Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma par tālākām procentlikmju paaugstināšanām. Akciju cenas Eiropas biržās saruka pēc nemainīgas inflācijas Lielbritānijā.

Pauels ASV Kongresa sanāksmē paziņoja, ka inflācija vēl arvien ir ievērojami augstāka par FRS izvirzīto 2% mērķa rādītāju. Viņš sacīja, ka procentlikmes būs jāpaaugstina arī turpmāk, bet mērenākā tempā.

FRS pagājušajā nedēļā nemainīja procentlikmes, kuras pirms tam bija paaugstinājusi 10 reizes pēc kārtas, bet lika saprast, ka procentlikmju paaugstināšana tiks turpināta, lai ierobežotu inflāciju.

Londonas un eirozonas biržu indeksi samazinājās pēc datu publicēšanas, ka gada inflācija Lielbritānijā maijā bijusi 8,7%, tādējādi tā saglabājusies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīli. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,4%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien bija kritušās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto. Tas norādīja, ka pasaules otrā lielākā ekonomika pēc pandēmijas atkopjas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga pēc ekonomikas datu publicēšanas, kuri mazināja bažas par stingrāku centrālo banku monetāro politiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,6%, investoriem gaidot ziņas par uzņēmuma "Nvidia" peļņu.

Analītiķi atzina, ka akciju cenu kāpumu atbalstīja ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma samazināšanās.

Tirgi gaida piektdien paredzamo ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunu, kurā var būt norādes par FRS turpmāko monetāro politiku.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga pēc datu publiskošanas par Lielbritānijas ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kas notikusi pirmoreiz sešu mēnešu laikā, un eirozonas privātā sektora aktivitātes samazināšanos līdz 33 mēnešu zemākajam līmenim.

Naftas cenas kritās, jo dati par vāju ekonomisko aktivitāti nav labvēlīgi jēlnaftas pieprasījumam.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, Ķīnas procentlikmju pazemināšanai nepārliecinot investorus, kas ir nobažījušies par Ķīnas ekonomikas perspektīvu.

Uzņēmumu "Microsoft", "Amazon" un sociālā tīkla "Facebook" māteskompānijas "Meta" akciju cenas Volstrītā pieauga par vairāk nekā 1%, nodrošinot indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,6%.

Londonas biržas indekss kritās, jo mājokļu sektora uzņēmumu akciju cenas samazinājās pēc ziņām par mājokļu cenu kritumu. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Tirgus noskaņojumu šomēnes nomāc vāji Ķīnas ekonomikas dati, kas norāda ka Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc "Covid-19" notiek ar problēmām. Vienlaikus pastāv bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu tālāk paaugstināt procentlikmes un saglabāt tās augstā līmenī ilgāku laiku, cenšoties samazināt inflāciju.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, ko veicināja ASV banku peļņas rādītāji, kas bija labāki par prognozētajiem.

Banku "Morgan Stanley", "Bank of America" un "Charles Schwab" akciju cenas pieauga pēc to peļņas rādītāju publicēšanas, kas pārsniedza prognozes.

"Šodienas temats ir tas, ka bankām klājas "labāk, nekā baidījāmies"," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks. "Ja vien ziņas nav aktīvi vilšanos izraisošas, viss tiek uztverts kā labas ziņas."

Āzijas akciju biržās tirdzniecību turpināja ietekmēt pirmdien publicētie dati, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti.

"Tirgu dalībnieki ir nobažījušies par ekonomikas datiem no Ķīnas un .. saglabā piesardzību," atzīmēja "Zaye Capital Markets" analītiķis Naīms Aslams.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem kļūstot arvien vairāk pārliecinātiem par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz izbeigs procentlikmju paaugstināšanas ciklu.

Londonas biržas indekss palielinājās, samazinoties inflācijai Lielbritānijai.

Cenas akciju tirgos lielākoties ir kāpušas, kopš pagājušonedēļ publicēti dati parādīja, ka ASV inflācija turpina samazināties virzienā uz FRS nosprausto mērķi - 2%.

Arī citi rādītāji, kas liecina par ASV ekonomikas labu stāvokli, raisīja cerību, ka ASV centrālā banka ir tuvu procentlikmju paaugstināšanas kampaņas izbeigšanai, neizraisot ekonomikas recesiju.

Investori paredz, ka FRS paaugstinās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēlāk tās nemainīs.

Naftas cenas kritās, neraugoties uz bažām par jēlnaftas piedāvājumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien palielinājās par 0,3% līdz 35 061,21 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,2% līdz 4565,72 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 358,02 punktiem.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Eiropas un ASV akciju biržās trešdien bija dažādas tendences.

Kamēr Eiropas biržās dominēja cenu kāpums, aiz okeāna akciju cenas lielākoties saruka, reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, ka ASV centrālā banka, visticamāk, turpinās paaugstināt bāzes procentlikmi nolūkā cīnīties pret inflāciju.

Šomēnes FRS saglabāja procentlikmi nemainīgu, tomēr, runājot pasaules centrālo banku un ekonomistu sanāksmē Sintrā, Portugālē, Pauels kliedēja izskanējušos pieņēmumus, ka FRS Atvērtā tirgus komiteja turpmāk varētu palielināt procentlikmi katrā otrajā sēdē, nevis katrā sanāksmē, kā līdz šim.

"[Monetārā] politika nav bijusi pietiekami ierobežojoša pietiekami ilgi," sacīja Pauels.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet eiro vērtība pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.

ECB padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta". ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes uzsvēra, ka cīņa, lai mazinātu inflāciju, vēl nav galā, tāpēc gaidāms, ka ECB turpinās paaugstināt procentlikmes.

"Interesantākas ir ECB jaunās prognozes un padomi, kuru vispārējais vēstījums ir tāds, ka [ECB] politikas noteicēju darbs vēl nav paveikts," sacīja "Capital Economics" galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinoldss.

Lai gan gada inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz 6,1% maijā, tā vēl arvien vairāk nekā trīskārt pārsniedz ECB noteikto 2% mērķa rādītāju.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, neraugoties uz jaunu datu publiskošanu, kuri mazināja bažas par ASV procentlikmju tālāku paaugstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa pēc ziņām, ka ASV privātajā sektorā augustā radīti 177 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, savukārt ASV ekonomikas apmēra kāpums par 2,1% šogad otrajā ceturksnī bijis mazāks nekā iepriekš lēstais kāpums par 2,4%.

Jaunākie ekonomikas dati padara ticamāku domu, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) septembrī iepauzētu procentlikmju paaugstināšanu, sacīja "CMC Markets" Lielbritānijas analītiķis Maikls Hjūsons.

Investori arī gaida, kad šonedēļ tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kuru ASV centrālā banka izmanto kā inflācijas rādītāju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Pēdējo 24 stundu laikā Ripple (XRP) cena ir pieaugusi par 8%, un, sasniedzot 0,811954 ASV dolāru atzīmi, tā ir kļuvusi par ceturto lielāko kriptovalūtu tirgū, apsteidzot BNB.

XRP pašreizējā cena nozīmē arī to, ka pēdējo septiņu dienu laikā tā vērtība ir pieaugusi par 71% un kopš gada sākuma – par aptuveni 138%, turklāt pagājušajā nedēļā pieņemtais lielā mērā pozitīvais lēmums Ripple-SEC lietā palīdzēja padarīt šo altkoinu par vienu no šobrīd perspektīvākajām kriptovalūtām. Tomēr tirgū parādījušās jaunas, pagaidām mazpazīstamas kriptovalūtas, kuras varētu pārsniegt Ripple sniegumu, piemēram, Evil Pepe Coin.

Ripple (XRP) cenas analīze

Ripple (XRP) uzvar līdz šim svarīgākajā juridiskajā cīņā kriptovalūtu vēsturē pret ASV Vērtspapīru un biržas komisiju (SEC), un tiesa ir atbalstījusi XRP. Rezultātā XRP netika klasificēts kā vērtspapīrs. Tas veicinājis kriptovalūtas cenas kāpumu un kopēju pozitīvu skatījumu uz XRP izaugsmi turpmāk.

Pasaules naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad bija pietuvojušās gada augstākajam līmenim, un to kritums veicināja akciju cenu palielināšanos pasaules biržās, kur tās vairākas dienas bija kritušās bažās par inflāciju.

Akciju cenas Volstrītā septembrī bija krasai samazinājušās, valdot bažām, ka paaugstinātu enerģijas cenu dēļ saglabāsies augstas procentlikmes Eiropā un ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas gaitā sasniedza 97,69 ASV dolārus par barelu, kas ir augstākā cena kopš pērnā novembra, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā sasniedza 95,03 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada augusta, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Jēlnaftas cenas iepriekšējās dienās bija augušas, vakdot bažām par piedāvājumu pēc tam, kad Saūda Arābija un Krievija pagarināja ieguves apjomu samazinājumus līdz gada beigām, un pieaugot pieprasījumam svarigākajās naftas patēriņa valstīs, tostarp ASV un Ķīnā.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, savukārt naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim vairāk nekā viena gada laikā. ASV dolāra vērtība turpināja kāpt.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,6% līdz 93,68 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pēc ASV jēlnaftas rezervju negaidītas samazināšanās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet noslēdza sesiju ar izmaiņām dažādos virzienos. Eiropas biržu indeksi kritās.

"Fonā ir daudz tendenču, kas rada grūtu vidi investoriem - no augošām procentlikmēm līdz augošām naftas cenām, un ir pieaugusi ASV dolāra vērtība," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

ASV dolāra vērtība pieauga, jo augstāks ASV obligāciju ienesīgums padarīja ASV valūtu par pievilcīgāku investīciju avotu, pastiprinot spiedienu uz eiro un britu mārciņu. ASV dolāra vērtība arī sasniedza 11 mēnešu augstāko līmeni pret Japānas jenu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās bažās par augstāku ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumu, kas mazināja investoru vēlmi turpināt akciju pirkšanu. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Interactive Brokers" stratēģis Stīvs Sosniks sacīja, ka ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums pirmdien bijis "pārmērīgs" augoša obligāciju ienesīguma apstākļos.

Tirgi gaida piektdien paredzamo ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunu, kurā var būt norādes par FRS turpmāko monetāro politiku.

Tirgus dalībnieku vidū arī valda bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, un tās nespēja mazināt arī jauna Ķīnas procentlikmju pazemināšana. Bažas pastiprina arī Ķīnas nekustamo īpašumu sektora problēmas.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, atspoguļojot lielāku optimismu par ASV ekonomiku un uzskatu, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ nepacels procentlikmes.

Akciju cenas lielākoties kāpa arī Eiropas biržās, neraugoties uz datiem par eirozonas ieslīgšanu recesijā pēc negatīvas izaugsmes pirmajā ceturksnī.

Analītiķi uzskata ASV rūpniecības uzņēmumu akciju cenu kāpumu kā liecību par akciju tirgus paplašīnāšanos. "B. Riley Financial" analītiķis Ārts Hogans arī saskata augošu investoru pārliecību par to, ka FRS nepacels procentlikmes.

ASV Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 261 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 28 000 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 233 000. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielināsies līdz 235 000 salīdzinājumā ar sākotnēji lēstajiem 232 000.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kurā var būt norādes par ASV centrālās bankas turpmāko monetāro politiku.

Volstrītas indeksi sāka kristies drīz pēc tirdzniecības sesijas atklāšanas un turpināja kritumu līdz pat tās beigām.

Tirgus dalībnieki lielu daļu augusta pavadījuši bažās, ka FRS būs spiesta tālāk celt procentlikmes, lai iegrožotu inflāciju. Domājams, ka procentlikmes atkal cels arī Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Samazinājās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,1% līdz 34 099,42 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4376,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 463,97 punktiem.