Jaunākais izdevums

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Tādēļ viņš aicināja žurnālistus par to rīcībā esošajiem datiem informēt VID vai NILLND, lai dienesti varētu uzsākt pārbaudes. Ja VID secinās, ka aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir pamatotas, Finanšu policija varētu ierosināt kriminālprocesu, kura ietvaros ar tiesiskās palīdzības lūgumu vērstos pie Panamas vai citu valstu iestādēm, lai iegūtu oficiālu informāciju par konkrēto personu firmām, kontiem un tajos apgrozītajiem naudas līdzekļiem.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka noplūdinātajos dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi. Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

Kā ziņots, no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra noplūdināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm. Dokumenti par slēptiem ofšoru darījumiem attiecas uz gandrīz 40 gadus ilgu periodu. Panamā bāzētajai firmai ir biroji vairāk nekā 35 valstīs.

Nopludinātie dokumenti liecina par slepeniem ofšoru darījumiem, kurus veikuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgi, pasaules politiskie līderi un slavenības, tostarp Barselonas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

«Panamas dokumentu» skandāla dēļ no amata jau atkāpies Islandes premjerministrs Sigmundurs Davids Gunnlaugsons, kurš ar Mossack Fonseca palīdzību bija atvēris ofšora firmu, lai pārvaldītu sievas mantojumu, ko viņa saņēmusi no sava turīgā tēva. Politiķis ārzonas firmu nebija deklarējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Panamas dokumentu» firma palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas sankcijas

LETA--BBC, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Panama sāks kriminālizmeklēšanu par noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem

LETA--AFP, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panamas valsts prokuratūra pirmdien paziņoja, ka tā sāks kriminālizmeklēšanu saistībā ar noplūdinātajiem nodokļu dokumentiem no juridiskās firmas Mossack Fonseca, kas radījusi ārzonas firmas pasaules turīgajiem un varenajiem cilvēkiem.

«Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu «Panamas papīri», būs kriminālizmeklēšanas subjekts,» teikts prokuratūras paziņojumā.

Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.

Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir «ierobežota hakeru uzbrukuma» rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.

Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Panamas dokumentos» minēti Rīgas domes deputāta un Valsts policijas vecākās inspektores vārdi

LETA, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panamas prokuratūra trešdien paziņoja, ka nav pietiekami nopietnu liecību, lai vērstos pret juridisko firmu Mossack Fonseca, kas nonākusi «Panamas dokumentu» skandāla epicentrā.

«Patlaban mums nav nekādu spēcīgu liecību, kas ļautu pieņemt kaut kādus lēmumus» pret Mossack Fonseca, žurnālistiem sacīja prokurors Havjers Karabaljo.

Firmas birojā Panamā otrdien sāktā kratīšana ilgusi 27 stundas.

«Savāktā informācija ļaus mums iegūt liecības, lai lēmumu pieņemtu vēlāk,» sacīja prokurors.

Izmeklēšanu sarežģī tas, ka firma vairumu dokumentu glabā digitālā formā vairāk nekā 100 datoros un serveros, nevis papīra formā, sacīja prokurors.

Viņš gan arī piepilda, ka Mossack Fonseca sadarbojas ar izmeklētājiem.

Jau vēstīts, ka no Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopludināto dokumentu vēsturē ienāk «Panamas papīri» ar ieskatu ofšoru slepenajā pasaulē

Nopludinātie Panamas dokumenti atklāj vien daļu no pasaules ofšoru biznesa aizkulisēm, kas pēc tā juridiskā statusa definīcijas ir slēgts un slepens, tomēr tie ir arī gana reprezentabli. Šo datu izcelsmes avots Mossack Fonseca ir viena no pasaules lielākajām juridiskajām kompānijām, kas specializējas ofšoru jurisdikcijās, klientu vārdā dibinot ofšoru kompānijas, kas, piemēram, dod iespēju apslēpt to patiesā labuma guvēju identitāti, naudas izcelsmi u.tml.

Juristu birojs Mossack Fonseca ar pašreizējo nosaukumu ir pazīstams kopš 1987. gada, tomēr dati sniedzas līdz pat 1977. gadam, aptverot arī sākotnējās kompānijas darbību. 2,6 terabaitu apjomīgā informācija ietver 11,5 miljonus Panamas kompānijas iekšējo dokumentu par tās darbību 39 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskais uzņēmums Mossack Fonseca, kas bija «Panamas dokumentu» skandāla centrā, paziņojis, ka tā reputācija ir neatgriezeniski sagrauta un tas šā mēneša beigās beidz darbību, ziņo Deutsche Welle. Starp tā klientiem bija arī, piemēram, Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

Uzņēmums turpinās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, kas izmeklē pasaules mēroga «Panamas dokumentu» lietu. Pirmie dokumenti tika publicēti 2016. gadā.

Līdzdibinātājs Jirgens Mossaks (Jürgen Mossack) pagājušā gada augustā paziņoja, ka uzņēmums ir aizvēris lielāko daļu savu biroju ārpus Panamas, jo kaitējums reputācijai ir negatīvi ietekmējis tā biznesu.

Mossack Fonseca tika dibināts 1977. gadā. To dibināja Vācijas jurists Mossaks un Panamas jurists Ramons Fonseka (Ramon Fonseca). Vēlāk Šveices jurists Kristofs Zollingers (Christoph Zollinger) pievienojās uzņēmumam, kas bija pasaulē ceturtais lielākais ārzonas pakalpojumu sniedzējs brīdī, kad sākās «Panamas dokumentu» skandāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontroles dienesta vadītājs: Bankas ļoti aktīvi ziņo par aizdomīgiem darījumiem

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošās bankas ļoti aktīvi ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) par klientu veiktiem aizdomīgiem darījumiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja ilggadējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.

Viņš informēja, ka pagājušajā gadā dienests kopumā saņēmis 17 113 ziņojumus no ļoti dažādiem subjektiem, un, kā jau katru gadu, 70-80% šo ziņojumu sniegušas tieši bankas. Līdz ar to banku aktivitāte ir uzskatāma par ļoti augstu, komentēja Burkāns.

Kontroles dienesta vadītājs atzīmēja, ka valsts ar likumu arī pilnvarojusi bankas veikt līdzekļu iesaldēšanu, ja tām rodas aizdomas, ka šie līdzekļi varētu būt iegūti noziedzīgā ceļā. «Šeit atkal jāsaka, ka bankas ir ļoti, ļoti aktīvas. Piemēram, pagājušajā gadā ne bez banku līdzdalības, bet ar ciešu banku sadarbību Kontroles dienests izdeva 243 rīkojumus un kopsummā mēs iesaldējām 21,6 miljonus eiro, kas ir liela naudas summa,» norādīja Burkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas premjers: «Panamas dokumentu» dēļ mazināsies izvairīšanās no nodokļiem

LETA--BNS, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paudis viedokli, ka pēc tā dēvēto Panamas dokumentu noplūdināšanas samazināsies izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot ārzonu kompānijas tā sauktajās nodokļu oāzēs.

Intervijā ziņu radiostacijai Žiniu radijas viņš teica, ka, viņaprāt, ārzonu kompāniju veidošana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir negatīva rīcība.

«Uzskatu, ka tādas informācijas nonākšana atklātībā ir pozitīva. Domāju, ka būtiski samazināsies tādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaits,» piebilda Lietuvas premjers.

Butkevičs teica, ka starptautiskajās tiesībās vajadzētu ieviest prasību ārzonu kompānijām maksāt nodokļus par gūtajiem ieņēmumiem.

Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra ir nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panamas policija otrdien veikusi kratīšanu tā dēvēto Panamas dokumentu skandālā iesaistītās juridiskās firmas Mossack Fonseca birojos.

Prokuratūras paziņojumā teikts, ka policija kopā ar organizētās noziedzības apkarošanas vienību veikusi kratīšanu bez incidentiem vai citiem starpgadījumiem.

No Mossack Fonseca datu centra tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

«Panamas dokumenti» izraisīja plašu skandālu, kas jau novedis pie Islandes premjerministra Sigmundura Davida Gunnlaugsona atkāpšanās, bet Lielbritānijas premjerministrs un Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons publiskojis datus par pēdējos septiņos gados samaksāto ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas televīzija: Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus

Žanete Hāka, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus saistībā ar atsevišķiem darījumiem, ko veikuši tās klienti, trešdien paziņoja Zviedrijas televīzija SVT.

Swedbank maldinājusi izmeklētājus par darījumiem, ko klienti veikuši saistībā ar Panamas juridisko firmu Mossack Fonseca, kuras vārds jau iepriekš izskanējis saistībā ar starptautiskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļiem.

Šīs ziņas veicinājušas satraukumu tirgū, ka Swedbank tiek ierauta skandālā, tāpat kā Danske Bank, un pastāv risks, ka bankai tiks piemēroti sodi, uzsāktas tiesvedības un piemērotas citas sankcijas.

Bankas pārstāvji aģentūrai Reuters rakstiski atbildējuši, ka ar izmeklētājiem pilnībā sadarbojas un tās komunikācija ir skaidra, korekta un pēc labākajiem nodomiem.

Atsaucoties uz konfidenciāliem dokumentiem, SVT informē, ka Swedbank Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departamentam ziņojusi, ka tikai tās Zviedrijas un Norvēģijas klientiem bijusi saistībā ar Mossack Fonseca. Tas teikts, neskatoties uz faktu, ka vairākas kompānijas, kas saistītas ar Panamas firmu, sadarbojušās ar Swedbank Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā nepieciešams cits vadītājs, Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja LTV. Pēc viņa sacītā, ilggadējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns gan esot labs speciālists, tomēr iestādē nepieciešamas jaunas vēsmas. Šobrīd uz šī dienesta vadītāja posteni pirmo reizi 20 gadu laikā ir izsludināts konkurss, kurā pieteicies ir arī V. Burkāns, un viņam neesot informācijas, vai konkursa komisija viņa kandidatūru virza tālāk, ziņo LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Virtuālās valūtas grib aplikt ar nodokļiem

Māris Ķirsons, Elīza Grīnberga, speciāli DB, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere darījumiem ar kriptovalūtu piemērot kapitāla pieauguma nodokli 20% apmērā var materializēties tikai tad, ja cilvēki paši deklarē šādu darījumu ienākumus

Tāds ir Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas sēdes darba rezultāts, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja normālā sistēmā pierasts, ka darījumam pa vidu ir starpnieks – banka – un prokuratūra, policija var bankai pieprasīt informāciju par konkrētu darījumu un noskaidrot lietas apstākļus bez klienta, tad saslēgto blokķēžu gadījumā – starpnieka nav un informācija tiek turēta datu bāzēs, un bez klienta tai nav iespēju piekļūt. Katram klientam ir sava virtuālā atslēga, kuru neviens cits nezina. Arī valsts nezina ne šo privāto atslēgu virtuālajam maciņam, kurš var nebūt vienīgais konkrētajam cilvēkam. Tad kā varēs aprēķināt un iekasēt attiecīgos nodokļus? Jautājums ir par klientu identifikāciju, jo blokķēžu gadījumā tā nav tāda, kādu to saprot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvos un ES direktīvā. «Redzam darījumu, jo transakcijas atstāj virtuālo sliedi – par kādām summām, bet nav redzams, kas tās veicis, tāpēc ziņas par ienākumu no šādiem darījumiem var iegūt tikai, ja pats cilvēks to uzrāda,» brīdināja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules valstu cīņa par informācijas atklātību varētu augt, tomēr dziļi iesakņojušās ofšoru tradīcijas straujus panākumus gūt neļaus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Panamas dokumentu publiskošana pabojājusi ārzonu valstu slepenības reputāciju, un nākotnē varētu aktivizēt pasaules valstu sadarbību informācijas apmaiņas ziņā, lai mazinātu ofšoru lomu, pieļauj eksperti, taču vienlaikus atzīst, ka nodokļu paradīžu loma visdrīzāk nemazināsies vai tas notiks ļoti lēnām, ņemot vērā to cienītāju loku, vien varētu mainīties spēku pārdale starp valstīm.

Jau iepriekš ne reizi vien uzvirmojušas runas no dažādu starptautisko institūciju puses ar nepieciešamo rīcību ofšoru lomas samazināšanā, taču vērā ņemami panākumi nav gūti.

«Cīņa par ofšoru ietekmi ir pietiekami sena,» atzīmē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, uzsverot, ka tās pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nāca klajā ar ziņojumu par kaitīgo ofšoru ietekmi uz konkurētspēju, respektīvi, to izmantošana nodokļu izvairīšanās nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kučinskis: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā nepieciešamas radikālas izmaiņas

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, ko var nodrošināt, rīkojot caurspīdīgu, skaidri saprotamu atlases procesu, kas ļautu šai valstij nozīmīgajai institūcijai izvēlēties labāko vadītāju,» uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Viņš norāda, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu ir nepieciešams stiprināt, palielinot tā kapacitāti un nodrošinot labu pārvaldību, kā arī sadarbību ar citām atbildīgajām institūcijām.

Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars informē - lai izvēlētos Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja kandidātu, uz šo posteni nākamās nedēļas sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss, informē

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir lūdzis atbalstu šā konkursa nodrošināšanai Ministru prezidentam, kurš organizēšanu uzdevis veikt Valsts kancelejai. Atbilstoši Ē. Kalnmeiera lūgumam, konkursa komisijas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet darbam tajā augsta līmeņa pārstāvniecība jānodrošina Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, kā arī Latvijas Bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru