5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Daudznozaru uzņēmums a/s Agrofirma Tērvete, kas ražo arī Tērvetes alu, 2012. gadā nopelnīja par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā – 1,59 miljonus latu, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 6%, sasniedzot 7,49 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā ieņēmumus no saimnieciskās darbības galvenokārt veidojusi alus, piena un graudu realizācija, kā arī ieņēmumi no mazumtirdzniecības, norādījusi uzņēmuma vadība. 2012. gadā a/s Agrofirma Tērvete realizējusi 5,4 tūkst. tonnu piena 1,1 milj. Ls apmērā, kā arī alu 4,4 milj. Ls vērtībā. Ieņēmumi no mazumtirdzniecības pērn veidoja 0,8 milj. Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn apgrozījums alus ražošanas nozarē audzis par 13%.

Šogad a/s Agrofirma Tērvete uzņēmuma attīstībā plāno ieguldīt 8,5 milj. Ls.

A/s Agrofirma Tērvete darbības pamatvirzieni ir augkopība, piena ieguve un realizācija, alus ražošana un realizācija, kā arī mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, Tērvetes pagasta «Tišās». Tā pamatkapitāls veido 1,11 miljonus latu. 2012. gadā uzņēmumā strādāja vidēji 195 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Dainis Domnieks.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Lielāks a/s Agrofirma Tērvete ganāmpulks dos izejvielu biogāzei un attiecīgi siltumam, ko tālāk izmantos alus brūzī.

Tāds veidosies Agrofirmas Tērvete ražošanas cikls pēc tam, kad nākamo trīs gadu laikā uzņēmums ieguldīs 14 miljonus latu. Ieguldījumi paredzēti jauna piena lopkopības kompleksa izveidē, biogāzes koģenerācijas stacijas celtniecībā un alus ražotnes rekonstrukcijā. Kopumā uzņēmumā paredzēts izveidot pilna cikla ražošanas procesu. Šogad uzņēmumā ir plānots ieguldīt ap septiņiem miljoniem latu, bet turpmākajos divos gados atlikušo summu. Lielākoties uzņēmuma modernizācijā paredzēts izmantot bankas kredītus.

Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena lopkopībā paredzēts izbūvēt jaunu kompleksu līdz 3000 govīm, kur kopējie ieguldījumi būs aptuveni 6 miljoni Ls. Projekta realizēšana paredzēta pakāpeniski trīs gadu garumā - šogad slaucamo govju skaitu paredzēts palielināt līdz 1000 govīm, bet nākamajos divos gados vēl par tūkstoti katru gadu.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.