Jaunākais izdevums

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

"Vispārēji skatoties uz vadošajām graudaugu kultūrām Latvijā, var droši teikt, ka šis gads, salīdzinot ar situāciju pērn, bijis ļoti ražīgs. Graudaugu iepirkšanas sezona vēl nav galā, taču jau šobrīd var prognozēt, ka šis gads būs ļoti tuvu rekordražas gadam," stāsta "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Kopumā uzņēmums no šogad un pērn izaudzētās ražas krājumiem no Latvijas lauksaimniekiem šajā gadā iepircis 69 600 tonnas kviešu, 120 700 tonnas rapša, 12 700 tonnas rudzu, 71 500 tonnas zirņu un 24 700 tonnas lauka pupu. Jau otro gadu "Agerona" uzpērk arī rapšu eļļu, un uzņēmums prognozē, ka līdz gada beigām eļļas eksporta apjoms pārsniegas pērnā gada rezultātu, kad tika eksportētas 30 000 tonnas.

"Līdz ar pērnā gada silto ziemu, kas tik ļoti nākusi par labu dažādu graudaugu ražībai, labi pārziemoja arī kukaiņi. Daudzās saimniecībās tas bija liels izaicinājums, un kukaiņu dēļ šogad īpaši cieta tieši lauka pupu raža. Svarīgi arī tas, ka, ņemot vērā atšķirīgās prasības kukaiņu apkarošanas preparātu izmantošanā dažādās valstīs, Latvijas pupu ražotāju konkurētspēja pasaulē ir visai zema. Ja citviet pasaulē insekticīdu lietošana ir atļauta, bet Latvijā aizliegta, cieš pupu kvalitāte, un vietējie audzētāji nav konkurētspējīgi pasaules tirgū," norāda J.Orbidāns.

Latvijā iepirktās lauksaimniecības produkcijas galvenie noieta tirgi šajā gadā ir Dānija, Vācija, Polija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Krievija, kā arī Āfrikas valstis, to vidū Ēģipte. Augustā un septembrī uzņēmuma jūras ceļu galvenās eksporta kultūras bija rapsis, zirņi, lauku pupas un rudzi, savukārt, oktobrim noslēdzoties, aktivizējas kviešu eksports. Šajā gadā kviešu eksporta tirgū notikusi pārorientācija no Saūda Arābijas uz Nigēriju un citām Rietumāfrikas krasta valstīm.

"Saūda Arābija tradicionāli bijis viens no mūsu kviešu eksporta galvenajiem sadarbības partneriem. Šai valstij politisku apsvērumu rezultātā atvieglojot kviešu importa kvalitātes prasības, tirgū pastiprināti ienāk kviešu eksporta lielvalstis – Ukraina un Krievija. Šīs valstis atrodas ģeogrāfiski labākās eksporta pozīcijās, un tādējādi zemāku produkcijas transportēšanas izmaksu dēļ var konkurēt ar cenu. Tomēr arī šādos apstākļos Latvijas kvieši ir gana konkurētspējīgi – gan mūsu tirdzniecības pieredzes, gan graudu augstās kvalitātes dēļ," skaidro J.Orbidāns.

Ņemot vērā augstos ražas rādītājus un pieprasījumu tirgū, uzņēmums "Agerona" prognozē, ka līdz gada beigām uz ārvalstīm varētu tikt eksportēts aptuveni 171 tūkstotis tonnu kviešu. Tuvojoties kviešu eksporta aktīvākajai sezonai, ievērojami pieaugušas arī kviešu cenas graudu biržā, kas ir būtisks ieguvums tiem zemniekiem, kuri ar kviešu realizāciju nedaudz nogaidījuši.

