Jaunākais izdevums

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

Vēstulē mazumtirgotājam politiķi norādījuši ka Padomju simbolika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir aizliegta un šādu apģērbu tirdzniecība varētu aizskart ne tikai tos, kas jebkādā veidā cietuši no Padomju totalitārā režīma, bet arī diasporu ASV, kas no šī režīma bēgusi.

Politiķi «Wal-Mart» aicina sekot Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja «adidas» piemēram, kas iepriekš arī tirgojis apģērbu ar līdzīgu simboliku, taču pēc sabiedrības spiediena to pārtraucis.

«adidas» maijā, pirms šī gada jūnijā notikušās Pasaules kausa izcīņas futbolā Krievijā, izlaida dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem bija arī replikas, ko rotāja uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika. Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Kompānijas pārstāvji pauda vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču maijā solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami. Tomēr, aģentūra LETA pārliecinājās, ka kreklus maija vidū vēl joprojām bija iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

«Wal-Mart Stores Inc.» šā biznesa gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās jūlijā, strādāja ar 861 miljona dolāru (760,5 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem, kas skaidrojami ar vienreizējiem izdevumiem «Walmart Brazil» akciju daļas pārdošanas dēļ, teikts ceturtdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Tikmēr «Wal-Mart» tirdzniecības apjoms šajā periodā pieaudzis par 3,8% - līdz 128 miljardiem dolāru.

Savukārt uzņēmuma pārdošanas apjoms veikalos, kas atvērti vismaz gadu, pagājušajā ceturksnī palielinājies par 4,5%, pārsniedzot prognozēto 2,4% kāpumu.

«Wal-Mart» maijā iegādājās vairākumu akciju Indijas lielākajā e-tirdzniecības uzņēmumā «Flipkart», īstenojot kompānijas līdz šim lielāko darījumu. Darījuma summa veidoja 16 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22. jūnijā, Latvijas Banka izlaida Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Svinīgais jaunās monētas prezentācijas pasākums notika Kokneses novada tūrisma informācijas centrā, un tajā piedalījās Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis, «Kokneses fonda» padomes locekļi Vilis Vītols un Sandra Kalniete, kā arī Likteņdārza monētas autores - māksliniece Frančeska Kirke un tēlniece Ligita Franckeviča.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, kas simbolizē Latvijas tautu – pagātnē sakņotu un uz nākotni vērstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņas strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.

Kopš 2023.gada viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Pinto bijusi arī departamenta direktore Tiesībsarga birojā un pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā - Eiropas Starpuniversitāšu centrā-Eiropas maģistrantūrā. Papildinājusi zināšanas Londonas Ekonomikas augstskolā un Luksemburgas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES «stratēģisko partneri»

Lelde Petrāne, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, teikts otrdien pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Par to informē Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.

Sandras Kalnietes (ETP/«Jaunā Vienotība») sagatavotais ziņojums par ES un Krievijas politiskajām attiecībām tika apstiprinās ar 402 balsīm pret 163, 89 deputātiem atturoties.

Sankcijas jāpagarina

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka kopš 2015. gada saspīlējumu ES un Krievijas attiecībās palielinājusi Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika. Viņi arī norāda uz Krievijas atbalstu pret ES vērstām partijām un galēji labējām kustībām, kā arī uz pamatbrīvību ierobežojumiem un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.

Ziņojumā secināts, ka ES jābūt gatavai noteikt pret Krieviju papildu sankcijas, īpaši tādas, kas vērstas pret atsevišķām personām. EP deputāti arī norāda, ka sankcijām būtu jābūt proporcionālām Krievijas radītajiem draudiem. Pagājušā gada decembrī ES Padome pagarināja ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru