Jaunākais izdevums

Āgenskalna tirgus atsāks pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai no 2018. gada 3. augusta katru dienu, izņemot pirmdienas, liecina šodien izplatītā informācija.

Āgenskalna tirgus, pirmkārt, būs vieta, kur nopirkt svaigu vietējo pārtiku. Tā būs arī vieta, kur satikties un labi pavadīt laiku. Tirgus placis no jauna pulcēs zemniekus, amatniekus, restorānus izbraukumā, apmeklētājus no Latvijas un ārvalstīm.

Āgenskalna tirgus ir iespēja Latvijas zemniekiem, mājražotājiem, amatniekiem, kafejnīcām, restorāniem, kā arī citiem tirgotājiem kļūt pieejamiem plašai publikai, norāda SIA Kalnciema iela. Pārtikas un amatniecības preču tirgotāji tiek aicināti pieteikties āra tirdzniecībai Āgenskalna tirgū.

Kā vēstīts, tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguva Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA, 18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 11. maija plkst. 13.00 pretendenti var pieteikties Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem.

Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība). Piesakoties izsolei, pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz 5 miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms viens pretendents, kurš pieteicies Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

LETA, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tirgu valdījumā pārņems Īpašuma departaments

Zane Atlāce - Bistere, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments no Rīgas Centrāltirgus pirmdien, 5. februārī savā valdījumā pārņēma Āgenskalna tirgus paviljonu un pieguļošo teritoriju, kas atrodas Nometņu ielā 64, Rīgā.

No rīta teritorijā teritorijā notika sanāksmē un nekustamā īpašuma apskate, kurā piedalījās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks un Rīgas domes Īpašuma departamenta atbildīgie speciālisti.

24. janvārī Rīgas dome apstiprināja Īpašuma departamenta izstrādāto lēmumu par Āgenskalna tirgus pārņemšanu departamenta valdījumā un jaunas nomas tiesību izsoles rīkošanu uz 30 gadiem.

Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika uzsākti 1911. gadā, bet pabeigti 1925. gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas domes deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Kā sarunā ar Db apstiprināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska, policijā uzsākta resoriskā pārbaude. Pārbaudes laikā tiks izvērtēta Rīgas Domes amatpersonu atbildība par Valsts nozīmes kultūras pieminekļa Āgenskalna tirgus novešana līdz avārijas stāvoklim.

Kā jau vēstīts, sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Āgenskalna tirgus ir slēgts no šī gada 1. janvāra. Pirmdien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejā deputāti nolēma pārtraukt nomas līgumu ar AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Jaunajā nomas līgumā paredzēts iekļaut vairākus nosacījumus, tostarp, trīs mēnešu laikā tirgus projektēšanas darbi nomniekam būtu jāsaskaņo ar departamentu, gada un sešu mēnešu laikā būtu jāizstrādā un jāakceptē tirgus būvprojekts, kas paredzētu izveidot telpas arī dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai, un 3,6 gadu laikā būvniecības darbi būtu jāpabeidz un tirgus būtu jānodod ekspluatācijā. Nomniekam plānots noteikt par pienākumu saglabāt Āgenskalna tirgus kā tirgus statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sagaida atbildīgu rīcību

Sandra Dieziņa - DB žurnāliste, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt?

Rīgas domes deputātiem šodien būs jālemj par Āgenskalna tirgus nodošanu nomā uz 30 gadiem. Pie šāda lēmuma Pilsētas īpašumu komiteja nonāca pirms nedēļas. Tikmēr lielākais un senākais Pārdaugavas tirgus kopš šā gada sākuma ir slēgts, cik zināms, pagaidām uz nenoteiktu laiku.

Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt? Jāatgādina, ka Āgenskalna tirgu aizvēra, jo ēka nonākusi bīstamā situācijā. Tas noticis ilgstošā laikaposmā un faktiski visu rīdzinieku acu priekšā, jo gadiem katram tirgus apmeklētājam bija redzamas neremontētās telpas un sliktie tirgošanās apstākļi. Kā uz delnas bija skatāma nomnieka bezatbildība, lai situāciju uzlabotu vai kardināli mainītu. Un ilgstoši tas bija redzams arī tirgus īpašniekam – Rīgas domei un tās deputātiem. Jājautā – kāda bijusi domes amatpersonu un Rīgas Centrāltirgus bijušo vadītāju atbildība, lai šādu iznākumu nepieļautu? Atbildes uz jautājumiem, vai nav notikusi apzināta Valsts nozīmes kultūras pieminekļa novešana līdz avārijas stāvoklim, meklēs Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kas uzsākusi resorisko pārbaudi. Jāatgādina, ka tirgus tika iznomāts uzņēmumam Roveks, ar kuru pērn tika lauzts līgums saistību neizpildes dēļ. Roveks īpašnieks iepriekš bija ziedojis līdzekļus partijai Saskaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Db.lv piedalās neformālajā diskusijā par Āgenskalna tirgus nākotni

Laura Mazbērziņa, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.aprīļa vakarā Kalnciema kvartālā notika neformāla tikšanās, kurā tika apspriestas Āgenskalna tirgus nākotnes attīstības iespējas. Sanākušo viedokļi bija dažādi un arī krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, izvērtās diskusija par to, vai Āgenskalna tirgum jākļūst par dārgu un ekskluzīvu preču tirdzniecības vietu, vai tomēr jāsaglabā tradicionālā tirgus funkcija, kur var aiziet un iegādāties lētās reņģes.

Šobrīd Kalnciema kvartāls gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām. Uz diskusiju bija ieradušies gan vietējie iedzīvotāji, gan dažādu nozaru pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvis.

Izsole par nomas līgumu notiks 18.maijā. Tas būs nomas līgums uz 30 gadiem. Nomas līgums paredz dažādus ierobežojumus, kas rada iespēju tikai tiem, kuri vēlas saglabāt Āgenskalna tirgus funkciju, kā arī nomas līgums paredz konkrētu termiņu.

Nomas līgumā iestrādātie noteikumi paredz, ka tam ir jābūt tirgum ar kultūras aktivitātēm, iedzīvotāju līdzdalību un dažādu apkaimes organizāciju iesaisti, akcentējot vietējo zemnieku produkciju un vietējās izcelsmes pārtiku, amatniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kārlis Dambergs: Svarīgi, ko no Āgenskalna tirgus sagaida tā galvenie atbalstītāji – iedzīvotāji

Kristīne Stepiņa, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Kalnciema kvartāla attīstītāji, brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi, apsver iespēju kļūt par Āgenskalna tirgus nomniekiem. K. Dambergs intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta par iecerēm.

Fragments no intervijas:

Kādas investīcijas esat veikuši Kalnciema kvartāla attīstībā?

Līdz šim brīdim esam aizņēmušies vairākus miljonus eiro, vēl jāatdod kredīti aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā.

Vai tirgus organizēšana ir ienesīga?

Tirgus ar vienu roku dod, ar otru ņem. Tas prasa lielus ieguldījumus – gan līdzekļus, gan radošas idejas. Tirgotāju dalības maksa uz Eiropas fona nav liela, tāpat kā mūsu algas. Protams, tirgus ir bizness, taču tā galvenais ieguldījums – padara vietu dzīvu. Tirgus ir arī rūpes par apkārtni. Un ne tikai. Gribam, lai te ir rīdzinieku kopā sanākšanas vieta, ko apmeklē ar labu prātu. Gribam noturēt līdzsvaru starp prieku par šo vietu un uzņēmējdarbību. Turpinām ieguldīt un radīt iespējas – te notiek gan koka arhitektūras semināri, gan radošās darbnīcas bērniem. Ikvienam, kas nācis konsultēties par koka ēkām, esam snieguši pašu apgūtās praktiskās zināšanas. Cilvēki nāk un interesējas par dažādiem jautājumiem. Koka arhitektūras centrs ir vieta, kur savas zināšanas un pieredzi nododam tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kalnciema kvartāla īpašnieki plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē

LETA, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi - plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē, apliecināja Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga.

Kā skaidroja Meiberga, piedalīties izsolē Kalnciema kvartāla pārstāvjus motivē līdzšinējā pieredze sadarbībā ar zemniekiem dažādu tirdziņu organizēšanā un dažādu pasākumu rīkošanā.

Āgenskalna tirgus noma dotu iespēju šo pieredzi izmantot jaunu iespēju radīšanā.

Pēc Meibergas teiktā, projektam Āgenskalna tirgus attīstībai varētu tikt piesaistīti investoru līdzekļi.

Meiberga atzina, ka patlaban nav iespējams prognozēt izredzes izsolē iegūt nomas tiesības.

Kā ziņots, šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija «Rīgas centrāltirgus», taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Āgenskalna tirgus teritorijā esošo veco kiosku demontāžas darbi

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākti Āgenskalna tirgus teritorijā esošo veco kiosku demontāžas darbi, informē Rīgas dome.

Kā jau vēstīts, sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Āgenskalna tirgus ir slēgts no šī gada 1. janvāra. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejā deputāti nolēma pārtraukt nomas līgumu ar AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Jaunajā nomas līgumā paredzēts iekļaut vairākus nosacījumus, tostarp, trīs mēnešu laikā tirgus projektēšanas darbi nomniekam būtu jāsaskaņo ar departamentu, gada un sešu mēnešu laikā būtu jāizstrādā un jāakceptē tirgus būvprojekts, kas paredzētu izveidot telpas arī dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai, un 3,6 gadu laikā būvniecības darbi būtu jāpabeidz un tirgus būtu jānodod ekspluatācijā. Nomniekam plānots noteikt par pienākumu saglabāt Āgenskalna tirgus kā tirgus statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmumu stāsti par dalību Kalnciema kvartāla tirdziņos

Laura Mazbērziņa, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Āgenskalna tirgus zaudējumus atgūst internetā

Ilze Žaime, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pārmaiņām pircēju paradumos, Āgenskalna tirgus komanda dažu dienu laikā izveidoja iepirkšanās platformu internetā, tirgošanos turpinot tiešsaistē.

Sūtījumi tiek komplektēti sadarbībā ar Kalnciema kvartāla tirgu, un reaģējot uz pieprasījumu, izsniegti Āgenskalna tirgus paviljonā "Siltumnīca" vai piegādāti mājās trīs reizes nedēļā. Tirgus pārstāve Una Meiberga skaidro, ka tik ātri nodrošināt šādu pakalpojumu izdevies, pateicoties jau esošajai zemnieku un mājražotāju datu bāzei, kā arī pieredzei šajā jomā. "Tas darbojas tā, ka zemnieki atved produkciju mums, mēs to sašķirojam, un tad cilvēki lielākoties paši brauc pakaļ, vai izvēlas piegādi mājās. Programmēšanas speciālisti darbojas, lai optimāli risinātu tehniskos jautājumus, un piegādes veic vairāki kurjeri, kas tikko zaudējuši darbavietas citos uzņēmumos," stāsta U.Meiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznomāšanas komisija pirmdien, 26. februārī apstiprināja Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsoles nolikumu, kas nosaka kārtību, kādā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli tiks piešķirtas nomas tiesības uz 30 gadiem.

Pretendenti izsolei varēs pieteikties līdz 11. maija plkst.13.00. Izsole notiks 18. maijā plkst.13.00.

Teritorijas nomas tiesību izsoles mērķis ir nekustamā īpašuma atjaunošana, uzturēšana, apsaimniekošana, tirgus darbības nodrošināšana. Nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī būs jāīsteno dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Nomniekam būs arī jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo, pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, mājražotājiem, amatniekiem u.tml., kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko (bioloģisko) produktu tirdzniecību, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Āra tirdzniecību plānojam organizēt, sākot no augusta, bet saistībā ar to, ka nepieciešamas dažādas atļaujas un lokālie risinājumi, šobrīd vēl konkrētu datumu nevaram izsludināt publiski,» biznesa portālu db.lv informēja Āgenskalna tirgus pārstāve Una Meiberga.

Āra tirdzniecība paredzēta katru dienu, izņemot pirmdienas.

SIA «Kalnciema iela» ir noslēgusi līgumu ar Rīgas domi par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu uz 30 gadiem ar mērķi atjaunot tirgus darbību.

«Āgenskalna tirgu iecerēts atvērt kā daudzfunkcionālu, plašai publikai pieejamu, iekļaujošu vietu, prioritāri paredzot vietējās pārtikas tirdzniecību. Šobrīd strādājam pie tā, lai paralēli ēkas un teritorijas atjaunošanai un labiekārtošanai pēc iespējas drīzāk būtu iespējams atjaunot āra tirdzniecību. Apzinām iespējamos tirgotājus un tiklīdz būs zināms datums, kad varam sākt āra tirdzniecību, uzreiz to plaši izziņosim, kā arī taps zināmi dalībnieki.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot attiecības un uzlabojot tirdzniecības saites, Āgenskalna tirgū turpmāk regulāri tiks rīkotas lietuviešu dienas.

Divas dienas – 30. un 31. martā – plkst. 9.00-17.00 tiks rīkots Braļukas lietuviešu tirgus, kurā piedalīsies vairāki desmiti lietuviešu tirgotāju, būs darbnīcas un koncerts.

Pateicoties jaundibinātajiem tirdzniecības sakariem ar Lietuvu, tirgus pārstāvji vēlas izveidot jaunu tradīciju un arī turpmāk regulāri rīkot Lietuvas lielākā gadatirgus Kazjukas mini versiju Āgenskalna tirgū. Kazjukas notiek jau vairāk nekā 400 gadus un ierasti marta sākumā pulcē vairākus tūkstošus tirgotāju. Baltijas valstu tirgus tradīcijās lietuviešu amatnieki īpaši izceļ izdomu un pārsteidzoši ir gan keramikas izstrādājumi, gan reliģisko skulptūriņu atveidi, būs tradicionālie, tikai lietuviešiem raksturīgie sauso ziedu darinājumi verbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus kopā ar Pārdaugavas radošo centru 13. un 14. aprīlī rīkos pirmo beziepakojuma tirgu «Zaļi dzīvot Āgenskalnā».

Divu dienu garumā notiks tirgošanās, izmantojot atkārtoti lietojamu iepakojumu vai iztiekot bez tā, zero waste uzņēmēju lekcijas un diskusijas, maisiņu šūšanas un kafijas skrubju darbnīcas un citas videi draudzīgas aktivitātes.

Tirgū tiks izveidots brīvā iepakojuma skapis, kas turpmāk Āgenskalna tirgus apmeklētājiem būs pieejams ikdienā. Tā būs vieta, kur ikvienam atstāt sev nevajadzīgo iepakojumu (burkas, pudeles, maisiņus) brīvai tirgus apmeklētāju izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru