Ražošana

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām

Laura Mazbērziņa, 18.01.2019

Galerijā apskatāms, kā top Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» produkcija.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Kopš 2012. gada uzņēmumā ir investēti ap 32 miljoniem eiro. Uzņēmums no mazvērtīgas koksnes ražo palešu bloku klučus, izmantojot inovatīvo karstās ekstrūzijas metodi. Ražotne atrodas Madonā un tās darbs nekad neapstājas. «Mēs strādām 24 stundas katru dienu, arī brīvdienās un svētkos, piemēram, Ziemassvētkos un Jāņos, bet, tā kā mums ir jauns kolektīvs, jauniešiem ir motivācija, jo atalgojums dubultojas - kā jau sarkanajos datumos,» stāsta G. Bortņikovs.

Uzņēmums savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 25 pasaules valstīm un šobrīd pārrunu procesā ir tādas eksotiskas vietas kā Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija un Dienvidkoreja. «Eksporta tirgi ārpus Eiropas ir nākuši klāt nejaušības kārtā. Kopumā no mūsu apgrozījuma 25% veido Vācijas tirgus, bet, ja ņem kopumā, Latvijā no mūsu saražotā paliek tikai nepilni 10%, pārējo apgrozījumu veido eksporta tirgus,» sacīja A. Šķēle.

Par darbaspēku uzņēmums nesūdzas. «Mēs novērtējam mūsu darbiniekus un katrs mums ir svarīgs. Taču kopumā Latvijas uzņēmumiem labs darbaspēks ir liela problēma. Negatīva ietekme ir arī neparedzamajām nodokļu politikas izmaiņām. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Risinājums ir atalgojums un sociālās garantijas,» norāda A. Šķēle. «Mēs apmācām visus savus darbiniekus, tomēr skatāmies, lai cilvēkam ir kādas tehniskas zināsānas. Uzņēmumā pārsvarā strādā vīrieši, kuru vidējais vecums ir ap 30 gadiem,» stāsta G. Bortņikovs.

Tuvākajos gados «Baltic Block» plāno paplašināt ražotni, kas sniegs iespējas arī reģionālajā darba tirgū, palielinot darba vietu skaitu par aptuveni 40%.

Prognozējot 2018. gada rādītājus, kas ir jauno tehnoloģiju palaišanas gads, uzņēmums ir izvirzījis mērķi saražot 109 000 m3 palešu bloku, salīdzinot ar 82 000 m3 2017. gadā. 25% no «Baltic Block» apgrozījuma veido Vācijas tirgus. Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2017. gadā bija 12,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block uzsāk sadarbību ar globālo uzņēmumu CHEP

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada decembrī viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, pašmāju uzņēmums "Baltic Block" uzsācis sadarbību ar starptautisko palešu un konteineru nomas uzņēmumu "CHEP".

Uzņēmuma vadība prognozē, ka nākotnē globālā līdera "CHEP" pasūtījumi varētu veidot vismaz 20 līdz 25% no saražotās un eksportētās produkcijas.

"CHEP" pakalpojumu sniegšanā lielu nozīmi piešķir augstu kvalitātes standartu īstenošanai ikvienā preču piegādes un uzglabāšanas posmā, tostarp arī kompozītbloku kvalitātei. Lai "Baltic Block" uzsāktu sadarbību ar "CHEP" un nonāktu līdz pirmajām piegādēm, bija nepieciešami vairāki gadi. Ar šo gadu uzsākta aktīva sadarbība, kas nākotnē varētu rezultēties ne vien ar saražotās jaudas pieaugumu, bet arī partneru tīkla paplašināšanos.

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām 

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

Lai noslēgtu sadarbību ar "CHEP", kompozītblokiem bija jāveic stingrākas pārbaudes - minimālā nepieciešamā blīvuma notiekšana, ūdens noturības un naglu noturēšanas spēju testēšana. Pēc veiksmīgas testēšanas Vācijas laboratorijās, bloki tiek nosūtīti pēdējai pārbaudei uz Amerikas Savienotajām Valstīm, "CHEP" laboratoriju.

Kompozītmateriālu palešu bloku ražotājs līdz šim pamatā specializējies uz ārvalstu tirgu apgūšanu un eksportu, tomēr šāda veida sadarbība ir nozīmīgs notikums uzņēmuma attīstībā.

"Esam priecīgi ne vien par to, ka "CHEP" tagad ir mūsu klients, bet arī, ka gadu garumā, strādājot pie kvalitātes uzlabošanas atbilstoši "CHEP" prasībām, esam būtiski audzējuši savu kompetenci un know-how. Tas ir ieguvums visiem mūsu klientiem un partneriem. Šis ir liels sasniegums mums kā "Baltic Block"," norāda "Baltic Block" direktors Andis Šķēle.

Abu uzņēmumus vieno arī līdzīgi vērtības un mērķi. Kvalitāte kā viens faktors un vides ilgtspējīga uzņēmējdarbība kā otrs. "Baltic Block" rūpējas par energoefektivitāti, ar katru gadu sasniedzot arvien būtiskāku enerģijas ietaupījumu, kurpretim "CHEP" savā darbībā tiecas uz mazāku atkritumu radīšanu, dabas resursu izmantošanas samazinājumu, rūpējoties par efektīvāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību.

"Baltic Block" ir viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, kura ražotne atrodas Madonas novadā, Sauleskalnā. Uzņēmums ikdienā nodarbina aptuveni 100 darbinieku, nodrošinot nepārtrauktu ražotnes darbību. "Baltic Block" saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp ASV, Ķīnu, Kataru un praktiski visu Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Block 2018. gads ir vērtējams kā izaugsmes posms, informē uzņēmums.

2018. gads līdz šim ir iezīmējies kā ļoti augsts lēciens biznesa attīstībā. Investējot vairāk nekā 5,4 milj. eiro, uzņēmums palielinājis ražošanas līniju skaitu no 5 līdz 8, izbūvējuši jaunus ražotnes objektus, kā arī modernizējuši kalti. Tieši modernizētā ražotne uzņēmumam sniedz tos nepieciešamos instrumentus, lai sekmīgi konkurētu ar nozares pašiem lielākajiem uzņēmumiem no Polijas, Vācijas un Itālijas.

Septiņu gadu laikā, pakāpeniski kāpinot jaudu, kvalitāti un kopsummā uzņēmumā investēti aptuveni 30 milj. eiro, tādējādi panākot, ka uzņēmums šobrīd strādā 25 valstīs, apkalpojot arī tādus tirgus, kā ASV, Katara, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti un praktiski visu Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block, investējot 16,9 miljonus eiro, veidos jaunu ražotni un saņems UIN atlaidi

Db.lv, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta šā gada 18. decembra sēdē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam SIA «Baltic Block», informē Ekonomikas ministrija.

Uzņēmums pēc iecerētā investīciju projekta pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. SIA «Baltic Block» investīciju projekta ietvaros plāno izveidot jaunu ražotni Madonā, uzņēmuma attīstībā ieguldot 16 925 000 eiro.

Līdz ar to pēc projekta īstenošanas uzņēmums saņems UIN atlaidi 4 231 250 eiro apmērā.Projekta mērķis ir izveidot rūpnīcu Madonā, kas nodrošinās presētu kokskaidu produktu ražošanu industriālajām paletēm. Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi tiks veikti, lai izveidotu jaunu ražotni un ieviestu jaunus presētus koka produktus, kādus uzņēmums līdz šim nav ražojis: presētas koka veidņpaletes un presēti koka pamatņdēļi. Pēc projekta īstenošanas jaunajā ražotnē Madonā kopumā plānots izveidot 31 darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block investēs 10 miljonus eiro pilotrūpnīcas izveidē

Monta Glumane, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāju «Baltic Block» par 4 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu pilotrūpnīcas izveidei jaunu presētu produktu ieviešanai ražošanā.

Kā informē uzņēmuma direktors Andis Šķēle, šis ir nākamais plānotais stratēģiskais solis «Baltic Block» ražotnes jaudas un saražoto produktu kvalitātes paaugstināšanai.

«Pēdējo 2 gadu laikā esam veikuši būtiskus pētniecības un testēšanas darbus, lai definētu prasības eksperimentālai tehnoloģijai un izvērtētu ieplānotās ražošanas jaudas un kvalitātes, kā arī jaunu produktu kategoriju ražošanas potenciālu. Līgums ar CFLA paredz, ka projekta ietvaros no Itālijas uzņēmuma «IMAL srl» mēs iegādāsimies tieši mūsu ražošanas stratēģijai paredzētas tehnoloģijas,» norāda Andis Šķēle.

Pēc uzņēmuma pārstāvja sacītā, šīs investīcijas, kuru kopējais apmērs sastāda 10 miljonus eiro, sniegs iespēju ne vien uzsākt jaunu eksportorientētu produktu ražošanu, bet arī pavērs jaunu darbavietu iespējas Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijai būs kopstends starptautiskajā kokrūpniecības izstādē Ligna

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pasaulē vadošajā starptautiskajā mežrūpniecības un kokrūpniecības izstādē Ligna Latvijai būs savs kopstends, informē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Andrejs Mēters.

Kopstendā būs pārstāvēti tādi Latvijas uzņēmumi kā Balt Brand, Inos un Larmet WSM, iepazīstinot ar dažādiem kokapstrādes aprīkojumiem. Kopstendu organizē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, kuras biedri nodarbojas arī ar kokrūpniecības aprīkojuma, instrumentu un tehnoloģiju ražošanu.

Inovācijas un tehnoloģijas, kas tiks prezentētas izstādē LIGNA 2019, ir drošas, uzticamas, prezentējot Latvijas kokapstrādes tradīcijas un zināšanas, kas iegūtas daudzu gadu garumā. Kopā iesaistītie uzņēmumi piedāvā visu tehnoloģiju ciklu kokzāģētavām, sākot no kokmateriālu zāģēšanu, kam seko žāvēšana un pārstrāde, beidzot ar novatoriskiem risinājumiem, lai izmantotu visus koka produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Māris Ķirsons, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Madona "atvēzējusies" vērienīgam estrādes projektam

Zane Atlāce - Bistere, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan jūlija pirmā, gan otrā dekāde šogad bijusi vēsāka nekā 2017.gadā, kad Latvija piedzīvoja šā gadsimta aukstāko jūliju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Šā gada jūlija pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3 grādi - par trim grāda desmitdaļām zemāka nekā 2017.gadā un 2,4 grādus zem normas.

Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +15,4 grādiem, kas ir vienu grāda desmitdaļu zem 2017.gada rādītāja un divus grādus zem normas.

13.jūlija saullēktā Madonā un Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz +3,8 grādiem, un tā ir viena no zemākajām jūlijā reģistrētajām gaisa temperatūrām Latvijā pēdējos gados. Gan 13.jūlijā, gan 12.jūlijā tika pārspēts valsts aukstuma rekords, un iepriekšējo reizi nacionālais aukstuma rekords jūlijā krita 2006.gadā.

Nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē valstī vidēji bija 18 milimetri jeb divas trešdaļas no daudzu gadu vidējā lieluma. Vismazāk lija Liepājā, kur bija tikai trīs milimetri nokrišņu, savukārt Lielpēču novērojumu stacijā, Ogres apkaimē, nokrišņu daudzums sasniedza 37 milimetrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden AS Kesko Senukai Latvia Rīgā, tirdzniecības centrā Ozols atvērs Latvijā lielāko būvniecības, remonta, sadzīves un elektropreču lielveikalu K Senukai, kura izveidē ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Tas būs jauna, atšķirīga koncepta veikals ar lielāko preču un pakalpojumu sortimentu, jauniem zīmoliem un inovācijām klientu servisa jomā.

«Mūsu mērķis ir klientiem nodrošināt pilnīgi jaunu iepirkšanās pieredzi tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā. To mēs arī paveiksim šoruden, atverot Latvijā lielāko «K Senukai» veikalu ar jaunu konceptu,» saka «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas. «Latvijas iedzīvotāji meklē labāko klientu servisu un iespējas taupīt laiku un naudu, tāpēc, izstrādājot jauno konceptu, galveno uzsvaru likām uz plašāko preču un pakalpojumu piedāvājumu un ērtu un ātru iepirkšanos, ieviešot vairākas inovācijas un digitālās tehnoloģijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru