Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023.gadā plāno pārsniegt 600 miljonu eiro ieņēmumus, kas būtu par 45% vairāk nekā šogad, norādīja "airBaltic" pārstāvji.

Kā skaidroja lidsabiedrībā, prognozes liecina, ka 2023.gadā aviācijas industrija turpinās strauju pēcpandēmijas atlabšanu.

Nākamgad lidsabiedrība "airBaltic" plāno 45% ienākumu pieaugumu, kopumā ieņēmumiem pārsniedzot 600 miljonus eiro. "Uzņēmums turpinās palielināties - gan lidmašīnu skaita, gan pārvadāto pasažieru, gan izpildīto lidojumu, gan galamērķu skaita ziņā," pauda uzņēmuma pārstāvji, piebilstot, ka 2023.gada "airBaltic" stratēģija balstās ienākumu un izdevumu pozīciju izlīdzināšanā, tomēr arī šeit jāņem vērā ģeopolitiskā situācija.

"airBaltic" pārstāvji arī izteica cerību par veiksmīgu un atbalstošu sadarbību ar jauno satiksmes ministru un valdību kopumā.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic darbinieku skaits pārsniedzis 2 000, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš lidsabiedrības dibināšanas 1995. gadā.

Jaunākais airBaltic komandas loceklis būs daļa no klientu attiecību komandas lidsabiedrības galvenajā birojā Rīgā.

“2 000 darbinieku robežas sasniegšana lidsabiedrībā airBaltic ir vēl viens nozīmīgs atskaites punkts, ko mēs šogad kopā esam sasnieguši. Profesionāla un augsti motivēta komanda ir mūsu galvenais virzītājspēks pretī ilgtspējīgai izaugsmei,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs pastāvīgi sekojam līdzi jaunākajām tendencēm darba tirgū un darbinieku atsauksmēm. Mūsu komanda jau strādā hibrīda modelī, un no nākamā gada airBaltic plāno turpināt uzlabot un izmēģināt elastīga darba iespējas biroja darbiniekiem, piedāvājot trīs darba moduļus – fiksētu, hibrīda un attālinātu. Mēs uzskatām, ka tas uzlabos mūsu komandas labsajūtu, motivāciju un produktivitāti, tādējādi vēl vairāk atbalstot mūsu virzību, veidojot inovatīvu un ilgtspējīgu organizāciju,” piebilst M.Gauss.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic parakstījusi vienošanos, lai no Ukraine International Airlines iznomātu vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu.

Lidmašīna un tās apkalpe īstermiņā veiks lidojumus airBaltic maršrutu tīklā, sākot no 2022. gada 1. maija.

“Ukraine International Airlines bijis uzticams ilgtermiņa airBaltic partneris. Šis ir ļoti smags laiks Ukrainas iedzīvotājiem un valsts nacionālajai lidsabiedrībai. Uz laiku iznomājot viņu lidmašīnu mēs arī nodrošinām īstermiņa darbu Ukraine International Airlines darbiniekiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs vēlētos pateikties mūsu ļoti labajam partnerim un draugam airBaltic par to, ka Ukraine International Airlines izraudzīts kā kapacitātes nodrošinātājs savam tīklam, balstoties uz ACMI nomas līgumu. Jo sevišķi tagad, kad UIA uz laiku nevar veikt lidojumus uz un no Ukrainas, šāda starptautiskās aviācijas sadarbības rīcība ir ļoti simboliska un svarīga. UIA kā IOSA sertificēts pārvadātājs ir gatavs sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus airBaltic maršrutos,” saka Ukraine International Airlines tirdzniecības viceprezidents Sergejs Fomenko.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada maija atvērusi jaunu bāzi Pirkkalas lidostā Tamperē, Somijā.

airBaltic Tamperi savienos ar septiņiem tiešajiem lidojumiem papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, Latvijā. Jaunā bāze tika atklāta īpašā pasākumā Tamperē.

“No šodienas mēs Tamperi saucam par vienu no mūsu bāzēm. Jaunas bāzes atvēršana sniedz jaunas ceļošanas iespējas gan mūsu pašreizējiem, gan nākotnes pasažieriem. Mēs ceram, ka pasažieru pieprasījums pakāpeniski palielināsies, tāpēc mēs ar laiku varētu sākt lidojumus uz papildu jauniem galamērķiem biznesa centros un uz atpūtas galamērķiem,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Somijas lidostu operatora Finavia Tamperes-Pirkkalas lidostas vadītāja un centrālo un austrumu Somijas lidostu viceprezidente Mari Nurminena (Mari Nurminen) saka: “Tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts ilgajā sadarbībā starp Finavia un airBaltic. Septiņi jauni maršruti sniedz plašu Eiropas pilsētu dažādību gan atpūtas, gan biznesa ceļotājiem no Tamperes-Pirkkalas apkaimes, un mēs par to esam ļoti priecīgi.”

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sestdien, 31.decembrī, sagaidījusi 36. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar reģistrācijas numuru "YL-ABM", informē uzņēmumā.

Šī ir septītā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta aizvadītajā gadā. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Kā norāda uzņēmumā, šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Līdz šim "airBaltic" ar "A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi teju 10 500 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi vairāk nekā 120 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 263 000 stundu.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2021.gadā pārvadāja kopumā 1,628 miljonus pasažieru, kas ir par 21,4% vairāk nekā pirmajā pandēmijas gadā - 2020.gadā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad vasaras sezonā piedāvās lidojumus no Rīgas uz Maltu, Erevānu Armēnijā un Baku Azerbaidžānā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Lidojumi uz Maltu no 30.aprīļa notiks vienreiz nedēļā, bet lidojumi uz Erevānu un Baku no 1.maija tiks veikti divas reizes nedēļā.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka ceļošanas nozarei atveseļojoties, lidsabiedrība atkal var piedāvāt pasažieriem plašākas ceļošanas iespējas. "airBaltic" lidojumus uz Maltu un Baku nav veikusi kopš 2019.gada, savukārt sākt lidojumus uz Erevānu bija "airBaltic" plānos vēl pirms pandēmijas.

"airBaltic" 2021.gadā pārvadāja 1,628 miljonus pasažieru, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Vitenbergs norāda, ka nav pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet nesot saprotams, kāpēc ir jāiegādājas luksusa klases elektroauto, kas katra izmaksājot teju 100 000 eiro, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Ministrijā norāda, ka "airBaltic" pagājušajā gada sākumā noslēdzis līgumu par 12 elektroauto iegādi. Uzņēmums to pamato ar ilgtspējas mērķiem, panākot nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzumu līdz 2050.gadam.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Tuvākajā laikā airBaltic neplāno no valsts prasīt uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt papildu līdzekļus, esošo aizdevumu plānots atmaksāt, kotējot savas akcijas biržā.

To intervijā DB norāda AS Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kopējie valsts ieguldījumi airBaltic pēdējos 26 gados nepārsniedz 500 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) katru gadu ir vairāk nekā viens miljards eiro, atgādina M. Gauss. Viņš uzskata, ka slēgt aviosabiedrību un pēc krīzes dibināt no jauna tā vietā, lai ieguldītu, vienkārši nebūtu loģiski. Tādā gadījumā visi apgrozāmie līdzekļi nonāktu pie kreditoriem, tāpēc tas būtu dārgi un neizdevīgi, spriež M. Gauss.

Fragments no intervijas

Kāds šobrīd ir airBaltic likviditātes stāvoklis – cik ilgam laikam jums pietiks naudas krīzes apstākļos?

Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Lidosta "Rīga" pēc 8.marta vakarā notikušā incidenta ar aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģi ir atsākusi darbu un lidostas skrejceļš pēc pārbaudes ir atvērts gaisa kuģu kustībai.

Skrejceļš tika slēgts uz trim stundām, ietekmējot sešus ielidojošos reisus, kas aizlidoja uz rezerves lidostām Viļņā un Tallinā. Savukārt astoņi izlidojošie reisi dosies uz saviem galamērķiem ar kavēšanos vai ir pārcelti.

"Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" apstiprina, ka 8.marta plkst.23.17 spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss "BT694" no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu "Airbus A220-300" noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga"", teikts "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saņēmusi 34. "Airbus A220-300" lidmašīnu.

Šī ir otrā no astoņām "Airbus A220-300" lidmašīnām, kuru piegādes "airBaltic" ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

"Airbus A220-300" darbības rādītāji esot pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

"Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem," informē "airBaltic".

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" mājaslapā ievieš apmaksas veikšanas iespēju ar "Apple Pay", informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi "airBaltic" turpina realizēt savu apņemšanos klientiem nodrošināt dažādas maksāšanas iespējas.

"Apple Pay" ir "Apple Inc." izstrādāts mobilo maksājumu pakalpojums, kas lietotājiem ļauj veikt maksājumus klātienē, "iOS" lietotnēs un internetā. Tas ierīcēs "iPhone", "Apple Watch", "iPad" un "Mac" tiek atbalstīts, izmantojot interneta pārlūkprogrammas "Safari", "Chrome", "Edge" un "Firefox".

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Lai reaģētu uz ievērojamo pasažieru pieprasījumu pēc lidojumiem no Kijevas, Ukrainā uz Rīgu, Latvijā, lidsabiedrība airBaltic 2022. gada 15. februārī un 16. februārī ieplānojusi divus papildu lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

Šonedēļ airBaltic katru dienu plāno piedāvāt lidojumus no Kijevas uz Rīgu. Tāpat lidsabiedrība plāno arī otrdien, ceturtdien un sestdien veikt tiešos lidojumus no Kijevas uz Viļņu, kā arī no Odesas uz Rīgu sestdien.

Pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic nepārtraukti izvērtē pašreizējo situāciju un ievēro varasiestāžu izdotās rekomendācijas. airBaltic ir elastīga un gatava pielāgot lidojumu grafiku pēc nepieciešamības.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās Krievija pie Ukrainas robežām ir sakoncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru, kas Rietumos radījis bažas par gaidāmu iebrukumu. Virkne Rietumvalstu jau mudinājušas savu valstu pilsoņiem pamest Ukrainu. Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicinājis Latvijas iedzīvotājus bez ļoti nopietna iemesla nedoties uz Ukrainu un pamest šo valsti.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pieņēmusi lēmumu līdz turpmākam paziņojumam atstāt Krievijas tirgu un atcelt visus plānotos reisus uz un no galamērķiem Krievijā.

Šis lēmums seko pēc iepriekš izziņotā lidojumu apturēšanas paziņojuma.

airBaltic nelidos uz Krieviju līdz maija beigām 

Paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ līdz 2022. gada maija beigām tiek...

airBaltic (Air Baltic Corporation AS) savieno Baltijas reģionu ar vairāk nekā 70 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 96,14% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder 3,86%.

"airBaltic" koncerns pandēmijas ietekmētajā 2020.gadā strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Ņemot vērā pakāpenisku aviācijas tirgus atlabšanu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic sākusi pieņemt darbā kopumā papildu 120 pilotu, tai skaitā airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus.

“Lai arī mēs joprojām turpinām darbā pieņemt mūsu airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus un atjaunojam darba attiecības ar bijušajiem darbiniekiem, šoreiz mūsu nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem ir lielāka, kas nozīmē, ka mēs meklējam ārējos pilotus, kas varētu pievienoties mūsu uzņēmumam. Papildu piloti ir nepieciešami, lai sagatavotu lidsabiedrību reisu apjomam, kādu mēs prognozējam 2023. gada vasarā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kandidātiem jābūt ES pilsoņiem, derīgai ES FCL CPL vai ATPL licencei (EASA 141. veidlapa), kā arī jābūt veiktiem komerciāliem gaisa pārvadājumiem vismaz 300 stundu apmērā ar lidmašīnām, kas aprīkotas ar EFIS, FMA un FMS sistēmām – lidmašīnas MTOW vismaz 5,7 tonnas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai no 2022. gada 24.februāra līdz 2022. gada 13.martam tiek atcelti visi tās reisi uz un no Ukrainas.

Pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic pirms katra lidojuma izvērtē šī brīža situāciju un ievēro oficiālo varasiestāžu izdotās rekomendācijas.

Aviokompānija aicina visus ietekmētos pasažierus pārbaudīt savu rezervāciju mājaslapā, lai saņemtu naudas atmaksu, vai zvanot pa tālruni +371 67280422, lai veiktu pārrezervāciju pieejamam lidojumam pēc 13. marta.

airBaltic iesaka ikvienam organizēt savu transportu, lai pēc iespējas ātrāk izbrauktu no Ukrainas, izmantojot sauszemes transportu. Grūtību gadījumā airBaltic aicina sazināties ar savas valsts vēstniecību.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic mainījusi tās formastērpu noteikumus, atvieglojot noteikumus lidmašīnu apkalpes locekļiem, pilotiem un virszemes apkalpošanas darbiniekiem. Tagad pieņemama ir lielākā daļa tetovējumu, frizūru un pīrsingu, un tie var palikt redzami arī tiešo darba pienākumu pildīšanas laikā.

“Līdz šim mēs piemērojām tādus pašus noteikumus kā lielākā daļa lidsabiedrību – tetovējumi bija atļauti tikai tad, ja tos ir iespējams viegli paslēpt zem apkalpes standarta formastērpa. Tagad esam ievērojami mīkstinājuši šos noteikumus, ļaujot mūsu darbiniekiem demonstrēt savu individualitāti ar saviem tetovējumiem, frizūrām vai pīrsingiem, ja viņi tā vēlas,” teic Alīna Aronberga, airBaltic vecākā viceprezidente personāla vadības jautājumos.

Lai kļūtu par lidmašīnu apkalpes locekli, airBaltic kandidātiem piedāvā apmaksātas astoņas nedēļas ilgas apmācības. Kandidātam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam ar vidējās izglītības atestātu, kā arī labām latviešu un angļu valodu zināšanām. Apkalpes loceklim ir jābūt draudzīgai, pozitīvai un izaicinājumiem gatavai personībai. Kakla, sejas un galvas, kā arī potenciāli aizvainojošiem tetovējumiem pienākumu pildīšanas laikā ir jābūt aizsegtiem.