Graudu, pākšaugu, rapšu eļļas un dzīvnieku barības vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" 2019. gadā pārdeva vairāk nekā 400 000 tonnu dažādu produktu, sasniedzot 90 miljonu eiro apgrozījumu. 2020.gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 100 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā "Agerona" Latvijas vietējā tirgū iegādājās vairāk nekā 280 000 tonnu dažādu lauksaimniecības produktu - kviešus, auzas, rapšus, pupas, zirņus, griķus un citas kultūras. Baltija uzņēmumam ir galvenais lauksaimniecības produktu iegādes reģions, taču apmēram ceturtā daļa produkcijas tiek iepirkta arī Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā. SIA "Agerona" šobrīd sadarbojas ar vairāk nekā 400 Latvijas lauksaimniekiem, tostarp, bioloģiskajām saimniecībām, kas kopā veido aptuveni 5% no kopējā valsts eksporta.

Galvenie uzņēmuma produkcijas noieta tirgi ir Eiropas Savienības valstis - Vācija, Dānija, Lielbritānija, Polija, kā arī pārējā Eiropa, piemēram, Norvēģija. Produktus pārdod arī Āfrikā un Tuvajos Austrumos. 5-10% no iepirktajiem produktiem tiek pārdoti arī vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reģionos augustā aktīvi novāc rapsi. Salīdzinot ar citām graudu kultūrām, augstās ražības un labvēlīgās tirgus situācijas dēļ Latvijas lauksaimniekiem šogad vislielāko ienesīgumu nodrošina tieši rapsis, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā rapša sējumu platība Latvijā teju dubultojusies: no 74,1 tūkstošiem hektāru 2018. gadā līdz 127,8 tūkstošiem hektāru 2020.gadā, ko noteica labvēlīgie sējas apstākļi pērnā gada vasarā un siltā ziema.

Salīdzinot ar situāciju pērn, kopumā rapša ražīgums šajā gadā ir krietni lielāks un vidēji svārstās no 3,5 līdz pat 4,5 tonnām no hektāra, kas nozīmē, ka pat ar vidējo ražību – 3,5 tonnu no hektāra, kopējā rapša raža Latvijā šogad varētu sasniegt vismaz 450 000 tonnas.

"Rapša ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā no šķirnes, audzēšanas tehnoloģijas, kā arī reģiona un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tomēr kopumā situācija ir krietni labāka nekā pagājušajā gadā. Zemgalē vidējā ražība ir teju 4 tonnas no hektāra, kamēr Kurzemē un Liepājas reģionā 3-3,5 tonnas. Latgalē rapsis parasti ienākas nedaudz vēlāk nekā citviet Latvijā, taču arī tur kulšana šobrīd rit pilnā sparā, un ražība svārstās no 3,5-4,5 tonnām no hektāra. Šī nav rekordraža, taču ļoti labs rādītājs," stāsta SIA "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

  • viedokļi - situācija darba tirgū
  • viedokļi - studijas pandēmijas laikā
  • aktuāli - nepārvarama vara un pandēmija
  • numura tēma - izglītība

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas stividorkompānijai SIA B Port

Expobank, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas uzņēmumam ar vietējo kapitālu SIA B Port. Piešķirtais finansējums tiks investēts uzņēmuma attīstībā Rīgas Brīvostas teritorijā. Ar šo kredītu Expobank palielināja sava finansējuma apmēru SIA B Port līdz 4,7 miljoniem eiro.

SIA B Port ir dibināta 2012. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu, zāģmateriālu un beramkravu (granulas, graudi, kūdra) pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā. Pēc vadības restrukturizācijas 2016. gadā tika palielināts neto apgrozījums par 55% un kravu apgrozījums par 39%. Uzņēmums ir ievērojami ieguldījis līdzekļus jaunu noliktavu būvniecībā, tādējādi palielinot maksimālo kravu uzglabāšanas apjomu līdz 101 000 tonnu slēgta tipa noliktavās, līdz ar to kļūstot par līderi uzglabāšanas apjomos Rīgas Brīvostā precēm, kurām nepieciešamas slēgtas telpas.

Veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies ar AS Expobank, nodrošinājusi SIA B Port 1,4 miljonu eiro investīciju kredīta saņemšanu no bankas nepieciešamā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru