Jaunākais izdevums

Valdība 18.martā piešķīra līdzekļus 55 miljonu eiro apmērā valsts autoceļu būvniecībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Finansējums šogad dos iespēju atjaunot 31 posmu turpat 270 km garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visos Latvijas reģionos.

“Investīcijas autoceļu būvniecībā stimulē ekonomiku ar spēcīgu multiplikatora efektu. Tās nodrošina pasūtījumus ne tikai ceļu būvniecības nozarei, bet arī izejmateriālu ražotājiem, projektētājiem, kā arī reģionu viesnīcām un ēdinātājiem. Līdz ar to ceļu remontdarbi dod būtisku ekonomisko pienesumu dažādās nozarēs,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai.

Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

2021. gadā kopējais piešķirtais finansējuma apjoms Latvijas valsts autoceļu būvniecības darbiem ir 227,04 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvijas valsts ceļu atjaunošanā ieguldīti 307 miljoni eiro, līdz ar to ceļu attīstībā tas bija labākais gads pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Latvijas valsts autoceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, atjaunoti vairāk nekā 1300 kilometri autoceļu, tajā skaitā 50 tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA "Latvijas valsts ceļi" tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, informē Satiksmes ministrija.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

"Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai," skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālisti

Zane Atlāce-Bistere, 12.08.2021

Nominācija: Dzīvojamā jaunbūve. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūve Strēlnieku ielā 4B, Rīgā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālam deviņās kategorijās izvirzīti kopumā 48 objekti, informē skates rīkotāji.

Objektu prezentācijas notiks 18.augustā.

Visus finālistus skatiet galerijā!

Nominācijā Inženierbūves eksperti apsvēra iespēju nākamgad izdalīt atsevišķu ielu un ceļu kategoriju, kā arī pacelt vērtēšanas latiņu, proti - tā kā vairākums pērn pabeigto objektu izpildīti ļoti labā kvalitātē, skatei pieteiktajiem vajadzētu izcelties ar inovācijām, oriģināliem risinājumiem vai detaļām.

Savukārt nominācijā Koka būve diskusijas raisīja koka būvju nominācijas definīcija, pieļaujot, ka nākotnē koks kļūs par bieži izmantotu materiālu un atsevišķa nominācija zaudēs nozīmi.

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti un nozares žurnālu "Būvinženieris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai starptautiskajā lidostā "Rīga".

Konkursa uzvarētājs ir personu apvienība B.S.L. Infra. To veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.

Apvienības finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro.

"Šis Rail Baltica posms ir apjomīgs un sarežģīts: stacijai un dzelzceļam, kas ienāks lidostā pa estakādi, pilnībā jāiekļaujas lidostas infrastruktūrā, respektējot arī citus blakus plānotos vērienīgos projektus. Konkursa rezultātā ir izdevies iegūt starptautiskas un vietējas kompetences savienojumu kopā ar atbilstošu finanšu piedāvājumu. Ir gandarījums, ka, lai arī iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās, konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro. Darbu izpildes laiks paredzēts pieci gadi. Jāatzīmē, Austrijas uzņēmumam Swietelsky AG ir gandrīz 100 gadu pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar partneri “Riga Rent” pabeigusi trīs Latvijā nozīmīgu hidrobūvju atjaunošanu un pārbūvi.

Tās ir Gaujas – Daugavas kanāls Ādažu novadā, kā arī Bārtas un tās pietekas Toseles valsts nozīmes ūdensnotekas Nīcas novadā.

1903. gadā uzbūvētais Gaujas – Daugavas kanāls ir būve ar unikālu kultūrvēsturisku vērtību. Atjaunotais kanāls kalpos plūdu draudu samazināšanai Ādažu un Garkalnes novadu teritorijās.

Kanāls pārbūvēts 3,1 kilometra garumā, ir veikta grunts rakšana un izlīdzināšana, apauguma novākšana un grunts izsūknēšana no ezera. Būvdarbu gaitā ir nostiprināta kanāla gultne, izmantojot augstas kvalitātes šķembas, ieklājot ģeotekstilu un iedzenot rievpāļus. Tāpat ir pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve. Teritorijā ierīkota videi draudzīga meliorācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga" iesniegta sūdzība, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "Saipem-Rizzani De Eccher JV".

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvnieku "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecībai.

Izvēlēts Rail Baltica lidostas mezgla būvnieks 

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai...

Par konkursa uzvarētāju 2020.gada decembra beigās tika pasludināta personu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas SIA "Binders" un AS "LNK Industries".

Personu apvienības piedāvātā līgumcena ir 236 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, lai aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru