Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, neraugoties uz ASV valdības darba atsākšanu.

Londonas biržā akciju cenas samazinājās pēc datu publiskošanas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos trešajā ceturksnī.

Volstrītas investori gaida ekonomikas datu publiskošanu, kuru aizkavēja ASV valdības darba apturēšana. Šie dati ir sevišķi aktuāli ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kas izvērtē, vai samazināt procentlikmes nākamajā mēnesī.

ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets sacīja, ka nodarbinātības dati par oktobri, domājams, būs nepilnīgi. jo statistikas aģentūras nevarēja savākt nepieciešamos datus.

Ir arī pieaugušas bažas, ka mākslīgā intelekta (MI) veicinātais kāpums akciju tirgos šogad var būt pārmērīgi cēlis akciju vērtību un novedis pie tehnoloģiju sektora burbuļa, kas var pārplīst jebkurā brīdī.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus, ekonomikas datus un jaunas procentlikmju samazināšanas iespējamību.

ASV akciju cenas vasarā un rudens sākumā lielākoties pieauga, bet pēdējās nedēļās svārstījušās, jo ASV valdības darba apturēšanas dēļ netiek publiskoti svarīgi ekonomikas dati.

"Mums savā ziņā tagad pietrūkst katalizatoru, kas atbalstītu akciju cenas," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Investoriem un politikas veidotājiem ir neskaidrības, jo ASV valdība kavējas ar nodarbinātības, tirdzniecības, apgrozījuma un citu datu publiskošanu.

"Finanšu tirgi taustās pa tumsu," sacīja investīciju un tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 46 912,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,1% līdz 6720,32 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 23 053,99 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ASV nodarbinātības datiem apslāpējot cerības uz tālākām procentlikmju samazināšanām un nerimstot bažām par mākslīgā intelekta (MI) burbuli. Eiropas galvenie biržu indeksi pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesija bija sākusies ar kāpumu, investoriem pozitīvi reaģējot uz ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" trešdienas vakarā publiskotajiem peļņas rādītājiem.

"Nvidia" šī finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās novembrī, strādājis ar 31,9 miljardu dolāru tīro peļņu, un tas ir par 65% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Peļņas kāpums skaidrojams ar apjomīgo pieprasījumu pēc "Nvidia" izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu MI sistēmas.

"Nvidia" vadītājs Džensens Huangs noraidīja bažas par MI burbuli, kuras bija izraisījušas akciju cenu svārstības globālajos tirgos.

"Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds atzina, ka "Nvidia" peļņas rādītāji uz laiku mazinājuši bažas. Tomēr "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka pārāk augstas akciju cenas nav ilgtspējīgas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet zelta cena pirmoreiz pārsniedza 4000 ASV dolārus par unci, investoriem pievēršoties zeltam kā drošam ieguldījumu subjektam bažās par ASV valdības darba apturēšanu, Francijas politisko krīzi un citiem globālo ekonomiku ietekmējošiem faktoriem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average". Āzijas biržās akciju cenas kritās.

Zelts, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju subjektu neskaidrības laikā, sasniedza visu laiku augstāko cenu - aptuveni 4060 dolārus par unci. Arī sudraba cena pieauga līdz jaunam rekordam.

"Zelts turpina mirdzēt, un tā ir dāvana, kas turpina dot. Tirgi necieš neskaidrību, un tieši tagad tās netrūkst," sacīja "City Index" un "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Daļa ASV valdības aģentūru pagājušonedēļ sāka apturēt darbu, jo demokrātu kongresmeņiem un prezidentam Donaldam Trampam neizdevās vienoties par izdevumiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, tirgiem izsverot ASV inflācijas datus, banku peļņu un naftas cenu palielināšanos.

Gada inflācija ASV decembrī bija 2,7%, tādējādi tā saglabājusies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar novembri. Arī analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies nemainīgā līmenī.

Lai gan šie inflācijas dati saglabā iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad pazeminās procentlikmes, galvenie ASV biržu indeksi tirdzniecības gaitā samazinājās.

Lielākais kritums bija Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average", ko noteica bankas "JPMorgan Chase" akcijas cenas krišanās par vairāk nekā 4%.

Naftas cenas pieauga par vismaz 2,5% pēc Trampa paziņojuma par 25% muitas tarifa noteikšanu valstīm, kas tirgojas ar Irānu.

Eiropas akciju tirgos cenas maz mainījās.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet Āzijas biržās mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, atspoguļojot investoru optimismu pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien pieņemtā lēmuma pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās, ko noteica "Oracle" akcijas cenas ievērojams kritums un jaunas bažas par pārāk augstiem mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu novērtējumiem.

"Pat ja investorus iedrošināja jaunā FRS procentlikmju pazemināšana, prātā tieši tagad ir ierastās bažas par MI," sacīja "Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds.

Šīs bažas pastiprināja "Oracle" ziņojums, ka ceturkšņa ieņēmumi nav bijuši gaidītā līmenī un ka ir pieauguši izdevumi par MI datu centriem. Teksasā bāzētā uzņēmuma "Oracle" akcijas cena ceturtdien kritās par 10,8%, bet tirdzniecības sesijas gaitā tās kritumi bija vēl straujāki.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, turpinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembrī samazinās procentlikmes.

ASV procentlikmju tālākas samazināšanas perspektīva palīdzēja kompensēt bažas par to, ka mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu akcijas varētu būt pārvērtētas.

Dažādi ASV ekonomikas dati ietvēra dažas satraucošas pazīmes, kas analītiķu vērtējumā pastiprināja FRS iemeslu samazināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average" - par 1,4%. Pieauga arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Publiskotie ekonomikas dati liecināja, ka ASV mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 0,2%, kas ir mazāks kāpums par prognozēto.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.