Latvijā 72% pilsoņu pauž viedokli, ka atbalsts grūtībās nonākušajām bankām ir efektīvāks Eiropas Savienības līmenī (visā ES vidēji - 57%), liecina jaunākie Eiropas Parlamenta (EP) Eirobarometra dati.
65% Latvijas pilsoņu vēlas, lai garantijas banku noguldījumiem tiktu kārtotas vienoti (47% visās 28 ES valstīs kopumā), bet 65% iesaka bankas uzraudzīt centralizēti (vidēji - 54%), līdzīgi 64% arī baņķieru bonusu jautājuma regulēšanu vēlas ES līmenī (Eiropā kopumā - 54% abos jautājumos).
Arī Lietuvas pilsoņi pauž izteiktāku atbalstu šo pasākumu īstenošanai ES līmenī, kamēr igauņi nav tik lieli centralizētas pieejas atbalstītāji kā ES vidēji, izņēmums ir atbalsts grūtībās nonākušajām bankām, kur gan viņi līdzīgi kā Latvijas un Lietuvas pilsoņi vairāk nekā vidēji ES vēlas, ka tas tomēr notiek Eiropas, ne valsts līmenī.
Pilsoņiem arī tika uzdots jautājums, kuras jomas, ņemot vērā krīzi, jānosaka kā prioritāras. 83% gadījumos Latvijas pilsoņi nosauc darbavietas un cīņu ar bezdarbu, 43% - izaugsmes veicināšanu un 39% - pensijas. Eiropā vidēji topā ir arī pirktspēja un cīņa ar inflāciju, ES dalībvalstu parāda mazināšana.
ES pilsoņiem tāpat lūgts nosaukt, kura valsts vai savienība 2025. gadā būs lielākais ekonomiskais spēks pasaulē. Latvijā minētas Ķīna (60%), ASV (44%), Krievija (41%), ES (23%) un Japāna (21%). ES kopumā populārāko atbilžu topā ir arī Indija.
Eiropas ekonomikas sniegumu, pēc 49% Latvijas pilsoņu domām, visvairāk palīdzētu uzlabot izglītības un profesionālās apmācības uzlabošana un 29% uzskata, ka tā būtu uzņēmumu izveides procesa atvieglošana.
Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka turpmāk Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetencē būs arī apmēram 130 Eiropas banku grupu finanšu disciplīnas uzraudzība, lai neatkārtotos krīzes scenārijs, kad banku vieglprātības dēļ par ķīlniekiem kļūst nodokļu maksātāji un valstu valdības. Banku pārstāvji prognozē jaunas izmaksas.
Latvijā tiešai ECB uzraudzībai būs pakļautas trīs lielākās bankas, taču nav izslēgts, ka vienotie uzraugi nākotnē varētu pievērst vairāk uzmanības arī bankām, kas apkalpo nerezidentu sektoru. Banku pārstāvji gan lēmumu veidot vienotu uzraudzības mehānismu neuzņem ar sajūsmu, norādot, ka stingrāka uzraudzība prasīs papildu resursus, kas var bremzēt ne tikai banku attīstību, bet arī palēnināt kreditēšanu.