Investors

Akciju cenas pārsvarā krītas bažās par ASV centrālās bankas politiku

LETA--AFP, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, ASV nodarbinātības datiem pastiprinot bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju.

Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc negaidīti labu ASV nodarbinātības datu publicēšanas. ASV dolāra vērtība pieauga, sasniedzot četru nedēļu augstāko līmeni pret eiro.

ASV privātajā sektorā decembrī radīti 235 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā decembrī tiks radīti aptuveni 150 000 darbavietu.

Neilgi pirms tam tika publicēts FRS decembra sēdes protokols, kas vedina uzskatīt, ka FRS ir nodomājusi turpināt procentlikmju celšanu, līdz cenas tiks kontrolētas. Tirgus dalībnieki bažījas, ka šāda centrālās bankas rīcība novedīs ASV ekonomiku recesijā.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Londonas biržas indekss tomēr pieauga, ko veicināja pozitīvas ziņas mazumtirdzniecības un banku sektoros, kā arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, kas palīdz eksportētājiem.

"Amazon" akcijas cena saruka par vairāk nekā 2% pēc paziņojuma par plāniem likvidēt 18 000 darbavietu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,0% līdz 32 930,08 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,2% līdz 3808,10 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,5% līdz 10 305,24 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 7633,45 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,4% līdz 14 436,31 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 6761,50 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 1,1% līdz 73,67 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,1% līdz 78,69 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0604 līdz 1,0524 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2055 līdz 1,1909 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 132,63 līdz 133,42 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,96 līdz 88,34 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc komercbanku vadītāju brīdinājumiem par augošiem recesijas riskiem. Šie riski un bažas par nepietiekamu naftas pieprasījumu izraisīja naftas cenu kritumu, un Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka līdz šī gada zemākajam līmenim.

Akciju cenas kritās arī Eiropas biržās un lielākajā daļā Āzijas biržu.

Bankas "JPMorgan Chase" vadītājs Džeimijs Daimons intervijā telekanālam CNBC sacīja, ka paredz "vieglas vai smagas recesijas" iespējamību nākamgad. Līdzīgu prognozi izteica bankas "Goldman Sachs" vadītājs Deivids Solomons.

"Prognoze skaidri pasliktinās, un tāpēc daudzi tirgu dalībnieki samazina savus riskantos ieguldījumus," sacīja tirdzniecības grupas OANDA analītiķis Edvards Moja.

Naftas cenas kritās par spīti tam, ka Ķīna beidzot sāk atteikties no stingrajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Izaugsmes palēnināšanās praktiski visās galvenajās ekonomikās nozīmē, ka naftas pieprasījums var izrādīties nepietiekams, piebilda Moja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem gaidot datus par ASV inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pieauga un Lielbritānijas valdības obligāciju ienesīgums palielinājās, Anglijas Bankai apstiprinot, ka tā piektdien izbeigs īstermiņa programmu obligāciju uzpirkšanai.

Galvenie Volstrītas indeksi nedaudz saruka laikā, kad akciju tirgi gaida ziņojuma par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI) publicēšanu ceturtdien. ASV investori trešdien izsvēra datus, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācija septembrī pieaugusi par 0,4% - vairāk, nekā bija gaidāms.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad OPEC samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam par pusmiljonu barelu naftas dienā, atsaucoties uz "jaunākajām makroekonomikas tendencēm un naftas pieprasījuma attīstību dažādos reģionos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, investoriem Eiropā uztraucoties par raķetes eksploziju Polijā, bet ASV tirgiem nervozējot par mazumtirgotāja "Target" brīdinājumiem par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Londonas biržas indekss kritās par 0,3% pēc ziņām, ka gada inflācija Lielbritānijā oktobrī pieaugusi līdz 11,1% salīdzinājumā ar 10,1% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada oktobra.

ASV dolāra vērtība pieauga pret Japānas jenu, bet kritās pret eiro un britu mārciņu.

"Ziņas par raķešu triecieniem otrdien Polijā dabiski izraisīja drebuļus tirgos," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Par pēkšņas un negaidītas eskalācijas perspektīvu karā Ukrainā, sevišķi iesaistot NATO valsti, ir nepanesami domāt, bet mēs gandrīz bijām spiesti to darīt," piebilda Erlams.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Neraugoties uz to, "Target" ziņoja par negaidīti vāju apgrozījumu, brīdinot par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atskats uz 2022. gadu finanšu tirgos un nākotnes perspektīva

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, ko noteica bažas par augošām procentlikmēm, recesijas risku un Krievijas karu pret Ukrainu. Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, ko veicināja Jaungada noskaņojums.

Lai gan 2022.gads bija nelabvēlīgs investoriem, ir bažas, ka šīs gads varētu būt vēl sliktāks. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ir brīdinājusi, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka gada inflācija Vācijā decembrī samazinājusies līdz 8,6% salīdzinājumā ar 10% novembrī, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

"Noskaņojumu daļēji uzlaboja tas, ka mazinājās bažas par gāzes trūkumu, pateicoties maigākam ziemas sākumam, kas samazinājis pieprasījumu pēc apkures," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 136,37 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 3824,14 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 10 386,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Pozitīvo noskaņojumu tirgos nemazināja arī tas, ka Ķīna noliedza pieņēmumus par tās stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas mīkstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa dienu pirms tam, kad ASV otrdien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Šajās vēlēšanās uz spēles ir likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

ASV dolāra vērtība pret britu mārciņu un pret eiro kritās, turpinot pagājušās piektdienas tendenci valūtu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug optimismā par Ķīnu un inflāciju

LETA--AFP, 17.01.2023

Gāzes cenas sasniedza 18 mēnešu zemāko līmeni, mazinoties bažām par tās piegādēm neparasti siltajā Eiropas ziemā.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, palielinoties optimismam saistībā ar inflācijas tempu palēnināšanos un Ķīnas atkalatvēršanu pēc Covid-19 pandēmijas.

Gāzes cenas sasniedza 18 mēnešu zemāko līmeni, mazinoties bažām par tās piegādēm neparasti siltajā Eiropas ziemā. Kritās arī naftas cenas. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien noslīdējusi zem 55 eiro par megavatstundu.

"Panikai līdzīgo situāciju no pērnā gada ir nomainījusi pārliecība, ka Eiropa pārcietīs šo ziemu bet jebkādām [gāzes] piegāžu problēmām," piezīmē klientiem atzina "Energi Danmark" analītiķi.

"Pieprasījums ir zems maigā [ziemas] laika dēļ, kamēr [gāzes] glabātavas ir pilnākas vairāk nekā parasti šajā gada laikā."

Akciju cenas šogad ir kāpušas, mazinoties bažām par recesiju pēc tam, kad pagājušonedēļ publicēti dati parādīja, ka ASV inflācija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2021.gada oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kuri liecina par jaunu darbavietu radīšanas tempa nelielu palēnināšanos, kas tomēr nenovērš agresīvu procentlikmju celšanu arī turpmāk.

Šonedēļ ir gaidāma jaunāko datu publicēšana par ASV patēriņa cenu indeksu, kas atjauninās inflācijas rādītāju.

"Ja inflācija vēl arvien būs spītīgi paaugstināta, tas draudēs satricināt tirgus un atbalstīt ASV dolāru," bija teikts "Convera" analītiķa Džo Manimbo piezīmē klientiem.

Analītiķi uzskata, ka ASV dolāra vērtības kāpums pirmdien atspoguļo arī Krievijas-Ukrainas konflikta saasināšanos, kas veicina dolāra izvēlēšanos par drošu investīciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,3% līdz 29 202,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3612,39 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 10 542,10 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. Naftas cenas samazinājās bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt pēc FRS politikas noteicēju vairākuma viedokļa, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota", par ko liecina FRS šī mēneša sēdes protokols.

ASV finanšu tirgi ceturtdien būs slēgti, jo valstī būs brīvdiena - Pateicības diena.

Eiropas biržu indeksi palielinājās pēc eirozonas privātā sektora aktivitātes negaidīta kāpuma novembrī.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā novembrī negaidīti palielinājies līdz 47,8 punktiem, salīdzinot ar 47,3 punktiem oktobrī. Taču, neskatoties uz šo kāpumu, indekss piekto mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmes, investoriem cerot, ka FRS piebremzēs savus procentlikmju paaugstināšanas plānus.

Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes krasu palēnināšanos 2022.gadā.

Ķīnas ekonomika pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021.gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976.gada, otrdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas ekonomiku pērn negatīvi ietekmēja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi un krīze valsts nekustamo īpašumu sektorā.

Dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada septembra, mazinoties bažām par tās pieprasījumu neparasti siltajā Eiropas ziemā.

Eiropas investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss janvārī paaugstinājies līdz 16,9 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 23,3 punktiem decembrī, tādējādi reģistrēts 11 mēnešos augstākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz vairāku uzņēmumu peļņas samazināšanos un gaidot ASV ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu.

"Akciju tirgos ir atgriezies kritums, investoriem gatavojoties pesimistiskai lielo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas [ziņojumu] sezonai," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"[Darbinieku] atlaišanas (..) un pesimistiskas prognozes ātri kļūst par normu," sacīja Erlams.

"Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils atzina par iespējamu, ka "investorus pārsteidza nesagatavotus ātrums, ar kādu akciju cenas ir pieaugušas" jaunā gada sākumā.

Investori arī gaida 4.ceturkšņa ASV ekonomikas izaugsmes datus, kurus paredzēts publicēt ceturtdien.

Naftas cenas praktiski nemainījās, tirgus dalībniekiem apsverot recesijas iespējamību pret prognozi par naftas pieprasījumu Ķīnā, tai aizejot no nulles kovida politikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās eirozonas biržās.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru pieauga līdz četru mēnešu augstākajam līmenim pēc Japānas Bankas lēmuma nepaaugstināt procentlikmes, ko citas centrālās bankas ir darījušas ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās, investoriem mēģinot atbrīvoties no bažām par ekonomikas recesiju.

Investoru noskaņojumu ir pasliktinājuši ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pagājušonedēļ izteiktie brīdinājumi, ka tās nākamgad var pacelt procentlikms augstāk, nekā bija gaidāms.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,3% līdz 32 849,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 3821,62 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 10 547,11 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem Eiropā un ASV saglabājot piesardzību pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un trešdien gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, jo Ķīnā otrdien tika novērsti protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, bet šī tendence neizraisīja līdzīgu reakciju Eiropas biržās un Volstrītā.

Pauela uzruna Brukingsa Institūtā paredzēta laikā, kad tirgi gaida ASV centrālās bankas drīzu pāreju uz mērenāku politiku procentlikmju celšanā, kas ir vērsta pret augošo inflāciju.

"Tirgiem ir iespēja rīt pieredzēt augstākas akciju cenas, ja vien viņš nesagādās kādu pārsteigumu," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Piektdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publicēšana, kas var ietekmēt FRS monetārās politikas plānus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 852,53 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3957,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 983,78 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad pesimistiski ASV ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas rādītāji atjaunoja bažas par globālu recesiju, kas varētu pienākt šogad.

Naftas cenas nedaudz pieauga pēc pazīmēm, ka jēlnaftas īstermiņa pieprasījums saglabāsies relatīvi stiprā ASV darbaspēka tirgū un atkalatvērtā Ķīnas ekonomikā pēc nulles kovida politikas atmešanas.

"Bailes par ASV recesiju vēl pastāv un tik drīz nepazudīs," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

Akciju cenas Volstrīrā saruka pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja vietnieces Leilas Breinerdas solījuma turpināt stingru kursu pret inflāciju. "Inflācija vēl arvien ir augsta, pat ja pēdējā laikā bijusi mērena, un [monetārajai] politikai kādu laiku jābūt pietiekami ierobežojošai," sacīja Breinerda.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 33 044,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3898,85 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 10 852,27 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga. Globālās naftas cenas kritās, valdot bažām par pieprasījumu Ķīnā, bet Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja apkures vajadzības.

Naftas cenas saruka par vairāk nekā 5% pēc bažām par pieprasījumu pasaules lielākajā naftas importētājvalstī Ķīnā, kur krasi pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaits.

Analītiķi arī norādīja uz silto ziemu Eiropā un ASV dolāra vērtības palielināšanos, kas padara jēlnaftu dārgāku citu valūtu turētājiem.

Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja pieprasījumu. Dabasgāzes cena zaudēja visu pieaugumu, kas bija radies pērn saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Dabasgāzes cena nākotnes līgumos Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dienas pirmajā pusē bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu, bet pievakarē tā noslīdēja zem 65 eiro atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc Ķīnas paziņojuma par Covid-19 karantīnas atcelšanu ieceļotājiem, kas vairoja cerības uz pasaules otrās lielākās ekonomikas atkopšanos.

Ķīna ir atteikusies no stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, lai gan valstī pieaug infekcijas gadījumu skaits. Šie ierobežojumi bija kaitējuši ekonomikai un izraisījuši valsts mēroga protestus.

"Tirgū ir neliela rosība, jo Ķīna spērusi vēl vienu soli, lai distancētos no ekonomiski kaitīgās nulles kovida politikas," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Naftas cenas pārsvarā pieauga pēc minētā Ķīnas paziņojuma un Krievijas lēmuma no februāra aizliegt naftas pārdošanu valstīm un uzņēmumiem, kas ievēro Rietumu noteiktos cenas griestus Krievijas naftai.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 33 241,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 3829,25 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,4% līdz 10 353,23 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas krītas pēc Ķīnas protestiem pret Covid-19 ierobežojumiem

LETA--AFP, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru