Jaunākais izdevums

"Šodien ir mana pēdējā diena Valmiermuižā," sociālās saziņas vietnē X raksta Valmiermuižas alus darītavas radītājs Aigars Ruņģis.

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto," raksta A, Ruņģis.

Db.lv jau vēstīja, ka Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos. Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.

KP apstiprina Cēsu alus un Valmiermuižas alus darījumu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos....

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.

Apvienošanās dalībnieki darbojas alus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos Latvijā. "Cēsu alus" klāstā ir alus un citi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. "Cēsu alus" portfelī ietilpst tādi zīmoli kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi. Savukārt "Valmiermuižas alus" saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar alus ražošanu un tirdzniecību, bet uzņēmuma klāstā ir arī bezalkoholiskie dzērieni, sidrs, alkoholiskie dzērieni un kokteiļi.

Iepriekš tika vēstīts, ka pēc darījuma pabeigšanas līdzšinējais līdzīpašnieks Ruņģis konsultēs uzņēmuma jauno vadību, lai arī turpmāk tiktu saglabātas "Valmiermuižas alus" receptes.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,454 miljoni eiro.

Savukārt "Cēsu alus" 2024. gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro. Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” lēmis par pievienošanos alus ražotājam Latvijā AS “Cēsu alus”, lai turpinātu brūvēt “Valmiermuižas alu” Valmiermuižā un attīstītu zīmola eksporta potenciālu.

“Šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums, kas darītavas saimei ļaus turpināt un attīstīt amata alus darināšanu Valmiermuižā. Lai arī “Valmiermuižas alum” šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā. Esmu pārliecināts, ka Valmiermuižas alus darītavu sagaida lieliska nākotne, apvienojot spēkus sinerģijā ar kaimiņu novadā esošo “Cēsu alu”, lai iesāktais darbs turpinātos ar vēl lielāku spēku un “Valmiermuižas alu” arvien brūvētu Valmiermuižā,” skaidro “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Ražošana

Valmiermuižas alus pārdošana ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām

LETA,03.09.2025

SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Valmiermuižas alus" pārdošana AS "Cēsu alus" grupai ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām, atzina alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņš teica, ka "Valmiermuižas alus" zīmols visiem Latvijas mazajiem alus darītājiem ir bijis kā lāpa, un uzņēmums ir nozares celmlauzis, parādot, ka mazas alus darītavas var strādāt pie sava zīmola, paplašināt tirgu un stabili augt.

Pļaviņš gan pozitīvi vērtēja "Cēsu alus" paziņojumu, ka "Valmiermuižas alus" zīmola alu turpinās ražot Valmiermuižā.

"Tāpat, zinot, cik liela ražošanas līnija ir Cēsīs, ja viņiem interesē ieiet kaut kādā "mirstīgākā" alus tirgū, kur nav tik lieli apjomi, viņiem līdz šim nebija īsti kur to uzvārīt, bet tagad šāda iespēja būs Valmiermuižā," norādīja Pļaviņš.

Savukārt negatīvi viņa vērtējumā ir tas, ka agrāk vai vēlāk uzņēmumā notiks optimizācija, apvienojot saimniecības un samazinot darbinieku skaitu, kas būs slikta ziņa alus nozarei, jo Latvijā paliks mazāk nozares speciālistu, tostarp pakotāju, alus vārītāju, līniju tīrītāju un citu. Šāds solis negatīvi ietekmēšot arī "Zlauktu".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos.

Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.Konkurences padomes lēmums nozīmē, ka darījums ir pabeigts un iezīmē abu uzņēmumu vienotu apņemšanos saglabāt un attīstīt Latvijas alus brūvēšanas un baudīšanas kultūru, stiprinot vietējās brūvēšanas tradīcijas un sniedzot jaunas izaugsmes iespējas gan Latvijas, gan eksporta tirgos.

SIA “Valmiermuižas alus” turpinās darbību kā patstāvīga alus darītava, turpinot brūvēt alu Valmiermuižā, saglabājot savas oriģinālās receptes un nemainīgi augstu kvalitātes standartu alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.