Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Šā gada oktobrī sērijveida dzīvokļu cenas Ogrē, Kauguros, Salaspilī un Jelgavā ir palielinājušās, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate mājokļu tirgus pārskatā.

Ogres sērijveida dzīvokļu cenas oktobrī palielinājās par 0,4%. Vidējā dzīvokļu cena palielinājās līdz 475 eiro par kvadrātmetru. Oktobrī cenas galvenokārt palielinājās trīsistabu un četristabu dzīvokļiem.

2016.gadā Ogrē dzīvokļu cenas kopumā pieauga par 7,1%, kas bija nedaudz lielāks rādītājs, nekā novērots Rīgas lielākajos mikrorajonos.

Kauguros 2016.gada oktobrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 1%. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 470 eiro par kvadrātmetru. 2016.gadā dzīvokļu cenas kopumā palielinājās jau par 12,4%.

Visa gada garumā Kauguros ik mēnesi tika novērots stabils dzīvokļu cenu pieaugums, turklāt tas gandrīz divreiz pārsniedza cenu pieaugumu Rīgas mikrorajonos, norāda Arco Real Estate.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde «Hesburger», turpinot tīkla paplašināšanu, atvērusi otro restorānu Jūrmalā, Kauguros. Tajā ieguldītās investīcijas sasniegušas 1 miljonu eiro, informē «Hesburger» attīstības direktore Ieva Salmela.

«Par vēl viena restorāna attīstīšanu Jūrmalā bijām domājuši ilgāku periodu. Jūrmala, kas ir stratēģisks punkts Rīgas apkaimē, piesaista ievērojamu klientu plūsmu – gan vietējos iedzīvotājus, tā tūristus visu gadu. Bulduros esošā restorāna apgrozījums katru gadu pieaug, līdz ar to lēmums par otrā restorāna atvēršanu Jūrmalā bija loģisks tīkla attīstības solis», tā I. Salmela par restorāna izveidi Kauguros.

Atklājot «Hesburger» restorānu Kauguros, uzņēmums ir radījis 20 jaunas darba vietas. Uzņēmums atzīst, ka darbaspēka trūkums pakalpojumu nozarē ir jūtams, un ātrā ēdināšana nav izņēmums. Šobrīd lielākā daļa šīs restorāna komandas ir atlasīta, savukārt tuvāko nedēļu laikā paredzēts to nokomplektēt pilnībā.

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas apkārtnē – Ogrē, Salaspilī, Kauguros, Jelgavā – pērn pieaugušas par 1-3%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate jaunākais tirgus pārskats.

2020. gada decembrī Ogres sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,6 %, vidējai cenai pieaugot līdz 659 eiro/m². 2019. gadā dzīvokļu cenas kopumā Ogrē palielinājās par 7 %, bet kopš 2020. gada sākuma - par 2 %.

Dzīvokļu cenu ziņā populārāko Rīgas mikrorajonu TOP5  

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija...

Jūrmalā Kauguros 2020. gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,2 %. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 628 EUR/m². Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājās par 3 %.

2020. gada decembrī Salaspilī dzīvokļu cenas nemainījās. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena Salaspilī bija 696 eiro. Kopš 2020. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 1 %.

Savukārt Jelgavā 2020. gada decembrī dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī bija 539 eiro/m². Kopumā 2020. gadā Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %.

2021. gada septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā sasniedza 887 EUR/m², kopumā kopš gada sākuma pieaugot par 9,9 %. Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim.Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” apkopotie dati.

Uzņēmuma valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs kā vienu no cenu pieauguma faktoriem min saistību ar jauno projektu cenu dinamiku.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

“Cenu pieaugums sērijveidu dzīvokļiem galvaspilsētā par 9,9 % vērtējams kā liels. Par vienu no būtiskākajiem ietekmējošiem faktoriem var uzskatīt jauno projektu segmenta straujo attīstību un cenu kāpumu tajā. Jo būtiskāk pieaug cena jaunajos projektos, jo augstāka tā kļūst arī sērijveida dzīvokļiem. Savukārt mikrorajonos vērojama sekojoša tendence – vietās, kur cena jau iepriekš bija augsta, pieaugums bija mazāks, taču cenu kāpums redzams citos mikrorajonos,” norāda M.Laukalējs.

Pandēmija sagrozījusi mājokļu pieejamību 

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās....

Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim. “Ārpus Rīgas vairākās apdzīvotās vietās cenas kāpj. Piemēram, Kauguros līdz šim bija netipiski zemas cenas, un par to savos tirgus pētījumos jau bijām norādījuši. Arī Jelgavā dzīvokļiem bija zemas cenas, taču gaidāmais pieaugums bija tikai laika jautājums. Kamēr dzīvokļi bija pieejami vairumā, cenas bija zemākas, taču piedāvājumam sarūkot, sākās strauja cenu augšupeja. Pilnīgi vienāda situācija visur nebūs. Pierīgā cenas būs zemākas, taču prognozes liecina, ka šī starpība saruks,” pieļauj M.Laukalējs.

“Arco Real Estate” nekustamo īpašumu tirgus analītiķi novērojuši, ka sērijveida dzīvokļu cenas būtiski pieauga arī tādās apdzīvotās vietās kā Ogrē, Kauguros (Jūrmala), Salaspilī un Jelgavā. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada septembri, Ogrē kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 17 %, Kauguros par 18 %, Salaspilī par 16 %, bet Jelgavā pat par 21 %.

Eksperts uzskata, ka cenu pieaugumu arī nākotnē veicinās pieprasījums pēc mājokļiem jaunajos projektos, kā arī būvniecības izmaksas. Viņš neizslēdz iespēju, ka gada beigās cenu pieaugums būs vēl lielāks: “Atcerēsimies 2006. un 2007. gadu, kad sērijveida dzīvokļu cenas bija ļoti lielas, bet pagaidām mēs vēl esam tālu no tām. Tomēr pieļauju, ka gada izskaņā Rīgā sasniegsim divciparu skaitļa pieaugumu procentos.”

Meksikā ceturtdien turpinājās vardarbīgi protesti pret benzīna cenu paaugstināšanu, un to gaitā ir gājuši bojā divi cilvēki, izlaupīti ap 300 veikalu un aizturēti vairāk nekā 600 cilvēku, paziņoja amatpersonas.

Meksikāņi ir sašutuši par degvielas cenu paaugstināšanu par 20%, par ko tika paziņots pagājušajā nedēļas nogalē, valdībai izbeidzot benzīna un dīzeļdegvielas cenu regulēšanu. Protestu dalībnieki sāka bloķēt automaģistrāles un uzpildes stacijas, un notika ielaušanās veikalos, lai nolaupītu preces.

Meksikas biznesa palātas paziņoja, ka autoceļu, ostu un termināļu blokādes un laupīšanas veikalos šonedēļ piespiedušas daudzus uzņēmumus pārtraukt darbu, un tas apdraud iespēju iegādāties svarīgākās preces un degvielu.

Viens policists tika sabraukts un nomira, un vēl viens tika nopietni ievainots, kad viņi mēģināja apturēt laupīšanas uzpildes stacijā Mehiko pilsētā. Galvaspilsētas policija paziņoja, ka ir aizturējusi 76 cilvēkus par 29 veikalu izlaupīšanu.

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Gluži kā sajuzdams četrdesmitgadnieku krīzes tuvošanos, uzņēmums Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti. Nobraucis no vecajām sliedēm un sācis ripot pa jaunu – dizaina trauku – ceļu, kas pirmo reizi ražotnes vēsturē ved ārpus Latvijas.

Vaidava Kocēnu novadā ir savāds ciemats – daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās celtnes kā bērna sarindotas padomju laika konstruktora detaļas it kā pieskrūvētas zemei mūžvecu koku aleju malās. Izbraucot cauri ozolu ceļam un nogriežoties muižas laiku dārznieku stādītolapegļu rindstarpā, var nokļūt uzņēmuma Vaidava Ceramics ražotnē – pieticīgā celtnē, kur jau gandrīz četrdesmit gadu griežas keramikas virpas un silst elektriskie trauku cepļi.

Baltijā nav analogu

Pērn uzņēmums iegādājies divas jaunas, Vācijā ražotas krāsnis, un tā ir lielākā investīcija ražotnes modernizācijā gandrīz divdesmit gadu laikā. Saglabāta arī viena no divām vecajām krāsnīm, līdz ar to tagad trauki cepas trīs krāsnīs, kas, kā atzīmē uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, ir svarīgākais instruments keramikas ražošanā. Miks uzņem kabinetā, kur atrodas zaļš, ērts dīvāniņš un Māra Subača zīmējumi pie sienas. Aiz durvīm, Vaidavas podnieku veidots un garajā pārtapšanas procesā tūkstoškārt apglāstīts, smaržo māls. «Plānojot jauno krāšņu iegādi, šķita, ka nākotnē varētu pietrūkt jaudas, un nepagāja ilgs laiks, kad jau varam būt pateicīgi par savu lēmumu darbināt trīs krāsnis. Tagad ražotnē strādā vienas no modernākajām iekārtām šajā industrijā, jo Baltijā analogu šādām krāsnīm tik lielā izmērā nav,» stāsta Miks.

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Vairākas zemnieku saimniecības likvidējušas piena govju ganāmpulkus, jo tie jau otro gadu radījuši zaudējumus, bet turpina citus ražošanas virzienus. Galvenais iemesls ir Krievijas embargo radītais piena iepirkuma cenas kritums, taču no svara arī apstāklis, ka ne visiem lopkopjiem ir jaunā paaudze, kam nodot saimniecību, bet labus strādniekus fermām atrast arvien grūtāk, vēsta reģionālais portāls Bauskas Dzīve.

Septembrī savu vairāk nekā desmit gados izkopto bioloģiskā piena ganāmpulku, kopskaitā 80 govis, likvidējis Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide. Dažas pārdotas kā izcilas piena šķirnes pārstāves, bet lauvas tiesa nonākusi pie bioloģiskās gaļas ražotājiem.

«Nebija viegli,» galvu nošūpo zemnieks, «taču nevarēju ilgāk vilkt – piena ražošana divus gadus radīja tikai zaudējumus. Tagad esmu nosedzis šī gada parādus.»

Plašajā kūtī, kur katru ienācēju sagaida nadzīga kaķu ģimene, teju tukšs, vien tālākajā galā ap 20 telīšu, kas pieaugot nonāks vai nu pie citiem slaucējiem, vai nobarojamo lopu barā. Tās baro Agra dēls Māris ar palīgiem, drošības pēc paralēli stādot arī ķiplokus.

Teju gads pagājis, kopš Ligita Elksnīte no Aknīstes novada savu aizraušanos – tēju gatavošanu – pārvērtusi uzņēmējdarbībā.

Nesen apgūts pirtnieces arods, un lauku mājās Vilkapurvi top pirtiņa. Viss L. Elksnītes darbības plānā ir pa gadalaikiem, pa nedēļām, dienām un pat stundām izplānots un katrai darbībai ir savs laiks. Nevar liepu tēju vākt augustā, bet pirts slotas ziemā siet. Katram darbam sava diena – tikai tad visām tēju zālēm un pirts darbībām ir ārstnieciskais spēks. Tāpēc arī izvēlēts zīmols Sajūti dabu.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Saprotams, ka katrai zāļu tējai jāzina ne tikai pielietojums, bet jāredz arī tās darbība. Augus L. Elksnīte vāc visu mūžu un zina, kas kam domāts un paredzēts, bet iedarbība ir pārbaudīta pie pašu ļaudīm Vilkapurvos. «Vīrs un bērni – veseli. Viņus jau ar tējām ārstēju,» atklāj saimniece.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Ogrē patlaban tiek atjaunota savulaik pilsētas iedzīvotāju un viesu iecienītās kafejnīcas «Pie zelta liepas» ēka, novēroja portāls db.lv.

Ēka Brīvības ielā 18 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1926.gadā pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Ēkas pirmais īpašnieks bija Pauls Bēms, 1935.gadā par ēkas īpašnieku kļuva Elvīra Raiskuma. Nama pirmajā stāvā bija iekārtota dažādas tirgotavas un īpaši projektēts fotosalons ar plašu stiklotu sienu un jumtu, bet augšējo stāvu izmantoja kā dzīvojamās telpas.

Ieguvis nosaukumu «Ogres ekonomiskais veikals», P. Bēma nams kļuva par plašāko tirdzniecības uzņēmumu Ogres pilsētā. Te varēja nopirkt gandrīz visu – pārtiku, dzērienus, parfimēriju, grāmatas, rakstāmlietas, elektropreces, saimniecības piederumus, būvmateriālus u.c. Preces pārdeva dažādi tirgotāji, tie bieži mainījās. Šajā namā atradās arī laikraksta «Ogres Straume» (1928. – 1929.g.) un «Ogres Ziņas» (1938. – 1939.g.) redakcija. Ziedu laikus ēka atkal piedzīvoja, kad te mājoja kafejnīca «Pie zelta liepas» – no 1969. līdz 1997.gadam.

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, daudzdzīvokļu ēkas projektā Pillar Dārzciema liepas Rīgā, Trasuna ielā nosvinēti spāru svētki.

Jaunais projekts atrodas vienstāvu apbūves ieskautā teritorijā Dārzciemā. To veido viena A+ energoefektivitātes klases ēka, kurā būs pieejami 49 divu, trīs un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

"Šis ir jau trešais Pillar īstenotais augstas energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā”, atzīmē Pillar Capital, AS Attīstības direktors Pēteris Guļāns.

Kopējās investīcijas projektā plānotas gandrīz 6 miljonu eiro apmērā. Ēkas pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ikdienas komfortam ēkā paredzēts lifts. Iedzīvotāju ērtībām tiks nodrošināta arī labiekārtota, slēgta, gaiša teritorija, izgaismoti gājēju celiņi un bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā apkaimē ir vairāki bērnudārzi un skolas, kas ģimenēm ar bērniem atvieglos ikdienas maršruta plānošanu.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas projekta Dārzciema liepas attīstību.

Jaunais projekts atrodas vienstāvu apbūves ieskautā teritorijā Dārzciemā, Franča Trasuna ielā 17. To veidos viena A+ energoefektivitātes klases ēka, kurā būs pieejami 49 divu, trīs un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

Ēkas pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ērtākai ikdienai ēkā ir paredzēts lifts. Iedzīvotāju komfortam tiks nodrošināta arī labiekārtota, slēgta, gaiša teritorija, izgaismoti gājēju celiņi un bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā apkārtnē ir vairāki bērnudārzi un skolas, kas ģimenēm ar bērniem atvieglos ikdienas maršruta plānošanu.

Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada nogalē, un pirmie iedzīvotāji sava jaunā mājokļa atslēgas varēs saņemt jau 2025. gada sākumā. Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 6 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar būvniecības kompāniju Arčers un Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija izraudzījusies Latvijas nacionālajai uzņēmējdarbībai veltītas eiro kolekcijas monētas dizaina skici, informē LTRK.

Monēta, ko Latvijas Banka plāno izlaist gada otrajā pusē simbolizēs mūsu valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību 25 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas.

Iecere par monētu radās, ņemot vērā faktu, ka šogad apritēs ceturtdaļgadsimts, kopš reģistrēti pirmie neatkarību atguvušās Latvijas uzņēmumi. Pateicoties nacionālo uzņēmēju godprātīgam un neatlaidīgam darbam, radot un nodrošinot darbavietas, maksājot nodokļus un no sākotnēji vienkāršām biznesa struktūrām spējot izveidot ilgtspējīgus, sociāli atbildīgus un pasaulē konkurētspējīgus uzņēmumus, Latvija turpina pastāvēt un attīstīties.

Slēgtā konkursā žūrija, kurā bija LTRK, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas un Arčers pārstāvji, kopumā astoņi cilvēki, no piecu mākslinieku darbiem izvēlējās Pauļa Liepas (viņš veidojis arī pēdējo kolekcijas monētu ar lata nominālu – 365) izstrādāto monētas skici. Skice paredz monētas reversu ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm, kas simbolizē uzņēmējdarbības 25 gadus, un aversu ar svītru kodu, kurā paredzēts ietvert vēstījumu.

Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Mūzikas dižgara Volfganga Amadeja Mocarta kurpes sprādze pirmdien izsolē Vīnē pārdota par 12 500 eiro, paziņojis izsoļu nams «Dorotheum».

Summa, par kādu pārdota sprādze, daudzkārt pārsniedza tās aplēsto vērtību, kas bija no 2000 eiro līdz 4000 eiro.

Pircējs vēlējies palikt anonīms.

Mocarts nomira 1791.gadā Vīnē 35 gadu vecumā.

Viņa kurpes sprādze no paaudzes paaudzē saglabājusies Mocarta kurpnieka ģimenē.

Mocarts tērpās sava laika modernākajās drānās un izmantoja Vīnes modes mākslinieku pakalpojumus. Tērpu izvēli diktēja ne tikai viņa gaumes izjūta, bet arī atraktīvais uzstāšanās veids.

Kāds 19.gadsimta Mocarta biogrāfs rakstīja, ka 1789.gadā komponists tik enerģiski diriģēja koncertu Drēzdenē, ka piesitot takti ar kāju, nolauza savai kurpei sprādzi.

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.