Jaunākais izdevums

Likvidācijas procesā esošā banka "ABLV Bank" tiesā uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) strīdā par 966 865 eiro nodokļu pārmaksu.

Administratīvajā rajona tiesā informē, ka 1.februārī tiesa lēmusi par labu "ABLV Bank", uzdodot VID pārbaudīt, vai "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa 966 865 eiro apmērā ir korekti aprēķināta, kā arī apstiprināja "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu deklarētā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu.

"ABLV Bank" sagatavoja un 2018.gada 15.novembrī iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu. Sagatavojot 2018.gada finanšu pārskatu, banka laboja 2017.gada pārskatu, savukārt 2021.gada 13. un 27.aprīlī banka iesniedza precizētu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu.

Ar VID 2021.gada 2.jūnija lēmumu bankai atteikts apstiprināt par 2017.gadu deklarēto uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu 966 865 eiro.

Izskatot bankas apstrīdēšanas iesniegumu, ar VID 2021.gada 27.oktobra lēmumu sākotnējais lēmums tika atstāts negrozīts.

"ABLV Bank" lēma vērsties tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.

Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesā prasa piedzīt 414,7 miljonus eiro no ECB un Vienotā noregulējuma valdes

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā aicina kreditorus, kuri vēl nav pieteikuši prasījumus, izdarīt to pēc iespējas ātrāk, teikts "ABLV Bank" paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka 2023.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā.

Attiecībā uz "ABLV Bank" likvidācijas procesu grozījumi cita starpā paredz, ja kreditors nav pieteicis prasījumu līdz 2028.gada 15.jūlijam, šāds kreditors zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, bet naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem iestājas noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

Tāpat grozījumi piešķir tiesības kredītiestādes likvidatoram attiecībā uz tādiem kreditoriem, kas ilgstoši nekomunicē ar likvidējamo kredītiestādi vai nesniedz likvidatora pieprasīto normatīvu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, atzīt šādu kreditoru prasījumus par nepieteiktiem. Tādējādi arī uz šādiem prasījumiem tiks attiecināts grozījumos minētais noilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa ABLV Bank naudas atmazgāšanas lietā pieņem noraidījumu vienam no prokuroriem

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 11.augustā turpinās skatīt krimināllietu par iespējamu 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank", informē aģentūra LETA.

Krimināllietā tiesas sēdē jūnijā sākts risināt jautājumu par to, kā nokomplektēt prokuratūras iesniegtos krimināllietas materiālus, lai tie atbilstu likuma prasībām. Secināts ka prokuratūras iesniegtie materiāli nav izmantojami lietas iztiesāšanas uzsākšanai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tiesai izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nemaz nav aizstāvības rīcībā.

Kā Db.lv informēja viens no procesa dalībniekiem, tas nebija vienīgais trūkums. Ticis arī secināts, ka aizstāvībai ir izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nav pat tiesas rīcībā, tāpat tiesai izsniegti materiāli, kuri nav uzskaitīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai, kā arī tiesai, bez krimināllietas materiāliem, ir izsniegti arī arhīva lietas materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LTRK: Bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem

LETA, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem, otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Atsaucoties uz veikto LTRK biedru aptauju, Bergs sacīja, ka LTRK biedri vienmēr bijuši noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas novēršanas ("anti money laundering" - AML) politiku atbalstoši, taču vienlaikus norāda uz lielo administratīvo slogu, lai šīs prasības izpildītu. Pēc LTRK biedru paustā, AML prasības esot pārspīlētas uz zema riska darījumiem, turklāt bankas prasa uzņēmējiem pašiem veikt šīs pārbaudes un prasa par to komisijas maksu.

Bergs informēja, ka, pēc LTRK biedru paustā, AML prasības atšķiras arī Baltijā, piemēram, Lietuvā tās esot liberālākas, tāpēc uzņēmēji atver kontus tur.

Arī reputācijas risku izvērtēšana ir attaisnojama, taču zema riska darījumiem tā esot pārspīlēta, stāstīja Bergs. LTRK aicina bankas vairāk izmantot riskos balstītu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par atbildības "futbolēšanu" starp FID un VID saistībā ar neatbilstošu slogu grāmatvežiem

LETA, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" koncerna jaunajā dzīvojamajā projektā "Pillar Mežciema mājas" pabeigti apjomīgākie būvdarbi, informē "Pillar Capital" pārstāvji.

"Mežciema mājas" ir pirmais "Pillar Capital" attīstītais energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas projekts Rīgā, kuram drīzumā sekos daudzdzīvokļu mājas arī citās Rīgas apkaimēs - Pļavniekos, Dārzciemā, Čiekurkalnā un citviet.

Jaunais daudzdzīvokļu projekts atrodas Eizenšteina ielā 47a blakus Biķernieku mežam. Projekta pirmo kārtu veido viena 10 stāvu ēka ar 79 dzīvokļiem. Ēkā būs pieejami divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 45 līdz 87 kvadrātmetriem. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šī gada rudenī.

Pillar attīstīs energoefektīvas dzīvojamās mājas Rīgā  

Piesaistot ilgtermiņa sadarbības partneri - investoru, vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs...

Projektā plānotas investīcijas 8,6 miljonu eiro apmērā.

Projekts tiek realizēts, piesaistot ilgtermiņa sadarbības partneri - investoru "ASG Resolution Capital".

"Pillar Capital" būvēs gandrīz nulles enerģijas ēkas, kur daļu no koplietošanas vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju nodrošinās saules paneļi. Katrā dzīvoklī tiks uzstādīta autonoma ventilācijas iekārta, kas ļaus rūpēties par mikroklimatu telpās. Katrā dzīvoklī paredzēta palīgtelpa, kā arī balkons vai terase ēkas pirmajā stāvā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai.

"ASG Resolution Capital" 2021.gadā strādāja ar 577 526 eiro apgrozījumu un cieta 3 312 512 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija. "ASG Resolution Capital" reģistrēta 2018.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 80 206 460 eiro. Uzņēmuma patiesās labuma guvējas ir Asja Berne un Nika Berne.

"Pillar Capital" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 21,564 miljoni eiro, kas ir par 17,8% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī uzņēmums cieta 7,205 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Kompānija "Pillar Capital" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 135,187 miljoni eiro. Kompānijas patiesās labuma guvējas ir Nika Berne un Nadežda Fiļa.

Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, biroju ēkas Elizabetes ielā 23 un Brīvības gatvē 275, loģistikas parks "A6", kultūrvieta "Hanzas perons", kā arī citi īpašumi "New Hanza" teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pillar Capital koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā audzis par 16,3%

Db.lv, 01.09.2022

Pillar Capital šobrīd turpina New Hanza teritorijas attīstīšanu. 2023.gada sākumā teritorijā, kas atrodas netālu no Rīgas klusā centra, tiks nodota ekspluatācijā pirmā no plānotajām biroju ēkām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital") koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 11,66 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 0,4% un bija 1,969 miljoni eiro, teikts "Pillar Capital" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Pillar Capital" paziņojumā minēts, ka koncerna rezultāti atbilst vadības sagaidītajam rezultātam.

Koncerna pamatdarbības naudas plūsma 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 4,45 miljonus eiro, bet bruto aktīvi jūnija beigās bija 155,01 miljons eiro.

Koncernam pirmā pusgada beigās bija 44 ieguldījumu īpašumi, kuru tirgus vērtība sasniedza 114,003 miljonus eiro.

Kopējā iznomājamā platība bija 75 607 kvadrātmetri, pirmā pusgada beigās bija iznomāti 88% no pieejamās platības. Līgumos noteiktā gada nomas maksa bija 3,627 miljoni eiro.

"Pillar Capital" koncerns 2021.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,977 miljonu eiro zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Laikmetīgās mākslas muzeja projektu iepauzē

LETA, 14.09.2022

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja projekti autori: Adjaye Associates un AB3D.

Vizualizācija: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Komentāri

Pievienot komentāru