Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, sasniedzot jaunus rekordus Volstrītā, jo investorus maz uztrauca ASV sāktā izmeklēšana par Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,2%, bet ar to pietika, lai šie indeksi sasniegtu jaunus rekordus otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

FRS vadītājs Džeroms Pauels svētdien paziņoja, ka federālie prokurori ir sākuši izmeklēšanu par viņa izteikumiem likumdevējiem un draudējuši ar apsūdzības celšanu. Pauels norādīja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumus.

"Kriminālapsūdzības draudi ir sekas tam, ka FRS nosaka procentu likmes, pamatojoties uz mūsu labāko novērtējumu par to, kas būs vislabākais sabiedrībai, nevis vadoties pēc prezidenta vēlmēm," sacīja Pauels.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien svārstījās, daudziem investoriem gaidot mājienus par ASV procentlikmju iespējamu pazemināšanu.

Tirdzniecības apjomi bija nelieli, jaunam ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumam izraisot investoru piesardzību pēc to ievērojamā kāpuma kopš aprīļa.

Akciju izpārdošanu otrdien, kas turpinājās trešdien, "izraisīja bažas par pārmērīgu sajūsmu un pārmērīgu novērtējumu attiecībā uz AI (mākslīgā intelekta) uzņēmumu akcijām", sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kāpums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Tirgi turpināja gaidīt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas var ietekmēt monetāro politiku.

Ģeopolitiskā perspektīva turpināja būt neskaidra tirdzniecības dalībniekiem pēc Venecuēlas līdera nolaupīšanas un Ķīnas vēršanās pret Japānas preču importu pēc Tokijas pausta atbalsta Taivānai.

ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmumu akciju cenas pieauga pēc prezidenta Donalda Trampa aicinājuma palielināt ASV aizsardzības budžetu nākamajam gadam par 50%.

Investori gaidīja ASV nelauksaimniecības nodarbinātības datu publiskošanu piektdien, kam ir svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pieņemšanā par procentlikmēm.

Āzijā Honkongas, Šanhajas un Tokijas biržās akciju cenas samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 266,11 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6921,46 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 23 480,02 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.