Lauksaimniecība

Aicina piedalīties zāles pļaušanas iepirkumos

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs lauksaimniekus aicina sekot līdzi informācijai uzņēmuma mājaslapā lau.lv, kā arī reģionālajā presē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Latvijas autoceļu uzturētāju vadīs Rīgas lidostas padomes loceklis Nešpors

Db.lv/LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Atkāpies Latvijas autoceļu uzturētāja valdes priekšsēdētājs Kononovs

Db.lv/LETA, 01.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs ar šodienu atstāj uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu, informē kompānija.

Viņš ir iesniedzis paziņojumu par amata atstāšanu LAU un informējis akcionāru – Satiksmes ministriju.

LAU norāda, ka lēmums par atkāpšanos pieņemts personīgu iemeslu dēļ.

LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis aģentūrai LETA pastāstīja, ka jūlijā noslēgusies Satiksmes ministrijas (SM) pārbaude par LAU saimniecisko darbību un kompānijas valdei uzdots sniegt paskaidrojumus. Viņš norādīja, ka pārbaudi veica SM Audita nodaļa un visiem LAU valdes locekļiem dota iespēja rakstīt paskaidrojumus līdz 10.augustam par to, vai audita slēdzienā minētais atbilst patiesībai.

Taujāts, vai pārbaudē atklāti kādi pārkāpumi vai neatbilstības, Reimanis atzīmēja, ka patlaban, kamēr nav saņemti valdes paskaidrojumi, negribētu sacīt, ka uzņēmumā kāds ir kaut ko pārkāpis. Vienlaikus viņš nemācēja teikt, vai LAU valdes priekšsēdētāja Kononova lēmums atkāpties no amata ir saistīts ar šīs pārbaudes rezultātiem. Kononovs neesot par saviem plāniem vai atkāpšanās iemesliem informējis Reimani.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» (DLRR) līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs atbrīvots no amata un šajā amatā iecelts Lietuvas pilsonis Antanas Žmejauskas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 26.aprīlī.

Vladimirs Kononovs par DLRR valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2017.gada 5.oktobrī, tādējādi viņš amatā pavadījis mazliet vairāk nekā sešus mēnešus. Līdz darbam DLRR Vladimirs Kononovs vairākus gadus vadīja valstij piederošo AS «Latvijas autoceļu uzturētājs».

«Lursoft» izziņa liecina, ka jaunajam DLRR valdes priekšsēdētājam Antanam Žmejauskas šis ir vienīgais amats, ko viņš ieņem Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes locekļi Gatis Kamarūts, Natālija Petrova un Kazimirs Steļmačenoks.

DLRR dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 611 906,60 eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas uzņēmums «Skinest Rail AS» un patiesais labuma guvējs - Igaunijas uzņēmējs Oleg Ossinovski (Oļegs Osinovskis), kurš Latvijā apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas autoceļu uzturētājs par 1,5 miljoniem eiro iegādājas 14 jaunus riteņtraktorus

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada nogalē līzinga kompānija OP Finance iepirkuma konkursā ieguva tiesības finansēt 14 riteņtraktoru iegādi VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļu sakopšanas darbiem, informē kompānijas mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vociša-Bērzkalne.

Šā gada martā iepirkuma darījums tika pabeigts – OP Finance LAU rīcībā nodeva 14 jaudīgus zīmola Valtra riteņtraktorus, kas tika iegādāti no lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecības uzņēmuma Valtek. Darījuma kopsumma ir gandrīz 1,5 miljoni eiro. SIA Valtek valdes loceklis Juris Narubins atzīst, ka šis ir viens no lielākajiem darījumiem uzņēmuma vēsturē, Valtek lielākais darījums vienā piegādē, kā arī riteņtraktoru ražotāja – Somijas uzņēmuma Valtra Oy Ab – lielākais darījums vienam klientam Latvijā.

