Lai veicināt emigrējušo piederību Latvijai, plānots izmantot esošos sociālos tīklus, ar kuru starpniecību apmainīties ar informāciju par dažādiem pasākumiem, gan arī par darba iespējām Latvijā, sacīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe.
Sarunā ar Latvijas Radio R. Lappuķe skaidroja, ka jautājums ir par to, kā panākt, lai cilvēks paliktu piederīgs Latvijai un nezaudētu saikni ar valsti, atrodoties vienalga kādā ģeogrāfiskā vietā. Mērķis ir, izmantojot sociālos medijus, panākt to, ka latvieši labāk uzzina par pārējiem latviešiem pasaulē.
R. Lappuķe arī uzskata, ka ir jābūt valsts programmai, lai tie, kuri devušies peļņā uz ārzemēm, būtu ieinteresēti atgriezties dzimtenē. Informācijai jābūt par darba vietām, bērnu izglītošanās iespējām. «Bieži sūdzas, ka Latvija nenāk pretim. Tie, kas ir vienaldzīgi, tie neatgriezīsies. Tie, kas veido latviešu skolas, tiem ir jāpalīdz,» sacīja speciālo uzdevumu vēstnieks.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Ārlietu ministrija sadarbībā ar latviešu diasporas institūcijām - Eiropas Latviešu apvienību un Pasaules brīvo latviešu apvienību - pirmdien Rīgā rīko semināru Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana.
Db.lv jau vēstīja - aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā jābūt galvenajai atbildei uz darba tirgus un attiecīgi arī ekonomikas attīstības izaicinājumiem, iepriekš pauda D. Pavļuts.
«Cilvēks ir ikvienas valsts vērtība, tāpēc nevaram pieļaut situāciju, ka šos cilvēkus Latvija pazaudē uz visiem laikiem. Lai tas nenotiktu, mums ir nepieciešama proaktīva, pārnozariska pieeja, lai ne vien nestu ziņu, ka šie cilvēki ir gaidīti atpakaļ Latvijā. Mums ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar skaidriem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajiem un laika grafiku,» sacīja D. Pavļuts.