Jaunākais izdevums

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Lai stabilizētu ienākumus un izmantotu lauksaimniecības zemi, saismniecībā ir arī neliels gaļas liellopu ganāmpulks. Dārzos var saskaitīt 19 ābeļu šķirnes. Augļudārzā pushektārā iestādītas arī plūmes un bumbieri, tikpat lielā platībā arī mellenes un cidonijas. «Mellenēm perspektīvu neredzu, jo platības ir pārāk mazas, droši vien ar laiku tajā vietā stādīsim cidonijas. Nedaudz gar ceļa malu iestādīju arī smiltsērkšķus,» skaidrojusi B. Zīle. Daudzās ogulāju un augļukoku sugas stādītas, lai būtu plašāks sortiments, taču nu B. Zīle apsverot domu specializēties tikai to kultūru audzēšanā, kas labāk padodas un ko vieglāk realizēt - āboli, bumbieri un cidonijas.

Arī Rožupes ābolu audzētāji jau ceturto gadu piedalās Skolas augļa programmā. «Skolas auglim ir labāka cena, nekā tirgū pārdodot. Daudz labāka,» atklājusi B. Zīle. Taču viņa esot neizpratnē par programmas īstenošanas noteikumiem. Sākotnēji teikts, ka šī programma domāta mazo augļkopju atbalstam, lai viņiem būtu iespējams realizēt savu produkciju tuvākajās skolās. «Bet izrādās, ka arī tur lielās saimniecības mazās izspieda! Līvāni no mums ir 9 km attālumā, taču mēs savus ābolus Līvānu bērniem nevaram vest. Viņiem jāēd Ezerkauliņu burkāni!» viņa stāstījusi žurnālam Agro Tops.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Augļkopības nozarē visa par maz

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas āboli ceļo uz Lietuvu

Dienas Bizness, 16.09.2015

Kravas automašīnas šoferis Vits stāsta, ka šķirošana nenotiek. Galvenais, lai āboli nav sapuvuši.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus lietuviešu uzpircēji brauc uz Latviju no vietējiem iedzīvotājiem iegādāties ābolus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Tas sastapis uzpircējus Bauskas novada Ceraukstes pagastā, pie veikala «Elvi».

Lielā kravas automašīnas piekabe piepildīta knapi līdz pusei. Tās vadītājs Vits stāsta, ka Latvijā viņi uzturas jau otro dienu.

Kravas auto šoferis apgalvo, ka šogad ābolu mazāk. «Braucam ik pēc diviem gadiem. Aizpagājušo gadu pārdot gribētāju bija vairāk, cilvēku interese bija lielāka. Vēl jau āboli karājas kokos, varbūt iedzīvotāji sarosīsies, kad tie būs sakrituši zemē,» spriež šoferis. Viņš novērojis, ka cilvēki ierodas ar dažādu daudzumu augļu. Kāds atvedot pa 20 kilogramiem, cits – 100 kilogramus, kāds – tonnu. Viņš pastāstīja, ka Lietuvā, Anikščos, ābolus pārstrādā sulas ekstraktā. Nākamgad iepirkšana notiks Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,» saka Durbes novada konservu ceha SIA Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. «Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,» stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Šogad slikta bijusi gurķu raža. «Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.» Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

EM: nedēļas laikā cenas pieaugušas 2,8% preču un pakalpojumu

Dienas Bizness, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Āboli pārtop sulā un biezenī

Dienas Bizness, 13.10.2014

SIA «Kronis» no atvestajiem āboliem uzņēmumā gatavo biezeni. Darbus veic strādnieces Antra Muceniece (no kreisās) un Inta Zaborska.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada uzņēmums Kronis beidz ābolu iepirkšanu pārstrādei. Noliktavas pārzine Vija Saveļjeva informē, ka šogad ābolu piegādātāji nav bijuši īpaši rosīgi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk ābolu pārstrādei atceļojis no dārziem Īslīces pusē. Saimniekiem SIA Kronis maksājis četrus centus par kilogramu. Iepirkti galvenokārt rudens un ziemas āboli, jo pārstrādei tie ir vispiemērotākie. Uzņēmums šajās dienās gatavojas pārtraukt ābolu iepirkšanu no saimniekiem.

SIA vadītājs Aivars Svarenieks Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka maza daļa ābolu izspiesti sulā. Vairums – aptuveni 50 tonnas – augļu šoruden pārstrādāti ābolu biezenī. Uzņēmējs atzīst, ka ir ļoti grūti palielināt ražošanas jaudu, jo tirgus ir piesātināts, konkurence liela, tāpēc arī peļņas iespējas ir minimālas. Tas liedz iegūt brīvos finanšu līdzekļus ražošanas izvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pūres dārzu āboli gandrīz apēsti

Kristīne Stepiņa, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Grib lauzt stereotipus par sidru

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dārzeņu un augļu audzētāji varēs pretendēt uz ES kompensāciju par zaudējumiem pēc Krievijas sankcijām

Žanete Hāka, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Briselē Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas ekspertu grupa sprieda par EK priekšlikumu piešķirt 125 miljonus eiro lielu atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem augļu un dārzeņu audzētājiem, kas cietuši zaudējumus pēc Krievijas īstenotajām sankcijām, kā arī apsprieda situāciju piena un gaļas ražošanas nozarēs.

Plānots, ka atbalsts dārzeņu un augļu audzētājiem būs pieejams šādiem pasākumiem – izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un ražas priekšlaicīga novākšana. Atbalstu varēs izmantot visi augļu un dārzeņu ražotāji visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, bija vai nebija eksports uz Krieviju. Atbalsttiesīgie produkti būs tomāti, burkāni, kāposti, paprika, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbieri, sarkanie augļi, vīnogas un kivi. Paredzams, ka nākamajā nedēļā EK turpinās šā jautājuma risināšanu.

No kopējās atbalsta apjoma 66% jeb 82 miljoni eiro paredzēti atbalstam ābolu un bumbieru audzētājiem, bet pārējais – 43 miljoni eiro – citiem augļiem un dārzeņiem. Atbalsta likmes būs atšķirīgas atkarībā no produkta un no izvēlētās darbības. Kā arī atbalsta likmes atšķirsies atkarībā no tā, vai ražotājs ir ražotāju organizācijas biedrs vai nē. Piemēram, izņemšanai no tirgus ar mērķi izdalīt bez maksas tomātus maksimālā atbalsta likme būs 27,45 eiro par 100 kg, gurķiem – 24 eiro 100 kg, savukārt ražas nenovākšanas gadījumā par tomātiem maksimāli pienāksies atbalsts 16,47 eiro par 100 kg, bet gurķiem – 14,40 eiro par 100 kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Degviela oktobrī lētāka; dārgākas - auzu pārslas, makaroni, šokolāde un kefīrs

Žanete Hāka, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar septembra datiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 86,4% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 6,4% gadījumu, savukārt 7,2% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Degvielas cenām Latvijā oktobrī bija vērojams kritums. Pasaules naftas cenas oktobrī turpināja samazināties - vidēji cenas mēneša laikā samazinājās līdz 8%. Oktobra vidū pasaules degvielas cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā, tomēr kopš mēneša vidus naftas cenas ir stabilizējušās.

Tradicionāli pārtikas cenas oktobrī pieaug sezonas noslēguma dēļ, tomēr cenām nav vērā ņemams pieaugums, atsevišķiem dārzeņiem (kartupeļi, burkāni, tomāti) un augļiem cenas joprojām samazinājās. Neliels kritums bija vērojams arī pienam, tomēr tas nebija tik būtisks kā septembrī, turklāt citiem piena produktiem cenas nemainījās vai pat pieauga (piemēram, kefīram).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā patēriņa cenas aprīlī pieaugušas par 0,4%; gada deflācija sasniedz 0,8%

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli), samazinājās par 0,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu vidējais līmenis 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem augļiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem, olām un cukuram. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa, kafija, siers, piens, svaigi dārzeņi, kefīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta par cūku bērēm, atgriež Latvijā mājas alus darīšanas tradīcijas, organizē Āboļošanas festivālus, māca atjaunot koka ēkas.

Šie ir tikai daži no raksturojošiem virzieniem, kuros starpnozaru mākslas grupa Serde no Aizputes 16 gadu laikā sevi pieteikusi. Kopš darbības sākuma 2002. gadā starpnozaru mākslas grupa Serde spējusi mazpilsētai piesaistīt aptuveni pusmiljonu eiro. Tas ir finansējums, kas iegūts projektu īstenošanai. Šai summai klāt būtu jāskaita nauda, ko Latvijas un ārvalstu mākslinieki un amatnieki izdod, vasarā dzīvojot rezidenču centrā.

Ja Serde taptu šodien, tad vietai, visticamāk, tiktu piešķirts nosaukums kopstrādes telpa. 2002. gadā kopstrādes telpu jēdziens vēl bija nākotnes lieta, tāpēc Signe un Uģis Puceni Serdē notiekošo cilvēku pulcēšanu nosauca par rezidenci. Vēl vietai piestāvētu nosaukums radošais kvartāls, jo Serdes saimnieki parāda virzienu un dod iespēju satikties gan profesionāļiem, gan ar mākslu un kultūru nesaistītiem cilvēkiem. Jau 16 gadus ik vasaru Serde atdzīvina mazpilsētu un rada notikumus, kas atbalsojas un rod turpinājumu citu idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pērn visvairāk tērēts gaļai; mazāk - dārzeņiem

Nozare.lv, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā mājsaimniecības visvairāk tērējušas tādiem uztura produktiem kā gaļa un gaļas izstrādājumi - izdevumi tiem vidēji mēnesī sasniedza 13 latus uz katru mājsaimniecības locekli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pienam, piena produktiem un olām pagājušajā gadā tērēti desmit lati, maizei un graudaugu izstrādājumiem - astoņi lati, savukārt dārzeņiem tērēti tikai septiņi lati mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

Saskaņā ar apsekojuma rezultātiem 2012.gadā viens iedzīvotājs vidēji patērēja 48 litrus piena, 14 kilogramus siera un biezpiena, 188 olas, kā arī 20 kilogramus svaigas cūkgaļas, 21 kilogramu desu izstrādājumu un kūpinājumu, 12 kilogramus svaigas mājputnu gaļas.

Kartupeļu patēriņš bija 84 kilogrami, svaigu tomātu un gurķu - 21 kilograms gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. No augļiem visvairāk tika lietoti āboli - 14 kilogrami, citrusaugļi - deviņi kilogrami un banāni - pieci kilogrami. Savukārt svaigu zivju patēriņš bija septiņi kilogrami gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gada inflācija - 0,7%

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 1,2%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, cukuram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, olām, maizei. Cenas palielinājās dārzeņiem, maltai kafijai, saldumiem un medum, kā arī sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Galvaspilsētas pelēkā vizītkarte – Centrāltirgus

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūk, virziens, kurp vērst badīgos budžeta žokļus, lūkojoties pēc papildu naudas

Ir sava vietiņa zem saulessarga tirgū, ir sārtvaidži āboli, diezgan precīzi nokalibrēti kartupeļu bumbuļi un kā punkts uz i pašu rokām gādīgi marinētu gurķīšu un sēnīšu burkas. Un ja vēl galvā lakatiņš. Viņa uz burvju mājiena kā gādīga māte, pasniedzot bērniem ābolus no priekšauta, dāsni apgādā izplūdes gāzu nomocītos rīdziniekus ar Latvijas lauku labumiem. Bez šaubām – miglotus un mēslotus ar mīlestību vien. Šādas un arī mazāk šarmantas tirgotājas var sastapt ne tikai Centrāltirgū, bet arī citos galvaspilsētas tirgos vai tirgos vispār. Ticamība šim aktierdarbam – niecīga, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēdz konstatēt pārkāpumus pat deviņiem no desmit pārbaudītiem tirgotājiem. Ārvalstu viesi, kuriem Centrāltirgus tiek likts priekšā kā Eiropas mērogā unikāls objekts, pat nenojauš, ka zem tirgus «jumta» ir iespēja skatīt unikālu pelēkās ekonomikas dižperēkli. Gadsimti mainās ātrāk nekā turienes paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraucām ar sievu kāzu ceļojumā uz Toskānu, un lielāko ceļojuma laiku pavadījām, braukājot no vienas mazas vīna darītavas uz otru. Nav grūti šajā burvīgajā itāļu vidē iedvesmoties visādām dzīves idejām – atceras ABAVAS vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. Sēžot uz kādas vīna darītavas terases, spriedām, ka būtu forši arī Latvijā dzīvot laukos un darināt vīnu.

