā arī tuvu pie Briseles dzelzceļa stacijas, no kurienes uz Parīzi 23 reizes dienā kursē ātrvilcieni.

Iepriekš par nodomu iegūt Beļģijas pilsonību pavēstīja Francijas bagātākais cilvēks un LVMH īpašnieks Bernards Arno. Viņš tomēr noliedza, ka šāds lēmums saistīts ar Francijas ieviesto nodokli 75% apmērā ienākumiem, kas gada laikā pārsniedz vienu miljonu eiro.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Pazīstamais Francijas aktieris Žerārs Depardjē atteiksies no savas valsts pases un pārcelsies uz Beļģiju, lai izvairītos no «bagātnieku nodokļa» maksāšanas.

Aktieris iepriekš izpelnījās Francijas valdības pārmetumus, ka, viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē norādījis, ka pamet Franciju, jo viņa valstī «tiek sodīta veiksme, talants un radošums».

Tādējādi aktieris pievienojies vairākiem Francijas bagātniekiem, kas pārcēlušies uz Beļģiju, nevēloties maksāt palielinātos nodokļus, kas var sasniegt 75% no ienākumiem, kas gada laikā piesniedz vienu miljonu eiro. Ž. Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju, Francijas premjers Žans Marks Ero nosaucis par nepatriotisku un nožēlojamu soli laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem parādu kalniem.

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

"Oxfam" norāda, ka šo cilvēku bagātība palielinājusies no 405 miljardiem dolāru 2020.gadā līdz 869 miljardiem dolāru pērn.

Taču vienlaikus šajā periodā gandrīz pieci miljardi cilvēku pasaulē kļuvuši nabadzīgāki, teikts ziņojumā.

Miljardieri šobrīd ir par 3,3 triljoniem dolāru bagātāki salīdzinājumā ar 2020.gadu, neskatoties uz vairākām krīzēm, kas negatīvi ietekmējušas globālo ekonomiku, tostarp koronavīrusa pandēmija.

"Oxfam" ikgadējais ziņojums par nevienlīdzību pasaulē tradicionāli tiek publiskots pirms Davosas Pasaules ekonomikas foruma, kas šogad ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs augsta ranga amatpersonas.

Organizācija pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību pasaulē, bagātākajiem cilvēkiem un uzņēmumiem kļūstot aizvien turīgākiem, pateicoties akciju cenu kāpumam, kā arī tiem iegūstot aizvien lielāku varu.

Francijas prezidents Fransuā Olands saņēmis spēcīgu iekšpolitisku triecienu, kad valsts konstitucionālā tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzinusi pamatīgos nodokļus valsts bagātniekiem.

Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka 75% ienākuma nodoklis tiem Francijas iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro, neatbilst valsts konstitūcijai, jo ir vērsts uz indivīdiem nevis mājsaimniecībām.

Eksperti norāda, ka atteikšanās no nodokļa, kas piemērots kopumā 1,5 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, Francijas prezidentam nozīmētu apkaunojošu sakāvi. Augstāki nodokļi bagātniekiem bija viens no F. Olanda vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem un viens no pirmajiem darbiem, kurus viņš īstenoja pēc ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā.

F. Olanda administrācija jau centusies mazināt tiesas lēmuma nozīmīgumu, norādot, ka nodokļa mehānisms šogad varētu tikt mainīts. Tomēr, piemērojot to mājsaimniecībām, kā savā spriedumā norāda Francijas konstitucionālā tiesa, tiktu skarts lielāks valsts iedzīvotāju skaits, kas palielinātu sabiedrības pretestību F. Olanda budžeta tēriņu savaldīšanas pasākumiem, vēsta Euobserver.

Jaunākais darba devēja tēla pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Universum pētījums World’s Most Attractive Employers atklājis, kuri biznesa studentu vidū šogad ir iecienītākie darba devēji.

Līderu vidū šogad ir Google, investīciju banka Goldman Sachs un profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY (agrāk Ernst & Young), informē EY.

Universum pētījums parāda, ka arvien vairāk iecienītāko darba devēju bāzējas ASV, nevis Eiropā. Ja 2009. gadā top 50 darba devēju lokā 52% bija no Eiropas un 46% no ASV, tad šogad ASV darba devēji dominē ar 52% klātbūtni, pretēji 42% Eiropas uzņēmumu.

Pētījums atklāj tendenci, ka iecienīto darba devēju lokā atgriežas auto ražotāji, proti, ja 2009. gadā top 30 darba devēju vidū bija tikai divi auto ražotāji (BMW un Mercedes-Benz), tad šogad top 30 jau ir septiņi auto uzņēmumi – topā iekļuvuši arī Volkswagen, Volvo, Ford, Nissan un Toyota.

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Francijas miljardieru ģimenes pārstāvis Fransuā-Anrī Pino (François-Henri Pinault) paziņojis, ka viņa ģimene ziedos 100 miljonus eiro, lai palīdzētu atjaunot ugunsgrēkā izpostīto Parīzes Dievmātes katedrāli, vēsta ārvalstu mediji.

Pino vada luksusa preču grupu Kering, kam pieder tādi slaveni modes zīmoli kā Saint Laurent, Alexander McQueen un Gucci. Viņš ir arī Francijas akciju sabiedrības Groupe Artémis prezidents, kam pieder tēlotājmākslas izsoles nams Christie's.

Žurnāls Forbes vēsta, ka Pino ģimenes bagātība lēšama 35 miljardu dolāru apmērā.

Par finansiālu atbalstu katedrāles atjaunošanai paziņojis arī Francijas luksusa preču impērijas LVMH (Moet, Hennessy, Louis Vuitton) dibinātājs un vadītājs, miljardieris Bernārs Arno (Bernard Arnault), solot, ka viņa ģimene un uzņēmums ieguldīs 200 miljonus eiro ugunsgrēkā cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā, vēsta Reuters. Arno ir uzskatāms par bagātāko cilvēku Eiropā un trešo bagātāko cilvēku pasaulē - viņa bagātība 2019.gadā lēšama 83,1 miljarda dolāru apmērā.