Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības tiesiskumu, efektivitāti un ekonomiskumu, vadot projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, ir konstatējusi ne tikai pārkāpumus, bet arī profesionalitātes trūkumu, informē VK.

Tā rezultātā Rīgas brīvostai ir radušās papildu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiks sasniegs sākotnēji izvirzītais, projekta pieteikumā uz ES finansējumu definētais mērķis – pilnībā atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības. Tas rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro. Tie būtu apjomīgi zaudējumi Rīgas brīvostai, kurus tā, iespējams, nevarētu pati segt, radot bažas vai netiks meklēti veidi, kā tos kompensēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Revīzijā tika konstatēts, ka šis risks saglabāsies līdz pat 2019.gadam, kad Eiropas Komisija vērtēs mērķu sasniegšanu un izmaksu attiecināmību.

Saeima ceturtdien, 5.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām, kas nepārsniedz vienas minimālās algas apmēru.

Ierosinājums paredz ziedojumu politiskajām partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus.

Plānots, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamajiem ienākumiem tiks atskaitīti personas dāvinājumi vai ziedojumi partijai vai partiju apvienībai, kas nepārsniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru.

Grozījumi likumā rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā.

Kad politiķiem pašiem vajag, tad ar nodokļiem tiek žonglēts uz nebēdu, bet kad jātur dotais vārds biznesam – uzreiz rodas neskaitāmas atrunas

Valsts prioritātes ir skaidri sagrupētas – starp pašām galvenajām ierindojušies iedzīvotāju ziedojumi politiskajām partijām. Saeima nobalsojusi: ja cilvēks no nākamā gada būs kādu politisko partiju pabalstījis ar ziedojumu, viņam būs iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Latvijas normatīvie akti pašlaik atļauj vienam cilvēkam partijai gada laikā ziedot 50 minimālās mēnešalgas– tātad 18 tūkstošus eiro. Attaisnotie izdevumi, no kuriem pienākas IIN atlaide, gan nedrīkstēs pārsniegt 20% no konkrētā ziedotāja apliekamā ienākuma, un labi vēl, ka tā, jo iepriekš politiķi bija tā aizrāvušies, ka gribēja par attaisnotajiem izdevumiem partijām noteikt vienu minimālo mēnešalgu – t.i., 360 eiro. Pēdējā brīdī tik attapās, ka īsti glīti tas nebūtu, jo veselībai un izglītībai attaisnoto izdevumu limits jau veselu mūžību turas samērā niecīgu 213,43 eiro robežās.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.