Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas, liecina uzņēmuma Lido un Zemkopības ministrijas veiktā pētījuma dati.
80% vēlas, lai ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi un gatavošanas kvalitātes aspektiem (60%). Lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva.
«Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības,» pētījuma rezultātus komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Pētījums atklāj, ka cilvēkiem, ēdot ārpus mājām, vislielākais satraukums ir par mākslīgu pārtikas piedevu pievienošanu (47%), zemas kvalitātes taukvielu izmantošanu (47%), ēdiena svaigumu (40%) un koncentrātu izmantošanu svaigu produktu vietā (30%). Visnegatīvāko ietekmi uz veselību iedzīvotāji saskata garšas pastiprinātājos (60%) un konservantos (50%). Ja patērētāji uzzinātu, ka vietā, kurā viņi regulāri ietur maltītes, negatavo ēdienu no svaigiem produktiem, cepšanai lieto zemas kvalitātes eļļu vai izmanto to vairākkārtīgi, vai izmanto ģenētiski modificētus pārtikas produktus, absolūts vairākums izvēlētos citu ēdinātāju.
Eiropas Savienībā arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par pārtikas produktu marķēšanu, precīza sastāva un izejvielu uzrādīšanu, kam cilvēki pievērš uzmanību, iegādājoties produktus veikalos. Taču katrs ceturtais iedzīvotājs vairākas reizes nedēļā apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes vai iegādājas gatavas maltītes, kurās gluži tāpat kā veikalos būtu jānorāda atklāta un skaidri saprotama informācija par ēdiena sastāvu un izmantotajām piedevām, norāda pētījuma autori.
Tādēļ Rīgas centrā izvietota instalācija Ēdiens bez noslēpuma, lai pievērstu cilvēku uzmanību vielām, kas var būt apslēptas ēdienā – uz katra galda ir eksponēta un paskaidrota kāda pārtikas piedeva, skaidro AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
«Zemkopības ministrija uzskata, ka tikpat nozīmīga kā ministrijas pārziņā esošā pārtikas produktu sastāva marķēšana ir arī pārtikas sastāva uzrādīšana sabiedriskajā ēdināšanā, kam jānotiek saskaņā ar Latvijas un ES normatīviem. Lai šo noteikumu prasības īstenotu ikdienā un tās patiešām kalpotu sabiedrības veselības labā, ir ļoti svarīgi sadarboties politikas veidotājiem un uzņēmējiem. Tikai tā mēs ilgtermiņā varam sasniegt labākus rezultātus – zinošāku, gudrāku, izvēlēties spējīgu un veselīgāku sabiedrību,» instalācijas atklāšanas pasākumā uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
«Ēdinātājiem bieži vien ir daudz dārgāk, sarežģītāk un neizdevīgāk gatavot no svaigiem produktiem, neizmantot mākslīgās pārtikas piedevas un garšas pastiprinātājus, jo tad ir jāpieliek daudz vairāk pūļu, lai ēdiens garšotu labi. Taču cilvēkiem ir tiesības zināt ēdiena sastāvu, jo tas atstāj ietekmi uz viņu veselību,» saka AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.
#1/12
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
