Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

2017. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3 % vairāk nekā 2016. gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2 % un importa vērtība – par 15,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 960,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7 % (2016. gada martā – 45,1 %).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 milj. eiro jeb 11,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 milj. eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 milj. eiro jeb 13,3 % vairāk).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību ir sagādājuši pozitīvu pārsteigumu - vieglo auto tirgus piedzīvojis 35% pieaugumu salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš.

Tā liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Asociācijas prezidents Andris Kulbergs gan atzīmē, ka kopumā 2021. gada pirmie trīs mēnešu pārdoto vieglo automašīnu skaits ir par 7% mazāks, kā tas bija 2020. gada pirmajā kvartālā.

Vislielākais pieaugums piedzīvots tieši vieglā komerctransporta segmentā, kas salīdzinoši ar 2020 gada martu piedzīvojis par 83% pieaugumu (265 pret 145). Taču pieauguma pamatā ir vairāki lieli korporatīvie darījumi. Auto parkus ar jauniem auto papildinājuši Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas namu pārvaldnieks, City bee un VanWorks. Līdz ar to izdarīt secinājumus par ekonomikas strauju atkopšanos būtu pāragri, piebilst A.Kulbergs.

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.