Patlaban sliktākais parāda krīzes periods Eiropā ir garām, Bloomberg aptaujā atbildējuši lielākā daļa starptautisko investoru.
57% investoru, analītiķu un brokeru uzskata, ka sliktākais ir aiz muguras, un šī ir pirmā reize pēdējo divu gadu laikā, kad lielākā daļa atbildējusi pozitīvi.
«Investori uz eirozonu patlaban skatās daudz konstruktīvāk,» saka Commerzbank valūtas stratēģis Pīters Kinsela, piebilstot, ka tomēr pamata faktori aizvien ir ļoti vāji.
Noskaņojuma uzlabošanos var pamanīt arī finanšu tirgos, kur vidējais ienesīgums Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas parādzīmēm šomēnes saruka līdz rekordzemam līmenim.
Tomēr, skatoties uz nākotnes perspektīvām, lielākās bažas sagādā bezdarba līmenis, kas ir reģiona recesijas sekas. Patlaban reģionā bezdarba līmenis turas 12,1% un daudzi no jauniešiem ir bezdarbnieki, tādēļ 40% aptaujāto uzskata, ka tieši bezdarbs ir lielākais drauds Eiropas izaugsmei.
«Eiropas atveseļošanās procesam ir daudz izaicinājumu,» sacījis UBS AG vadītājs un bijušais Vācijas Bundesbank prezidents Aksels Vēbers. «Tā ir atveseļošanās, kas ir pārāk vāja, lai veicinātu tādu darbavietu izaugsmi, kas palīdzētu tikt ārā no krīzes,» saka eksperts.
29% no aptaujātajiem sacīja, ka pārmērīgais valsts sektora parāds ir galvenais risks, bet 15% uzskata, ka tie ir valdību taupības pasākumi. Eiropas Komisija decembrī prognozēja, ka eirozonas parāds šogad sasniegs 96% no IKP.
49% aptaujāto uzsvēruši, ka eirozonas ekonomika patlaban uzlabojas, un tas ir ievērojami vairāk nekā 16% pirms gada un lielākais īpatsvars kopš 2011.gada septembra, kad pirmoreiz uzdots šis jautājums.