Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic 2014.gads bijis veiksmīgs, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš gadu kopumā vērtēja atzinīgi, uzsverot, ka par spīti ģeopolitiskajam saspīlējumam reģionā kompānija joprojām saglabā paaugstināto peļņas prognozi - deviņus miljonus eiro iepriekš plānoto piecu miljonu vietā.

Vanags atzīmēja, ka izvērstāku gada kopsavilkumu un informāciju par uzņēmuma darbības rādītājiem 2014.gadā varēs sniegt nākamā gada pavasarī, kad būs apkopotie rezultāti un auditors būs tos izvērtējis.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. Uzņēmums sešos mēnešos strādāja 140,15 miljonu eiro apgrozījumu un guva 14,49 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Montags-Girmess: airBaltic var izkonkurēt Ryanair un EasyJet ar mobilitāti un savienojamību

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nacionālās aviokompānijas «airBaltic» daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams, aģentūrai LETA šodien sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka vakar, 23.oktobrī, medijos izskanējušo informāciju pārrunājis ar «airBaltic» pārstāvjiem. «Saņēmām informāciju, ka Lietuvas valsts nav ne «airBaltic» akcionārs, ne »airBaltic« kreditors, tāpēc nekādi prasījumi no Latvijas Lietuvas valstij nav nepieciešami un paredzami,» pauda Ozoliņš.

Taujāts, vai tas pats attiecas uz banku «Snoras», SM vadītājs norādīja, ka «airBaltic» kreditori un ar tiem noslēgtie līgumi ir pašas aviokompānijas operacionālais jautājums.

Kučinskis atklāj informāciju par pretendentiem uz airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Komentāri

Pievienot komentāru