Jaunākais izdevums

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Taču arī otrreizējais tirgus privātmāju segmentā ir gana aktīvs - 27% iegādājušies ēkas, kas būvētas laikā no 2000. līdz 2016.gadam, bet 28% - vecākas par 2000.gadu. Domājot par mājokļa lielumu, privātmāju segmentā atgriezies pieprasījums pēc salīdzinoši lielām mājām – 23% pērn iegādājušies mājas, kuru platība pārsniedz 250m2. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā šāda izmēra iegādāto māju īpatsvars ir vien 9%.

Taču tai pat laikā pieaug arī pieprasījums pēc mājām, kas ir mazākas par 150 m2. Jāatzīmē, ka jaunceļamo privātmāju vidējā platība ir 170 m2 robežās, kas ir vērtējama kā optimāla un pārdomāta platība ģimenes mājoklim. Savukārt dzīvokļu segmentā dominē mazizmēra platības – 36 līdz 55 m2 dzīvokļi (38%), kā arī dzīvokļi līdz 75 m2 platībā (35%).

“Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir “atdzīvojies”. Top jauni mājokļi un komercplatības, samērīgi pieaug īpašumu iegādes cenas. Tomēr pozitīvas izmaiņas ekonomikā, atbildīgāka cilvēku attieksme pret mājokļu iegādi un pārdomāta aizdevumu politika “notur” tirgū sabalansētu izaugsmi. Zīmīgi, ka lielāka piesardzība raksturīga tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk, nekā Lietuvā un Igaunijā. Šī piesardzība reizē ir gan racionāla, gan emocionāla, jo kopējie mājsaimniecību ienākumi aug, dzīvokļu cenu kāpums ir mērens, un mājokļu pieejamība Rīgā ir labākā no kaimiņvalstu galvaspilsētām. Taču labāk lēmumu izsvērt ilgāk un apdomīgāk, jo mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīvē. Kā viens no svarīgākajiem aspektiem lēmumu pieņemšanā viennozīmīgi ir mājsaimniecības maksātspēja, jeb spēja uzņemties ilgtermiņa saistības, lai tās nebūtu slogs ģimenei,” norāda Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas vadītājs.

Pēdējo gadu laikā jauno daudzdzīvokļu projektu tirgū vērojams pieaugums pēc ekonomiskās klases dzīvokļiem, kuru vidējā kvadrātmetra cena ir 1550 eiro. Pērn ekonomiskajā segmentā notika 65% no visiem darījumiem jaunajos projektos. Šo dzīvokļu koncepts paredz – mazas platības, pēc iespējas vairāk istabu un pilna apdare. Šajā segmentā arī notiek aktīvākā jauno projektu attīstība.

Šobrīd tiek būvēti aptuveni 2000 jauni dzīvokļi, un tuvāko trīs gadu laikā plānota vēl aptuveni 3500 dzīvokļu būvniecība. Daudz mazāks darījumu īpatsvars vērojams biznesa klases dzīvokļiem (līdz 2500 EUR/m2) un ekskluzīvajiem dzīvokļiem (virs 2500 EUR/m2) – attiecīgi 24% un 11% no visiem darījumiem. Biznesa klases segmentā vidējā kvadrātmetra cena pērn bija 2100 eiro, un mēnesī notika vidēji 30 darījumi. Būvniecībā šobrīd ir vēl aptuveni 800 šīs klases dzīvokļu. Savukārt ekskluzīvajā segmentā darījumu skaits mēnesī ir ļoti neliels – aptuveni 15 pārdoti dzīvokļi, kuru vidējā kvadrātmetra cena ir 3100 eiro.

Šobrīd lielākā daļa jeb 70% no visām jaunuzceltajām privātmājām ir vienstāva. Turklāt arvien populārākas kļūst koka karkasa mājas (aptuveni 40%). Tas nozīmē, ka mājas paneļi no koka pēc īpaša pasūtījuma tiek ražoti rūpnīcās. Tāpat strauju popularitāti gūst plātņveida pamati, kā arī dažādi energoefektīvi inženiertehniskie risinājumi, piemēram, gaiss-ūdens siltumsūkņi, kas nodrošina mājai apkuri, kā arī gaisa rekuperācijas sistēmas. Pērn būvniecības izmaksas pieauga 5% - 6% apmērā, taču lielākie izaicinājumi ir tieši darba spēka tūkums, kas attiecīgi arī sadārdzina kopējo darbu tāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "AVER Brokerage", novērojot pircēju un darba meklētāju galveno problēmu - ilgo laiku, kas tiek patērēts sludinājumu portālos, lai atrastu sev piemērotu īpašumu, auto un darba vietu, ir izveidojis automatizētu robotu "Adify.lv", kurš pēc vēlamajiem kritērijiem atradīs nepieciešamo objektu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Interneta aptaujā, kurā atbildes sniedza biedri no lielākās "Facebook" nekustamā īpašuma grupas Latvijā, tika apkopots, ka vidēji īpašuma pircējs pavada 1,5 gadus, skatoties sludinājumus, tam veltot vairāk nekā 70 stundas internetā. Visbiežāk cilvēki atbildēja, ka aplūko sludinājumus 2-3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm.

"Daudzi īpašumu, auto un darba meklētāji jūtas kā cilvēks, kurš virina tukšu ledusskapi. Tas, ka to atvērsi atkal pēc pusstundas nenozīmē, ka tajā būs tas, ko tu meklē. Pie iespējām, ko piedāvā tehnoloģijas, šo darbību var aizstāt ar tikai sev interesējošo objektu apskati un izvērtēšanu," secina uzņēmuma "AVER Brokerage" valdes loceklis Deivids Barons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā vairāk nekā 100 gadus vecajā, par graustu pasludinātajā sešstāvu ēkā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš stāstīja, ka izmeklētāji ir veikuši ēkas apskati. Veicot visu iespējamo paraugu izņemšanu, nav konstatēti ļaunprātīgas dedzināšanas fakti, apstākļi vai priekšmeti, kas par to liecinātu, sacīja Ķuzis.

Iespējams, lieta varētu tikt izbeigta, viņš teica, piebilstot, ka šobrīd notiek konsultācijas ar uzraugošo prokuroru.

Kā vēstīts, kriminālprocesu par ugunsgrēku šajā ēkā policija sāka pērn novembrī. Tas sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, informēja policijā.

Ugunsgrēks izcēlās naktī no 24. uz 25.novembri plkst. 3.38. Kopumā 4650 kvadrātmetru platībā dega ēkas visi stāvi un jumts.

Pirms vairākiem gadiem Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja ēku Kalnciema ielā 2b par B kategorijas vidi degradējošu būvi un tās īpašniekiem piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jūgendstila ēka ir celta 1914.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru