Ceļu būves uzņēmums Aizputes ceļinieks pagājušajā gadā apgrozīja 6,8 milj. Ls, tomēr gads noslēgts ar 531,5 tūkst. Ls zaudējumiem, informē Lursoft.

Šogad uzņēmumā notikusi amatpersonu maiņa – šā gada augusta sākumā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu pameta Egils Muižulis, un viņa vietā stājās Ruta Kande. Uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus turpina pildīt Edijs Kizenbahs un Mārtiņš Lāma.

Uzņēmuma īpašnieki ir M. Lāma, kuram pieder 44,93% Aizputes ceļinieka kapitāldaļu, Irina Kizenbaha (36,14% kapitāldaļu), Madara More (10,07% kapitāldaļu), Kārlis Ronis (8,86% kapitāldaļu).

M. Lāmam pieder kapitāla daļas vēl vairākos uzņēmumos: SIA Nule2 (10%), SIA Nule1 (10%), SIA ME birojs (100%). Savukārt, I. Kizenbahai pieder kapitāla daļas uzņēmumos: SIA Grunlande (100%), SIA Agroserviss Kurzeme (53,85%), SIA Matiņu pļavas (100%), SIA Saules zeme (100%), SIA Baltijas nekustamie īpašumi (46%), SIA Siguldas pļavas (65%), SIA E.Kizenbaha konsultāciju birojs (100%), SIA Kurzemes tīrumi un meži (50%), liecina Lursoft dati.

Par vairāk nekā 154 tūkstošiem latu rekonstruēs Zvaigžņu ielu Aizputē, liecina Aizputes novada domes noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Paredzēts, ka ielas rekonstrukciju posmā no Lažas ielas līdz Brīvzemnieka bulvārim veiks SIA Aizputes ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedza 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Nozīmīgākie SIA Aizputes ceļinieks objekti, kuros šovasar darbi turpinās vai arī kurus plānots uzsākt šogad, ir autoceļa E22 posma Tīnūži-Koknese rekonstrukcija, apgaismojuma rekonstrukcija Liepājā, autoceļa A9 Rīga-Liepāja segas rekonstrukcija, veloceliņa būvniecības darbi Saldū un Kalvenes ielas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta Aizputē.

Ceļu būves uzņēmumam Aizputes ceļinieks reģistrēta jauna komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,9 miljoni eiro, liecina Lursoft Komercķīlu reģistrā pieejamā informācija.

Par labu AS Danske Bank uzņēmums ieķīlājis mehāniskos transporta līdzekļus un traktortehniku.

Aizvadītajā gadā Aizputes ceļinieks apgrozījis 9,537 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, uzņēmuma apgrozījums nav būtiski mainījies. Toties uzņēmuma peļņa ir sarukusi teju trīs reizes, nokrītoties no 470,502 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 159,508 tūkstošiem eiro pērn. Ar gūto peļņu uzņēmuma vadība plāno segt iepriekšējos gados radušos zaudējumus, kā arī ieguldīt uzņēmuma attīstībā.

Lursoft dati rāda, ka Aizputes ceļinieks reģistrēts 1991. gada jūlija un uzņēmuma īpašnieki ir Irina Kizenbaha (45%), Mārtiņš Lāma (44,93) un Madara More(10,07).

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Šā gada 11. decembrī Aizputes novada dome rīko nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69 izsoli. Bijusī uzņēmuma Aizputes ceļinieks viesnīcas ēka, kurā reiz nakšņojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet tagad atrodas veikals un kafejnīca, tiek izsolīta jau otro reizi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Izsoles cena ēkai samazināta teju divas reizes, un pašvaldība cer, ka šoreiz ēku izdosies pārdot. Šobrīd nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69, kas sastāv no 1278 kvadrātmetru liela zemesgabala un trīsstāvu kopdzīvojamās ēkas, sākuma cena noteikta - 21 tūkstotis eiro. Izsole paredzēta ar augšupejošu soli - 100 eiro. «Uzņēmēji ir izrādījuši interesi par šo īpašumu, tādēļ ceram, ka izdosies to pārdot,» sacīja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Izsoles pieteikumā Aizputes novada domes mājaslapā teikts, ka īpašumā ir arī veikala un ēdnīcas telpas, tā raisot uzņēmēju interesi. Telpās darbojas gan veikals, gan kafejnīca Osteria, kuru iecienījuši daudzi aizputnieki, Kursas Laiks pārliecinājies Aizputē.

Liepājas šosejas (A9) Rīga (Skulte) – Liepāja posma no 148. līdz 163. kilometram pie Kalvenes rekonstrukcijā ieguldīti astoņi miljoni eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Darbus veica piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8.CBR. Šosejas posmā veikta segas rekonstrukcija, reciklējot veco segu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Remontdarbu gaitā tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

Rekonstruētā ceļa posma svinīgā atklāšana plānota trešdien, 29. oktobrī. Tāpat plānots apsekot pabeigtos un esošos būvdarbus uz šosejas Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posmā no Platones līdz Lielvircavas pagriezienam, kur būvdarbus ir veicis SIA Strabag, objekta izmaksas vairāk kā seši miljoni eiro un posmā no Lielvircavas pagrieziena līdz Elejai un Lietuvas robežai, kur vēl notiek būvdarbi, kuru veicējs ir SIA Lemminkainen un kopējās investīcijas ir 5,5 miljoni eiro.

Trešdien, 20.oktobrī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki un vietējo pašvaldību pārstāvji atklāja rekonstruēto Liepājas šosejas posmu 15 kilometru garumā no Kalvenes Liepājas virzienā.

Autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posma km 148,5 – 163,28 rekonstrukciju veica SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Kopējās investīcijas objektā ir 8 084 461 eiro. Šajā šosejas posmā ir veikta ceļa virskārtas rekonstrukcija, veicot esošās segas reciklēšanu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Tāpat tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

«Ņemot vērā to, ka jau šogad ir uzsākti remontdarbi nākamajā Liepājas šosejas posmā, kā arī ir notiek iepirkuma procedūra par vēl diviem posmiem, pēc gada Liepājas šoseja tiks savesta kārtībā,» atklāšanā atzīmēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Vairāk nekā 5,54 miljonus Ls vērtais valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) iepirkums par autoceļa A13 posma segas rekonstrukciju noslēdzies, par uzvarētāju pasludinot Lietuvas uzņēmumu a/s Panevežio Keliai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LVC ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu veiks autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) posma no 61 līdz 73 kilometram rekonstrukciju.

Atklātajā ceļubūves konkursā savus piedāvājumus iesniedza astoņi komersanti, no kuriem tika izvēlēts uzņēmums, kas piedāvāja ceļa rekonstrukciju veikt par zemāko cenu.

Jau ziņots, ka šonedēļ noskaidrojies, ka pie teju sešus miljonus Ls vērtā ceļu būves iepirkuma – autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukcijas – ticis uzņēmums Saldus ceļinieks. Savukārt atklātā konkursā par autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma rekonstrukciju, un vairāk nekā 4,695 miljonus Ls vērtā konkursā uzvarējusi personu apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR.

Trešdien, 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzinuši ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR.

Autoceļu posmus šogad vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā strādāja eksperti ceļu būvinženieri Juris Anitens un Uldis Birzleja, ceļu projektētājs Elmārs Daniševskis, Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvis Heiti Popps un Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Juozas Gedvilas. Žūrijas darbā piedalījās arī autoceļu drošības eksperts Pauls Timrots.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma rekonstrukciju, un vairāk nekā 4,695 miljonus Ls vērtā konkursā uzvarējusi personu apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros tiks rekonstruēts autoceļa A9 posms no 148 līdz 163 kilometram. Ceļa pastiprināšana tiks veikta Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros.

Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza deviņi komersanti.

Jau rakstīts, ka ceļu būves nozares pārstāvji izteikušies, ka pašreizējā valsts amatpersonu gausā rīcība raisa pamatotas bažas par to, ka 2014. gadā līdz šim galvenokārt uz ES fondu līdzekļiem balstītā ceļu būve var palikt tikai pie valsts finansējuma, kas pēdējos gados ir bijis tikai piliens lielajā vajadzību jūrā.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska un satiksmes ministra Anrija Matīsa vizīte Liepājā sākās ar ceļu būves kvalitātes kontroli Rīgas - Liepājas šosejas 163.kilometrā.

Savukārt pāris kilometru tālāk ministriem bija iespēja savām acīm vērot Latvijā populāro kūlas dedzināšanu. Tiesa, Ministru prezidents tobrīd runājis pa telefonu, tāpēc incidentu nav pamanījis, atzina Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Pa ceļam uz Liepāju premjers V.Dombrovskis un satiksmes ministrs A.Matīss piedalījās Latvijas Valsts ceļu paspārnē esošās Ceļu laboratorijas izbraukuma pārbaudē, kurā speciālisti izdarīja autoceļa A9 jaunuzklātā asfalta kvalitātes kontroles (kalibrēšanas) urbumus. Vairākas pārbaudes jau notikušas iepriekš, taču ministru klātbūtnē tika ņemti paraugi, lai pārbaudītu jaunā ceļa seguma pretestību paliekošām deformācijām, skaidroja ceļu būves speciālisti.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) grasās atjaunot autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posmu 22 kilometru garumā, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 7,65 miljonus eiro.

Autoceļu uz Latvijas trešo lielāko pilsētu plānots atjaunot posmā no 163 līdz 185 kilometram, proti – sākot no posma deviņus kilometrus aiz Kalvenes.

Lai arī par uzvarētāju pasludināta piegādātāju apvienība ACBR78, cits konkursa dalībnieks – piegādātāju apvienība SIA Matthai un Matthai Bauunterehmen GmbH&Co.KG - iesniedzis sūdzību par konkursu. Lēmums par sūdzību vēl nav pieņemts.

Remontdarbus drīz solīts pabeigt citā Liepājas šosejas posmā – no 148 līdz 163 kilometram, kur tos veic uzņēmums Aizputes ceļinieks.

Liepājas šosejas jeb autoceļa A9 Rīga (Skulte)-Liepāja rekonstruētais posms no Kalvenes 148. kilometra līdz 163. kilometram atbilst visām kvalitātes prasībām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

To ir pierādījušas kvalitātes pārbaudes, kas veiktas jaunā seguma paraugiem, kas tika paņemti šā gada jūlijā.

Šajā šosejas posmā remontdarbus veica SIA Aizputes ceļinieks. Līgums tika noslēgts 2013. gada aprīļa beigās, būvdarbi tika pabeigti šā gada jūlija sākumā. Kopējās remontdarbu izmaksas ar PVN bija 8 miljoni eiro. Šajā posmā būvnieki ir veikuši seguma reciklēšanu un jauna asfaltbetona seguma triju kārtu izbūvi, kā arī uzlabojuši ūdens novades sistēmu un autoceļa aprīkojumu.

Veicot pabeigto būvdarbu komplekso kvalitātes pārbaudi, va/s Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra Ceļulaboratorija paņēma vairāk nekā 60 urbtu asfaltbetona paraugu. Tika testēts asfaltbetona kārtu sablīvējums, biezums un sastāvs, kā arī veikts riteņu sliežu tests, ceļa virsmas līdzenuma un saķeres mērījumi. Pārbaudēs tika konstatēts, ka atsevišķos posmos ir palielināta virskārtas segregācija un bitumena izsvīdumi. Lai to novērstu, būvnieks par saviem līdzekļiem pārbūvēja asfaltbetona virskārtu neatbilstošajos posmos.