Pāris gadi pagāja mācoties un pētot tēmu. Beidzās ar to, ka 2010. gadā iegādājāmies lauku saimniecību pie Sabiles, skaistā Abavas ielejas dienvidu nogāzē, un iestādījām tur vīnogu dārzu. Savukārt ražotnē esam nu jau piecus gadus.

Lai nebūtu tā, ka rokas klēpī salikuši skatāmies un gaidām uz tiem zaļajiem augiem, kuri kādreiz dos ražu, sākām rosīties ar āboliem. Pamazām sākotnējais plāns B – kaut ko padarīsim ar āboliem, kamēr aug vīnogas, – kļuva par plānu A. Šobrīd mūsu vīna darītavas bizness ir balstīts uz Latvijas āboliem, Latvijas upenēm, rabarberiem, aronijām, ķiršiem, cidonijām. Esam kļuvuši par premium dzērienu darinātavu no Latvijas augļiem un ogām, kuros citu starpā pavisam neliela daļa, daži simti pudeļu ir arī ar vīnogām, tomēr tie nav biznesa apjomi, tas drīzāk ir dārgs hobijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Cēloni Druvas Unguru mājas cūku saslimšanai ar ĀCM, visticamāk, neizdosies noskaidrot

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja Rimi Latvia pirms gada uzsāktā iniciatīva veikalos bērniem piedāvāt bezmaksas augļus ir paplašinājusies un no šā gada ieviesta visos Rimi lielveikalos. Šā gada pirmajā pusgadā šai iniciatīvai kopā esot novirzīti vairāk nekā 10 tūkstoši kilogramu augļu.

Augļi, kas tiek piedāvāti bērniem bez maksas, ir tādi paši kā veikalu augļu nodaļas piedāvājumā. Uzņēmums, veicot iepirkumus pārdošanai, ņem vērā to, ka daļa no iepirktajiem augļiem tiks novirzīta šai iniciatīvai kā bezmaksas piedāvājums.

Iniciatīva piedāvāt bērniem bezmaksas augļus radusies, uzņēmumam vēloties veicināt sabiedrības izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi. «Esam pārliecināti, ka jau no mazotnes nepieciešams bērnus mudināt izvēlēties veselīgas alternatīvas, un viens no vienkāršākajiem veidiem ir savā ikdienas uzturā iekļaut augļus,» stāsta K.Ciemīte.

2018.gada nogalē ar bezmaksas augļiem mazākie veikalu apmeklētāji piektdienās un nedēļu nogalēs tika cienāti divos lielveikalos - Rimi Spice un Rimi Pulkvedis. Nedēļas nogales un piektdienas tika izvēlētas tādēļ, ka tieši tad ģimenes ar bērniem dodas iepirkties kopā visbiežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot oktobra trešā un ceturtā cenu monitoringa datus, 97% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Cenu pieaugums ir novērojams 0,8% gadījumu, savukārt 2,2% gadījumu cena ir samazinājusies.

Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Oktobra ceturtajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,5% gadījumu un tikai 0,5% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti tikai divi gadījumi, kad cena eiro netika norādīta svaigai gaļai.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas paver iespēju pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Jelgavas un Daugavpils tirgos atrod 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbaužu laikā Jelgavas un atkārtoti Daugavpils pilsētu esošajos tirgos, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem, apturēja uz izņēma no realizācijas 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Tostarp Jelgavas pilsētā esošajos tirgos no realizācijas tika izņemtas 1,5 tonnas, savukārt atkārtotajās pārbaudēs Daugavpils tirgos 1,1 tonna augļu un dārzeņu. Lielākoties izņemti gurķi, paprika, āboli, bumbieri, kā arī cita lauksaimniecības produkcija.

Tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, kuriem nebija izcelsmi apliecinošie dokumenti, tie bija bez marķējuma un, pēc pārdevēju skaidrojuma, ir iegādāti Polijas tirgos, lai tālāk tos realizētu tirdzniecībā Latvijā.

Par konstatēto ir uzsāktas administratīvās lietvedības un pārbaužu laikā iegūtā informācija nosūtīta izvērtēšanai Valsts ieņēmuma dienestam.

Kopumā pārbaužu laikā no 25.augusta līdz 15.septembrim lauksaimniecības preču tirgos Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā kopā izņemtas 11,3 tonnas augļu un dārzeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru