Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds noslēdzis darbu pie muzeja koncepcijas izstrādes un saskaņā ar to uzsācis nākamo muzeja izveides posmu - arhitektu komandas izvēli. Arhitektūras konkursu vadīs Londonā bāzētais Malcolm Reading Consultants, kas šovasar organizējis Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā, liecina šorīt izplatīts paziņojums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz arī to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīkot pieaicināts uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC).

«Mēs plānojam, ka šis process varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā to, ka uzrunāsim starptautiska līmeņa arhitektus un kā obligātu mūsu sadarbības nosacījumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izvirzījis Latvijas arhitektu iesaisti konkursa piedāvājumu veidošanā un tālākā darbā ar uzvarētāju arhitektu komandu. Esmu pārliecināts par arhitektu interesi, jo šajā projektā tiem būs iespēja veidot jaunu nacionālas nozīmes ēku galvaspilsētas centrā. Tā šobrīd, ja runājam par Eiropas galvaspilsētām, ir reta iespēja,» sadarbību komentē MRC valdes priekšsēdētājs Malkolms Rīdings.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

New Hanza City teritorijas attīstībā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielām nākamo piecu gadu laikā plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 160 miljonus eiro, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jau šoruden plānots sākt inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi, nākamgad - divu biroju ēku celtniecību. Plānots, ka līdz 2021.gadam teritorijā būs uzbūvēta 16.stāvu ABLV Bank centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu «park house» tipa māju kvartāls un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls, informēja Pillar vadītāja.

«Ja projektu saskaņošana veiksies, tā kā plānots, tad būvdarbus plānots sākt šī gada rudenī. Ņemot vērā to, ka New Hanza City teritorijā nav nekādu inženierkomunikāciju, pirmā projekta realizācijas kārta paredz inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi. Plānojam, ka nākamā gada pavasarī darbi būs pavirzījušies jau tik tālu, ka varēsim sākt arī ēku būvniecību,» sacīja Valtere.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta otrdien, 6.decembrī nolēma daļēji apmierināt SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību un no Kultūras ministrijas (KM) par labu uzņēmumam piedzīt 621,95 tūkst. eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus 30,39 tūkst. eiro apmērā saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, DB uzzināja tiesā.

SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību par 127,78 tūkst. eiro piedziņu no KM, tiesa lēma noraidīt.

Tāpat tiesa noraidīja KM pretprasību par 2006. gada 26. novembrī starp valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgtās papildus vienošanās par grozījumiem 2006. gada 28.aprīļa vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma izveidošanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā. Pilns spriedums būs pieejams 20.decembrī.

Strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gadā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās, raksta Leta.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Kultūras ministrijas (KM) izveidotā darba grupa šonedēļ vienojusies līdz š.g. 1.jūnijam pabeigt un kultūras ministrei Agnesei Loginai iesniegt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) juridisko un finanšu modeli, paredzot tā saturisko darbību uzsākt jau 2025.gadā.

Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas domi notiks muzeja ēkas attīstības plānošana, kā tas ir noteikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības deklarācijas rīcības plānā. Rīcības plāns paredz izveidot Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālo vienību un mērķtiecīgi paplašināt LLMM kā nacionālas institūcijas krājumu, pētniecisko darbību un izstāžu politiku.

LLMM izveide ilgstoši ir bijusi KM prioritāšu lokā. Darba grupa dažādos sastāvos ir analizējusi priekšlikumus, kas skar LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējas, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu. Darba grupa vērtēja jautājumus, kas skar muzeja ēkas potenciālos būvniecības organizatorus kā valsts, tā pašvaldības pusē, ēkas būvniecības izmaksu aplēses, LLMM nākotnes juridisko statusu, LLMM darbības nodrošināšanai nepieciešamo budžetu, LLMM būvniecībai paredzētā zemes gabala atsavināšanas jautājumus, kā arī turpmāk veicamās darbības projekta virzībā.

Kultūras celtnes, uz kuru tapšanu gadiem gaida vairākas nozares, varētu būvēt Skanstes apkaimē, kuras attīstību ietekmēt tūlīt būs iespēja ikvienam, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness!

Konferenču centrs varētu tapt SIA Merks attīstāmajā teritorijā, DB apliecina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Tā kā projekts ir tikko sākts un nevar prognozēt, vai tas vainagosies ar panākumiem, viņš pagaidām atturas sniegt plašāku informāciju par ieceri.

Jāatgādina, ka tūrisma nozares profesionāļi gadiem norāda, ka Rīgai ir nepieciešamas speciāli konferenču rīkošanai paredzētas telpas, kur būtu iespējams uzņemt ap 2000 apmeklētāju. Šo telpu trūkums ik gadu Rīgai konkurences cīņā par lielu pasākumu uzņemšanu liek piekāpties citām valstīm, kas savukārt nekādi nesekmē tūrisma attīstību nesezonā. Jāpiebilst, ka konferenču centrs varētu tapt arī Zaķusalā, kur attīstību plāno SIA Eiroholdings, SIA Ave Astra, a/s Grindeks, SIA Vitalian un Latvijas Darba devēju konfederācijai piederošā SIA Biznesa centrs Zaķusala.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.