Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas un zelta cenas kritās, mazinoties bažām par ASV monetāro politiku un ASV uzbrukuma Irānai iespējamībai.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās par vairāk nekā 4%, samazinoties saspīlējumam starp ASV un Irānu.

"Kraso maiņu izraisīja [ASV} prezidenta [Donalda] Trampa izteikumi par saspīlējuma ar Irānu samazināšanos. Tas mazināja bažas par tūlītēju [naftas] piegāžu satricinājumu," sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

Zelta cena turpināja samazināties.

"Daudzi investori pirka zeltu un sudrabu aizsardzībai pret nestabilo ģeopolitisko situāciju, bet grūtā veidā ir uzzinājuši, ka šie aktīvi paši var būt nestabili," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,1% līdz 49 407,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6976,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 592,11 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Āzijas biržās tirdzniecības apjomi bija nelieli pirms lunārā Jaungada brīvdienām. Šanhajas, Seulas un Taibei biržas bija slēgtas, bet Honkongas un Singapūras biržās bija saīsināta darba diena.

Investoru uzmanība šonedēļ tiks pievērsta uzņēmumu peļņai, sacīja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Akciju tirgi izrādīja stabilizācijas pazīmes pēc krituma tehnoloģiju sektorā pagājušajā nedēļā, kad tirgu dalībnieki reaģēja uz augošām bažām par milzu ieguldījumiem mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūrā un neziņu, vai un kad šie ieguldījumi atmaksāsies.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo valstī bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

2025. gadā pasaules finanšu tirgi turpināja iesākto trīsgades izaugsmes stāstu. Neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam pasaules investori gadu vadīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu solījumu izraisītā nenoteiktībā un piesardzībā, finanšu tirgu kopējais sniegums gadu noslēdz ar investoriem labvēlīgiem rezultātiem.

Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, sasniedzot jaunus rekordus Volstrītā, jo investorus maz uztrauca ASV sāktā izmeklēšana par Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,2%, bet ar to pietika, lai šie indeksi sasniegtu jaunus rekordus otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

FRS vadītājs Džeroms Pauels svētdien paziņoja, ka federālie prokurori ir sākuši izmeklēšanu par viņa izteikumiem likumdevējiem un draudējuši ar apsūdzības celšanu. Pauels norādīja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumus.

"Kriminālapsūdzības draudi ir sekas tam, ka FRS nosaka procentu likmes, pamatojoties uz mūsu labāko novērtējumu par to, kas būs vislabākais sabiedrībai, nevis vadoties pēc prezidenta vēlmēm," sacīja Pauels.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.