10 no LAU iegādātajiem riteņtraktoriem ir Valtra T214V ar 228 ZS jaudu, bet pārējie 4 – Valtra N103.4 ar 111 ZS jaudu. Visi traktori ir aprīkoti ar speciālajām industriālajām riepām, priekšējo uzkari un Igaunijas uzņēmumā Meiren ražotu sniega lāpstu. Vasarā riteņtraktori pēc vajadzības strādās ar citu – sezonai atbilstošu – aprīkojumu. SIA Valtek nodrošinās arī riteņtraktoru garantijas un pēcgarantijas apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina konkursu zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās

Žanete Hāka, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izsludinājusi iepirkumu mehanizētai zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās Latvijas reģionos un Pierīgā, informē LAU.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 9 lotēs: Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonu vajadzībām. Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai vairākām lotēm.

Zāles pļaušana autoceļu nodalījumu joslās ir nepieciešama, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību, veicinātu ūdens atvadi no ceļa, kā arī ierobežotu zāles sēšanos un kūlas veidošanos.

Vērienīgākie zāles pļaušanas darbi lauksaimniekiem paredzēti Talsu ceļu rajonā kopumā uz 28 autoceļiem 637 pārgājiena kilometru apmērā, Valmieras ceļu rajonā uz 20 autoceļiem 432 pārgājiena kilometru apmērā, bet Alūksnē uz 17 autoceļiem 384 pārgājiena kilometru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu vadīs bijušais LAU vadītājs Kononovs

Žanete Hāka, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievēlēts jauns AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca vadītājs, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vladimirs Kononovs.

No 2011.gada 17.novembra V. Kononovs bija VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs, taču šā gada augustā amatu pameta.

V. Kononovam nepieder AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca akcijas.

Uzņēmuma valdē strādās arī Natālija Petrova, Gatis Kamarūts un Kazimirs Steļmačenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) atklātā konkursā par sniega tīrītāju-pašizgāzēju iegādi par uzvarētāju atzinis kravas automašīnu MAN dīleri SIA Avar Auto, kas LAU piegādās 11 MAN markas kravas automašīnas ar ziemas dienesta aprīkojumu par kopējo līgumsummu – 1,79 miljoni eiro, neskaitot PVN, informē LAU.

Ar LAU Iepirkumu komisijas lēmumu konkursā Kravas automobiļu ar ziemas dienesta aprīkojumu iegāde SIA Avar Auto atzīts par uzvarētāju visās 3 izsludinātajās iepirkuma lotēs. Kopumā tika saņemti trīs piedāvājumi.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs uzsver, ka jaunas tehnikas iegāde nepieciešama, lai turpinātu atjaunot tehnikas parku: «Mēs ievērojam senu tautas paražu, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas kaļ vasarā. Iegādāsimies augstas kvalitātes tehniku – kravas transporta pasaulē labi zināmās MAN markas automašīnas –, ar kurām vienlaikus varēs veikt vairākus autoceļu uzturēšanas darbus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas autoceļu uzturētājs: Pēdējo desmit gadu laikā bedru apjoms samazinājies par 50%

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās un šogad tas ir 237 236 kvadrātmetri.

Salīdzinot ar 2008. gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes, apgalvo «Latvijas autoceļu uzturētājs». Saremontēto bedru apjoma samazinājums esot skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti.

Saremontēto bedru apjoms 2008. gadā 685 581 kvadrātmetri, 2009. gadā 603 075 kvadrātmetri, 2010. gadā 489 389 kvadrātmetri, 2011. gadā 575 229 kvadrātmetri, 2014. gadā 478 274 kvadrātmetri, 2013. gadā 575 708 kvadrātmetri, 2014. gadā 444 242 kvadrātmetri, 2015. gadā 411 787 kvadrātmetri, 2016. gadā 368 896 kvadrātmetri un 2017. gadā 336 127 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem.

Šā gada pirmajā pusgadā bedru remonta apjoms salīdzinājumā ar 2019.gada tādu pašu periodu ir samazinājies par 25% - šogad tas ir veikts vairāk nekā 199 tūkst. m2 apjomā, savukārt 2019.gadā vairāk nekā 267 tūkst. m2 apjomā.

Šā gada pirmajā pusgadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" bedru remontdarbos uz valsts autoceļiem ir ieguldījis vairāk nekā 4,2 milj. eiro, savukārt 2019.gada šajā pašā periodā vairāk nekā 5,9 milj. eiro.

"Bedru remontdarbu apjoms ik gadu samazinās, jo notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī vienkārtas virsmas apstrāde reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, kas uzlabo autoceļu seguma stāvokli," skaidro VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoceļu uzturētājs iegādājas jaunu tehniku

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes pusē uz vietējās nozīmes ceļiem veidojas sniega sanesumi

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma un Talsu pusē joprojām turpinās snigšana, un brāzmainā vēja ietekmē atsevišķi vietējās nozīmes autoceļu posmi ir aizputināti. Autoceļu uzturēšanai piesaistīta arī apakšuzņēmēju ziemas tehnika, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra ir zema un sniegs sauss, bet vēja brāzmas nav rimušās, veidojas sniegvilksnis jeb zemais putenis, kas veido sniega sanesumus arī uz autoceļiem, kam nesen veikti tīrīšanas darbi. Talsu, Tukuma un Ventspils pusē sniega sanesumi veidojas atsevišķos posmos uz vietējās nozīmes ceļiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs operatīvākai tīrīšanas darbu veikšanai līdztekus savai tehnikai Kurzemē ir piesaistījis arī vairākas apakšuzņēmēju ziemas tehnikas vienības. Pēcpusdienā Kurzemē ceļu uzturēšanas darbus veic 69 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas tīra ceļus un kaisa tos ar pretslīdes materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31.martā, noslēdzas ziemas sezona valsts autoceļu uzturēšanā diennakts režīmā. Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 20 milj. eiro, kas ir par 15 % mazāk nekā pagājušā gada ziemas sezonā, informē VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Sigita Audere.

Pērn ziemas uzturēšanas darbu izmaksas sasniedza 23 milj. euro. Ik gadu ziemas uzturēšanas darbi veido aptuveni trešo daļu no kopējā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs budžeta.

Līdz ar autoceļu ziemas uzturēšanas sezonas noslēgšanos, tiek pārtrauktas ceļu uzturētāju ziemas dežūras 24 h režīmā, bet ja iestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, tad autoceļu uzturēšanas darbi - brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, brauktuvju attīrīšana no sniega u.c., tiks veikti pēc nepieciešamības.

Lielāko daļu no ziemas uzturēšanas izmaksām veido šādi uzturēšanas darba veidi - brauktuvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem 10 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem 6,3 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega 1,1 milj. euro, rievu izveide 340 tūkstoši euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par ceļu lietotāju nevīžīgu attieksmi pret vidi.

Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, aptuveni 10 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem vai biežāk greiderēt ceļus, sakārtot ūdens atvadi uz grants autoceļiem, stāsta uzņēmumā.

Ceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem - šīferis, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU atjauno un remontē ap 100 autobusu pieturvietām visā Latvijā

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad veic ap 100 autobusa pieturvietu remontdarbus un atjaunošanu visā Latvijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Daļa autobusu pieturvietu, kas bija morāli un fiziski novecojušas un neatbilda arhitektūras prasībām apdzīvotās vietās, bija jānojauc, to vietās jau ir uzbūvētas vai tuvākajā laikā tiks uzceltas jaunas pieturvietas, savukārt citām tiek veikti renovēšanas darbi.

Piemēram, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Talsu ceļu rajona Talsu nodaļai 2016.gadā par autoceļu ikdienas uzturēšanas līdzekļiem paredzēts veikt 6 autobusu pieturvietu remontdarbus, bet 4 paviljonus uzbūvēt no jauna. Vecās pieturvietas tiks nojauktas Zvirgzdos, Ārlavā, Lubezeres pagriezienā un Anužos, kur vietā tiks izbūvēti jauni paviljoni.

Savukārt Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļai bija jāremontē pieci autobusu pieturvietu paviljoni, bet viens jāuzbūvē no jauna. Liepnas autobusu pietura bija jānojauc, un tagad Liepnā ir uzbūvēts tipveida vieglmetāla autobusu pieturvietas paviljons 3.75x1.4 metru platībā. Gan jaunā autobusu pieturvieta Liepnā, gan renovētie paviljoni ir aprīkoti ar soliņiem un betona atkritumu urnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti remontdarbi uz B uzturēšanas klases autoceļiem

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem, kuriem ir noteikta otra augstākā – B uzturēšanas klase. Bedres saremontētas vairāk nekā 92 tūkstošu m2 platībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Bedru masveida remonts turpinās uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem, kur darbs jāveic līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ceļazīmes Latvijas autoceļiem

Monta Glumane, 15.02.2019

Db.lv viesošanās laikā LAU ražotnē top ceļazīme autobusu pieturai Cēsu novadā. Tās izmērs ir standarta – 600x900mm. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ivars Soikāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ražotnē Daugavpilī, kur tiek ražotas dažādas ceļazīmes.

Ceļazīmju izgatavošana Daugavpilī ir LAU komercpakalpojums. Tiek ražotas ceļazīmes ar un bez stiprinājuma elementiem, transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, ielu un māju nosaukumu plāksnītes, reklāmas no gaismu atstarojoša materiāla, darba drošības tehnikas zīmes, piktogrammas, ģerboņi, plakāti, paziņojumi, informācijas un tūrisma norādes.

Kā stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele, Daugavpilī ceļazīmju ražotne pastāv no 1998. gada, un sākotnēji ceļazīmes tika ražotas tikai Daugavpils ceļu rajona vajadzībām.

Šobrīd ceļazīmes tiek ražotas visam LAU un, kā norāda Z.Bleidele, pasūtījumi un apjomi ar katru gadu pieaug. Pēdējos trīs gados ar rokām katru gadu tiek izgatavotas vairāk nekā 6000 ceļazīmes, no kurām 85% ir LAU vajadzībām un 15% - citi pasūtījumi. Ražotnē strādā divi cilvēki, kuri gan veido zīmi, gan veic aprēķinus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz valsts autoceļiem veidojas svīduma vietas, publisko slideno posmu sarakstu

Dienas Bizness, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstuma dēļ pamatīgi uzkarsis arī autoceļu segums, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem veidojas svīduma vietas un ceļš var būt slidens, brīdina VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust, skaidro LAU pārstāve Sigita Audere.

Svīduma vietas visbiežāk novērojamas uz šādiem autoceļu posmiem:

A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) 0 km-3.7 km; 26.63 km-46.10 km; 85 km-94.20 km;

P27 Smiltene-Gulbene 39.3 km-45.50 km;

P20 Valmiera-Cēsis-Drabeši 27.50 km-28.30 km;

P85 Rīgas HES-Jaunjelgava 26.9 km-31.70 km;

P8 Inciems-Sigulda-Ķegums 73.11 km-74.41 km;

P10 Inčukalns-Ropaži-Ikšķile 26.13 km-40.58 km;

P103 Dobele-Bauska 35.30 km-35.84 km.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs apstrādā svīdumu vietas, tās vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām, tādējādi uzlabojot transporta riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri. Pēc nepieciešamības darbs tiek veikts atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas avārijas bedres gandrīz 6000 m2 platībā

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 43,8 miljonu eiro apmērā, informē LAU.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 298 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 68 800 km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota vairāk nekā 5000 kubikmetru apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 120 tūkstošu kubikmetru apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā vairāk nekā 18,5 miljoni eiro, kurā ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem, atputekļošana, savukārt autoceļu kopšanā teju 5,7 miljoni eiro – tajos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c., satiksmes organizēšanā vairāk nekā 1,1 miljons eiro, caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti vairāk nekā 651 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru