Jaunākais izdevums

Dzīvībai bīstamajā graustā, kas iesaukts par «Šekumu», Aizputes centrā atrodas unikālas ozolkoka pildrežģa konstrukcijas, tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neļauj celtni pilnībā nojaukt. Tomēr ēka apdraud iedzīvotājus un novada Būvvalde no īpašnieces pieprasījusi daļējas vai pilnīgas nojaukšanas projektu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputes novada Būvvalde saņēmusi būvspeciālista Daiņa Šēļa tehniskās apsekošanas aktu, kurā teikts, ka ēka ir avārijas stāvoklī, norāda Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne. «Celtnei pēc iespējas ātrāk jākļūst drošākai vai nojauktai. Mēs joprojām no ēkas īpašnieces gaidām daļējas vai pilnīgas nojaukšanas projektu - tas atkarīgs no speciālista izvērtējuma. Tomēr pilnībā ēku nojaukt neļauj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, jo speciālisti atklājuši, ka celtnes otrajā stāvā ir Latvijā unikālas ozolkoka pildrežģa konstrukcijas. Tādas nav nekur citur valstī.»

Konstrukcijas nepieciešams uzmanīgi demontēt, klasificēt un saglabāt, lai ievietotu jaunajā projektā, kam būtu jāseko pēc šīs ēkas nojaukšanas.

«Mana nauda un mana ēka; kāda citiem gar to darīšana, es nesaprotu,» saka īpašniece Gunita Semmere. «Cilvēkiem tur garām nav jāiet. Aplikšu žogu savam zemesgabalam, lai nevienam tur nav jāiet, un viss kārtībā,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais Aizputes pagasta pamatskolas būvdarbu uzdevums – bojāto griestu konstrukciju demontāža – ir paveikts, stāsta Aizputes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Petrovics. Maija sākumā skolas ēku atkal pārklās jumts, un nākamajā mācību gadā audzēkņi varēs turpināt tajā mācīties, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pagaidām būvdarbi norit pēc paredzētā grafika, tomēr darbus nedaudz apgrūtina lietus, atklāj pagasta pārvaldes vadītājs. Lai neatpaliktu no termiņa, objektā ik dienas strādā aptuveni 14 strādnieki un, ja laika ap­stākļu dēļ kaut ko neizdodas padarīt, brīvdienās vai saulainās dienās tiek pastrādāts ilgāk, stāsta A. Petrovics.

Būvdarbi uzticēti SIA Vega 1 un kopumā izmaksās 585 tūkstošus eiro. Būvdarbi uzsākti, jo tika konstatēts, ka ēka ir bīstama ekspluatācijā un tajā nevar turpināt darbu. Mācības Aizputes pagasta pamatskolas bērniem notiek dažādās pašvaldības ēkās.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aizputes ūdenstorni pārvērš par tūrisma objektu

Dienas Bizness, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes ūdenstornī varēs gan uzkāpt, gan nolaisties trosē, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Aizputes industriālais objekts ir viens no 26 visā Latvijā, ko atjauno, lai pēc tam tas kaplotu par tūrisma objektu.

Aizputes ūdenstornis Atmodas ielā ir nodots ekspluatācijā un pirmās ekskursantu grupas plānots uzņemt šopavasar. Līdz tam vēl jāpabeidz torņa apkārtnes teritorijas labiekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes šekums tiks noārdīts tūlīt pēc Aizputes pilsētas svētkiem. Pirmdien mājas pagalmā tikās visas iesaistītās puses, lai spriestu par Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā esošā grausta nojaukšanas kārtību, satiksmes ierobežojumiem un konkrētu darbu laiku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmdienas rītā Aizputes šekuma pagalmā bija ieradies Aizputes pilsētas mērs Aivars Šilis, viņa vietnieks Juris Grasmanis, Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne, mājas īpašniece, būvniecības uzņēmuma SIA Montāžas serviss pārstāvis Jānis Odiņš, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas inspektors Uldis Maisiņš.

VKPAI māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Sanāksmes laikā U. Maisiņš norādīja, ka iekštelpās ir unikāli ozolkoka apdares dēļi, kuri būtu saglabājami, ja nolemts māju atjaunot no pamatiem tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes senioru apvienības Piesaulīte dalībnieki veikuši sakopšanas darbus pilsētas zemes īpašumā Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, kas tautā saukts arī par «Šekumu». «Mēs vienojāmies ar īpašnieci, un viņa ar prieku pieņēma mūsu palīdzību,» laikrakstam Kursas Laiks sacījusi senioru apvienības vadītāja Edīte Dovkante.

Namu Kalvenes ielā 1 noārdīja pērn, jo tas bija avārijas stāvoklī un apdraudēja garāmgājējus, tomēr grausta atliekas – akmeņi, zari un sīkāki būvgruži – «Šekumā» pārziemoja.

«Tā ir pilsētas redzamākā vieta, un to vajadzēja sakopt. Mēs saprotam, ka īpašniecei vienai nepietiek spēku, un gājām palīgā. Es domāju, ka tā var sasniegt daudz vairāk,» tā E. Dovkante.

Plašāk lasāms 18. aprīļa Kursas Laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem ekspluatācijā pirmās trīs jaunbūves

Dienas Bizness, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novadā sašauti trīs cilvēki

LETA, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30.septembra pēcpusdienā privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novada Lažas pagastā sašauti trīs cilvēki, un likumsargi vēl turpina darbu notikuma vietā, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA pastāstīja, ka apšaude notikusi kādā viesu namā, un tajā sašauti trīs cilvēki. Sākotnējā informācija liecina, ka sašauto cilvēku gūtie ievainojumi nav dzīvībai bīstami.

Cietušo vecumu un dzimumu policijā pašlaik nevarēja precizēt. Pašlaik nav plašākas informācijas arī par šāvēju. Sākts kriminālprocess, tiek skaidroti notikušā apstākļi. Sīkāk par notikušo policija sola informēt pirmdien.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Rimantu Kārkliņu, vēsta, ka uzbrukums varētu būt bijis pasūtījuma slepkavības mēģinājums. Noziegums vērsts pret personām, kas atradās automašīnā, un tas ļauj secināt, ka tieši šīs personas bija uzbrukuma mērķis, skaidrojis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputniece Karīna Spridzāne ir radījusi veikalu topošajām māmiņām 9 mēneši, kas apņēmīgi iekarojis savu vietu Rīgas apģērbu biznesā. Šis veikals atšķiras ar to, ka grūtnieces apģērbj «no A līdz Z» – sākot ar ērtu veļu un ikdienas drēbēm un beidzot ar elegantām balles un kāzu kleitām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ideja biznesam man radās, kad pati biju stāvoklī, jo atrast skaistu un piemērotu apģērbu Latvijas veikalos bija ļoti grūti, savukārt, pasūtot internetā, drēbes atnāca vai nu par lielu, vai par mazu. Tad vīrs man ieteica pašai atvērt veikalu – divas reizes man nebija jāsaka,» smejas K. Spridzāne. Tūliņ, vēl esot mazuļa gaidībās, viņa sākusi strādāt pie veikala izveides. Aptuveni pusgada laikā sapni izdevies īstenot.

Veikals 9 mēneši atrodas Rīgas tirdzniecības centrā Galleria Riga.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc veikals atrodas Rīgā, nevis Aizputē, nav tālu jāmeklē. «Tur ir cita pirktspēja,» teic jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc franču kompānijas "Smart Island Riviera" pasūtījuma uzņēmuma "Latitude Yachts" ražotnē Rīgas ostā šoruden top ekskluzīvs kuģa projekts – 1700 m2 plaša peldoša sala, kuru nākotnē viesu uzņemšanai plānots noenkurot Francijas Rivjērā netālu no Kannām, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Uz peldošās salas atradīsies pludmales klubs ar restorānu, bāru un peldbaseinu, un uz tā vienlaikus varēs uzņemt līdz pat 400 viesiem.

"Kuģis ir unikāls – pirmais tik liels šāda veida projekts pasaulē. Plānojam, ka peldošā sala galvenokārt tiks izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, bet ikdienā uzņems viesus kā pludmales klubs. Mūsu kompānijai šis ir pirmais projekts, bet nākotnē plānojam uzbūvēt un atvērt vairākas šāda veida peldošas izklaides vietas visā pasaulē. Mūsu mērķis – radīt augsta līmeņa produktu, kurš būtu tehnoloģiski mūsdienīgs, bet vienlaikus klasiski ērts un patīkams mūsu viesiem," saka "Smart Island Riviera" prezidents Marks Odino (Marc Audineau).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slepkavības atklāšana nereti var būt atkarīga no katra jauna pavediena, kas atklātībā var nonākt pat pēc vairāk nekā 10 gadiem – šādi Valsts policija (VP) atklājusi divas slepkavības, kas pastrādātas 2000. un 2003.gadā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Abos savstarpēji nesaistītos notikumos bez vēsts bija pazuduši divi vīrieši un par viņu tālākajām gaitām nebija ne vēsts līdz pat 2017.gadam, kad policijas rīcībā nonāca iztrūkstošais «puzles gabaliņš». Abu pazudušo vīriešu mirstīgās atliekas tika atrastas un noziegumā aizdomās turētās personas, kā arī to motīvs un nodarījums faktiski atklāts. Abos kriminālprocesos izmeklēšanas vēl turpinās, bet kopaina izmeklēšanai ir skaidra.

2017.gada 20.aprīlī Aizputes novadā kādā saimniecībā veicot rakšanas darbus, tika atrasts zemē ierakts transportlīdzeklis, kurā atradās vīrieša mirstīgās atliekas. Par šo faktu Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Veicot izmeklēšanas darbības, policija guva apstiprinājumu tam, ka tās ir 2000.gadā bez vēsts pazudušā Aizputes iedzīvotāja mirstīgās atliekas. Toreiz Valsts policijā tika ierosināta izmeklēšana par 1968.gadā dzimušā vīrieša bez vēsts pazušanu un līdz tam brīdim nebija konkrētu pavedienu, kur vīrietis varētu atrasties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgta, ar nožogojumu un dīķiem norobežota, teritorija. Stingra maltīšu un fizisko aktivitāšu programma. Izjādes, peldes un pastaigas – mežu plašumā, nošķirtībā no veikaliem un ēstuvēm. Režīms, kas citu iznākumu nepieļauj kā vien uzvaru pār liekajiem kilogramiem. Šo Latvijā unikālo pieredzi piedāvā Aizputes novadā viesnīca ar svara korekcijas programmu Lejasraķi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tievēšana ir smags darbs. Viszinošākie par dažādām diētām parasti ir klienti ar pamatīgu lieko svaru. Viņi ļoti daudz ko lasījuši, tomēr bez palīdzības nespēj tikt ar sevi galā. Cilvēka dabā ir padoties kārdinājumam, un reti kuram ir tik dzelžains raksturs, lai ilgstoši pieturētos pie stingra režīma mājas apstākļos,» stāsta viesnīcas ar svara korekcijas programmu SIA Cerība resnīšiem direktore Maija Atvara un piemetina: «Šeit notievē gribot negribot, jo nav iespēju norauties.»

Viesnīca atrodas Aizputes novada Lažas pagastā. Programma ir viesnīcas kompleksa īpašnieka, Krievijas uzņēmēja Borisa Aleksandrova ideja, kas izlolota, balstoties uz paša pieredzi. Pēc tam, kad, mēģinot zaudēt svaru, pats piedzīvojis to, cik grūti turēties pretī kārdinājumiem, sapratis, ka bez palīdzības to ir ļoti grūti paveikt, stāsta M. Atvara. Nošķirtību no kārdinājumiem un provocējošiem apstākļiem centrā panāk ar fizisku izolāciju apsargājamā teritorijā, kurā neviens nemanīts nespēj iekļūt vai izkļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas noteikti ir komandas darbs, nevēlēdamies uzsvērt paša vai kāda speciālista nopelnus, teic SIA Tap vadītājs Kristaps Rudzājs. Viņš vairāk ir darītājs, nevis runātājs. Pirms trim gadiem Aizputē tapušais uzņēmums uzņem apgriezienus. Lēnus, toties apdomātus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ar jauno uzņēmēju Kursas Laiks tiekas Aizputes jauniešu Ideju mājā, kur SIA Tap komanda kopš pagājušā gada novembra veic rekonstrukcijas darbus.

Iespēju strādāt šajā objektā SIA Tap ieguvusi, piedaloties konkursā, kurā pieteikušās četras firmas. «Neuzskatu, ka mūsu valstī pastāvošā iepirkuma procedūra ir ilgi dzīvotspējīga, bet, ja gribi darbu, jāpiedāvā lētākā cena. Manuprāt, pareizi būtu izvēlēties vidējo cenu no pretendentu piedāvātā: tas nozīmētu, ka objektu iespējams uzbūvēt bez jebkādām finansiālām problēmām. Nākotnes perspektīvā skatoties, pasūtītājs būtu ieguvējs, lai gan sadārdzinātos būvniecības izmaksas. Dempingošanas dēļ daudzi būvnieki bankrotē. Pērn par cenu, kas ļoti atšķīrās no reālajām būvniecības izmaksām, arī uzvarēja būvnieks, kurš tagad ir bankrotējis. Bet tā nav pašvaldības, bet gan valsts mēroga problēma,» stāsta K. Rudzājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vīndaris ar Minhauzena stāstiem

Dienas Bizness, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pagatavot pieneņu vīnu ir ļoti sarežģīti – visgrūtākais ir tās iesēt, jo, kad izrok vagas, rūpīgi jāvēro laika apstākļi un jāgaida absolūts bezvējš, citādi pieneņu pūkas lidos pa gaisu un nebirs dobītēs taisni,» tā reiz pilsētniekus labsirdīgi izjokojis Aizputes Vīna darītavas īpašnieks Mārtiņš Sants, kad tie ieraudzījuši, ka darītavā blakus zemeņu, cidoniju un citu augļu dzērieniem rūgst pieneņu vīns, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputes Vīna darītava ir Vara un Mārtiņa Santu lolojums, kas nemērojas spēkiem ar rūpnīcu konveijeru ražojumiem. Tradicionālais vīnogu vīns darītavas viesus interesē vismazāk, novērojis M. Sants. Kad to ceļ galdā, vīndarim nākas dzirdēt, ka «tādu dzērienu var nopirkt katrā veikalā, bet mums stāstīja, ka jums esot zemeņu vīns». Darītavu abi centušies padarīt pēc iespējas autentiskāku, un, patiesi, nokāpjot pagrabā pie koka mucās «elpojošā» vietējo augļu dzēriena, laiks uz brīdi apstājas.

«Vēlējāmies, lai ir īsti, nav nekāda šmaukšanās un butaforijas. Šis nav ļoti izteikts bizness, miljonu es netaisos nopelnīt. Mūsu ideja ir dalīties zināšanās par vīna gatavošanas receptēm, par dzēriena garšām,» stāsta M. Sants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas kompānijai piešķir tiesības Aizputes un Kuldīgas novadā meklēt naftu

LETA, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojuma projektu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Aizputes novada Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, informēja EM.

Rīkojuma projekts par jauna izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu sagatavots, pamatojoties uz Lietuvas uzņēmuma Geobaltic šā gada septembrī iesniegto iesniegumu, ierosinot noteikt licences laukumu iepriekšminētajos pagastos 185,17 hektāru platībā.

Rīkojuma projekts nosaka licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Kalējos un Aizputes novada Lažas pagasta Popēs, Ērgļos, Lāčplēšos un Graudupēs.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums atrodas Kuldīgas struktūras perspektīvajā daļā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no 1963.gadā atklātās, Latvijā pagaidām vienīgās Kuldīgas naftas atradnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kūtsmēslu smaka traucē dzīvot

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputē sākta tā dēvētā Aizputes šekuma jeb ēkas Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā nojaukšana, ziņo reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Jau vēstīts, ka bīstamā (avārijas) stāvoklī esošo māju tika nolemts nojaukt pēc Aizputes svētkiem. Mājas nojaukšanu finansē tās īpašniece.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Amerikas latviešu jaunieši ierodas iepazīt savu senču dzimto zemi

Lelde Petrāne, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.augustā, Latvijā ieradīsies Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā jauniešu ceļojuma Sveika, Latvija! XXXVI grupas dalībnieki, kuri līdz 24.augustam apceļos savu senču dzimteni un tiksies ar vienaudžiem Balvu novada Tilžas vidusskolā un Aizputes novada Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.

Sveika, Latvija! ir divu nedēļu izglītojoša programma, ko organizē un atbalsta Amerikas latviešu apvienība. Programmas mērķis ir dot iespēju Amerikas latviešu izcelsmes bērniem, kas ir mācījušies par Latviju latviešu papildskolās un beiguši 8. klasi, savām acīm redzēt un iepazīt savu senču dzimto zemi.

«Ceļojums pa visiem četriem Latvijas novadiem ir kā dzīva ģeogrāfijas stunda. Ceļojuma programma ir ļoti intensīva. Maršrutā iekļauti muzeji un memoriālas vietas, kas saistās ar skolā iepazītajiem latviešu rakstniekiem un vēsturiskām personām, piemēram, Blaumani, Brigaderi, Baronu, Raini, Kalpaku u.c..,» skaidro Sveika, Latvija! programmas vadītāja Anita Juberte. Viņa paskaidro, ka jaunieši gidu pavadībā apmeklē gan pilis un baznīcas, gan novadu muzejus, vēro, kā top tautas māksla audēju, dzintara meistaru un keramiķu darbnīcās. Ceļojuma gaitā jauniešiem tiek dota iespēja arī iepazīties ar mūsdienu Latviju, tās sabiedrību un kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais ir improvizācija. Cepējam ir dota pilnīga brīvība. Viņam ienāk prātā: «Es šodien gribētu krēmkūkas.» Aiziet, skatāmies! Aiziet – viss kārtībā, neaiziet – arī nekas, mēģinājām. Ja tu kaut ko dari, tu kļūdies. Un tu mācies no kļūdām un centies tās vairāk nepieļaut,» stāsta 24 gadus jaunais Aizputes uzņēmējs Sandris Štāls.

Sandris ir vietējais, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme. Pabeidzot augstskolu kā diplomēts finansists un ekonomists, nav varējis atrast darbu. Cits viņa vietā būtu gaudies un vaimanājis, cits – devies uz Īriju sēnes lasīt, taču Sandris nolēma iemēģināt roku privātajā biznesā. Papētīja vietējo tirgu un secināja, ka Aizputē trūkst iespējas iegādāties svaigas, tikko ceptas bulciņas un kūciņas.

«Reālākā pieredze ir dzīves pieredze – kad tu pats ej, kārto, dari, risini. Tā tu arī uzzini tik daudz, cik tev vajag zināt,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KleinTech services valdes locekli, 4SmartStreets produkta vadītāju Kasparu Egliņu

Lelde Petrāne, 29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA KleinTech services valdes loceklis, 4SmartStreets produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SIA KleinTech services, balstoties uz iepriekšējo projektu pieredzi, ir radījis produktu 4SmartStreets, kas ir satiksmes plūsmas analīzes rīks un sniedz precīzus, faktuālus datus tiešsaistē par kustīgu obejktu plūsmu noteiktā vietā un laikā. Risinājumam par pamatu ir izmantota deep learning jeb mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas ļauj apmācīt datoru atpazīt dažādus kustīgus objektus, kā piemēram, velosipēdistus, gājējus un automašīnas, un tos saskaitīt, tajā pašā laikā darot to ar teju 100% precizitāti, un nekļūdīgi neieskaitīt objektus, kuri konkrētajā kameras atrašanās vietā nav prioritāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā ierosina ministrijas aizstāt ar valdības centru

LETA, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Finanšu ministrija savā analīzē par valsts uzdevumiem ierosinājusi ministrijas nomainīt ar vienotu valdības centru, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Analīzes rezultāti liecina, ka Igaunijas ministrijas kļuvušas ļoti nošķirtas viena no otras un sadarbības trūkuma dēļ bieži ir vērojama darbības pārklāšanās.

Lai nojauktu robežas starp ministrijām, tās praktiski ir jāaizstāj ar centrālu valdības institūciju. Tomēr pagaidām tā ir tikai vīzija, jo ministriju likvidācija būtu pretrunā Igaunijas Konstitūcijai.

«Šī vīzija ir diezgan radikāla. Domāju, ka tā ir ierosināta, lai apkopotu idejas vai sāktu diskusijas,» norādīja valsts reformas eksperts Rauno Vinni. Viņš piebilda, ka reformas virziens ir pareizs, lai gan tā ir ļoti atšķirīga no Igaunijā ierastās administratīvās kultūras.

Komentāri

Pievienot komentāru